Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
19. marts, 2016
Drukāt

Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no ES varētu viest korekcijas arī ES institūcijās (4)

Foto-LETAFoto-LETA

Roberts Zīle.

Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu nest arī sava veida izmaiņas Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Parlamenta (EP) darbā. Kā liecina neoficiāla informācija, atsevišķās Eiropas līmeņa partiju grupās sākušās diskusijas par citu grupu spēku samēriem.

Tiek prognozēts, ka Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kuras prezidija loceklis ir EP deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), varētu zaudēt savas pozīcijas EP.

Politoloģe Iveta Kažoka sarunā ar aģentūru LETA gan aicināja nesteigties ar jaunu situāciju modelēšanu, jo laiks līdz iespējamajām izmaiņām ir pietiekami ilgs. Viņa izteica pieļāvumu, ka gadījumā, ja Lielbritānija tiešām izlems par izstāšanos no dalībvalstu bloka, deputātu skaits EP tiktu proporcionāli pārdalīts, kas varētu nozīmēt, ka arī Latvija varētu iegūt par vienu deputātu vairāk, taču tas esot pārāk sarežģīts algoritms, lai par to pašlaik varētu izteikties precīzi.

Runājot par Zīles pārstāvēto grupu, Kažoka pieļāva, ka tā varētu tikt pavājināta, tomēr pēc gaidāmajām vēlēšanām grupās tāpat varētu notikt kādas izmaiņas – kāda varētu pazust, bet kāda arī apvienoties. Tikmēr EP ierēdņi un diplomāti, runājot par iespējamām izmaiņām, aicināja nesteigties notikumiem pa priekšu, jo pašlaik tiekot pieliktas visas pūles, lai situācija atrisinātos pēc iespējas mierīgāk.

Runājot par iespējamiem pavērsieniem EP, Zīle aģentūrai LETA gan skaidroja, ka otrajā dienā pēc Lielbritānijas referenduma tās deputāti nepazudīs no EP gaiteņiem. Viņš arī sacīja, ka pašlaik nekādas sensācijas nav gaidāmas un svarīgākais jautājums ir, lai Lielbritānija, kurai ir spēcīgākā armija Eiropā un kura lieliski izprot Latvijas ģeopolitiskos riskus, tomēr paliek bloka sastāvā.

“Lielbritānijas izstāšanās mums būtu lielākais zaudējums,” sprieda politiķis, piebilstot, ka zaudētā referenduma gadījumā varētu gaidīt arī paša Kamerona krišanu.

Zīle arī pieļāva, ka Lielbritānijas vēlme ieviest reformas ES varētu likt citām valstīm sekot šim piemēram un līdz tam nebūtu nemaz tik ilgi jāgaida. “Jebkurā gadījumā šis nav tas labākais laiks ES. Tas ir sliktākais laiks, kopš mēs esam iestājušies blokā,” sacīja deputāts.

LETA jau ziņoja, ka pēc smagām sarunām ES dalībvalstu līderi panāca vienošanos par Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona pieprasītajām bloka reformām.

Vienošanās palielina iespēju, ka referendumā par Lielbritānijas turpmāko dalību ES, kas varētu notikt 23.jūnijā, briti tomēr izšķirsies par palikšanu blokā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Briti nav ar mieru – piemēram – Merkele pasuta bēgļus ”WELCOME” un liek pārējai Eiropai par to maksāt… Ciemiņu aicināšana ir katras valsts privāta lieta un Britu salās privātumu ciena un nevis Merkeles nokļūšanu zem Ledlauža II pašai to gribot…
    ( ja kāds grib pakārties , tad kompānijas dēļ tas nav jādara ).

  2. Briti nav ar mieru – piemēram – Merkele pasuta bēgļus ”WELCOME” un liek pārējai Eiropai par to maksāt… Ciemiņu aicināšana ir katras valsts privāta lieta un Britu salās privātumu ciena un nevis Merkeles nokļūšanu zem Ledlauža II pašai to gribot…
    ( ja kāds grib pakārties , tad kompānijas dēļ tas nav jādara ).

  3. Ej ellē ar visu ES !!!

  4. ES deputātińi satraukušies, atkal jāpārdala krēsli. Skaidri redzam, kas rūp visvairāk

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+