Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Hilda, Teiksma
Svētdiena, 17. decembris, 2017
13. oktobris, 2017
Drukāt

Lieli spēki “mazam kaitējumam”: Ja nebūs kriminālatbildības, vairāk zags?

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs un Valsts kontroliere Elita Krūmiņa piedalās Valsts kontroles, Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas rīkotajā preses konferencē, kurā iepazīstina ar revīzijas "Vai pirmstiesas izmeklēšana Valsts policijā ir efektīva?" galvenajiem secinājumiem un ieteikumiem.

Kriminālprocesi varētu notikt ātrāk un efektīvāk, ja vien netiktu nelietderīgi tērēti izmeklētāju resursi “maza kaitējuma” lietās. Tā secināja valsts kontroliere Elita Krūmiņa un Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis pēc Valsts kontroles revīzijas par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā.

Kriminālprocesa likumā nav noteikts, kas ir “mazs kaitējums”, tāpēc joprojām VP un prokuratūrā par to nav vienotas izpratnes. “Lai šādu lietu izmeklēšanai netiktu tērēti neproporcionāli lieli resursi, kriminālatbildības vietā par “mazu kaitējumu” vajadzētu paredzēt administratīvo atbildību, nosakot naudas sodu. Valsts kontrole (VK) ar šo priekšlikumu ir vērsusies Tieslietu ministrijā, Iekšlietu ministrijā un Ministru kabinetā, bet jautājums uz priekšu nevirzās,” otrdien preses konferencē sacīja valsts kontroliere.

I. Ķuzis preses konferences laikā demonstrēja sīkas zādzības lietas materiālus Latvijā un Vācijā. Mūsu valstī šī lieta bija daudz biezāka nekā Vācijā, daudz vairāk bija tērēti gan resursi, gan laiks, kurš būtu nepieciešams sarežģītākiem kriminālprocesiem. Latvijā, salīdzinot ar Vāciju un citām Eiropas valstīm, tostarp arī mūsu kaimiņvalstīm, ir nepieciešams iegūt visvairāk pierādījumu (26), lai policija kriminālprocesu varētu nodot prokuratūrai. Lietuvā šo pierādījumu skaits sasniedz 14, bet Igaunijā – deviņus, kamēr Zviedrijā un Somijā – tikai trīs pierādījumus. VP nav resursu, lai kriminālpārkāpumus un mazāk smagus noziegumus intensīvi izmeklētu divus mēnešus, bet smagus noziegumus – četrus mēnešus, norādīja Ķuzis.

Arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs secināja, ka sīko noziegumu dekriminalizācija ir virziens, kurā būtu jāiet. Iekšlietu ministrija šo priekšlikumu valdībā virzījusi divas reizes, bet neesot guvusi atbalstu. Nosakot administratīvo sodu maza kaitējuma lietās, šis sods pārkāpumu izdarītāju sasniegtu daudz ātrāk nekā ilgstošā kriminālprocesā, secinājuši revidenti.

 

Tieslietu ministrija iebilst

Tomēr Tieslietu ministrija (TM) ir citos ieskatos. TM krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska man stāsta, ka lielākajā daļā Eiropas valstu sīkas zādzības, krāpšanās, piesavināšanās, mantas iznīcināšana vai bojāšana neesot dekriminalizētas. Esot jāņem vērā, ka administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs nodarījums. Neparedzot kriminālatbildību par sīkām zādzībām un citiem sīkiem noziegumiem, valstī pieaugšot īpašumtiesību apdraudējumu skaits. Likuma pārkāpējiem radīšoties priekšstats, ka zagšana, krāpšana un piesavināšanās sīkā apmērā nav noziedzīgs nodarījums.

Tiesu informācijas sistēmas dati rāda, ka 2016. gadā par zādzībām, krāpšanu un piesavināšanos nelielā apmērā tika notiesātas 1574 personas, no tām 760 personām piespriests reāls brīvības atņemšanas sods, 91 personai brīvība atņemta nosacīti, 588 personas sodītas ar piespiedu darbu, un tikai piecām personām tika piespriests naudas sods.

 

Kurzemē lieki netērē resursus

Kaut gan kriminālprocesa likumā ir paredzēta iespēja neveikt kriminālprocesu lietās, kurās nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu, tomēr revidenti ir konstatējuši, ka šī iespēja atteikties sākt kriminālprocesu un to izbeigt “maza kaitējuma” lietās Valsts policijā netiek pietiekami izmantota. 99% aptaujāto procesa virzītāju ir norādījuši, ka šo iespēju izmantotu biežāk, ja vien būtu skaidra piemērošanas prakse. VK konstatējusi būtiskas atšķirības šīs normas piemērošanā arī starp VP reģionu pārvaldēm. Visvairāk šo praksi izmanto Kurzemes reģiona pārvalde – no visiem pieņemtajiem lēmumiem atteikt kriminālprocesa sākšanu 66% gadījumu tas ir bijis “maza kaitējuma” dēļ. Citviet, piemēram, Zemgales reģiona pārvaldē, šādi atteikumi bijuši tikai 2% gadījumu, Rīgas reģiona pārvaldē – 6%, Vidzemes reģiona pārvaldē – 11%, bet Latgales reģiona pārvaldē – 5%.

Izmeklētāju un uzraugošo prokuroru resurss tiek izmantots arī tādu kriminālprocesu izmeklēšanai, kuros radītais kaitējums nesasniedz pat vienu eiro.

 

Pirmie absolventi – tikai 2022. gadā

Valsts kontrole kā vienu no būtiskiem cēloņiem joprojām aktuālajām problēmām – ieilgušajiem kriminālprocesiem, neizlemtu lietu uzkrājumam un sūdzībām par izmeklēšanas kvalitāti – konstatēja trūkumus un nepilnības izmeklētāju profesionālajā kvalifikācijā. Tāpat, lai pirmstiesas izmeklēšanas process kļūtu ātrāks, efektīvāks un ekonomiskāks, traucē nepilnības VP darba organizācijā un trūkumi pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzībā, ko veic prokurori. VP tiek pabeigta tikai nepilna trešdaļa no kārtējā gadā sāktajiem kriminālprocesiem. 2016. gadā gandrīz puse no pabeigtajiem kriminālprocesiem bija tādi, kuros iestājies noilgums, un no aptuveni 200 000 kriminālprocesiem, pie kuriem VP izmeklētāji strādā kopš 2016. gada beigām, gandrīz puse ir vecāki par pieciem gadiem. Tas rada bažas par to, cik sekmīgi tie tiks pabeigti.

Kopš 2010. gadā likvidēta Policijas akadēmija, atbilstošu zināšanu ieguve policistiem bijusi samērā pavirša. VP izmeklē 95% valstī reģistrēto noziedzīgo nodarījumu, turklāt tie ir daudzveidīgi un izmeklēšana prasa specifiskas juridiskas zināšanas.

VP priekšnieks Ķuzis norādīja, ka negatīvu ietekmi uz kriminālprocesu izmeklēšanu atstājusi arī VP personāla piespiedu samazināšana 2008. un 2009. gadā. “Darbinieki nāca pa taisno no ielas uz cīņas lauku. Mēs gājām cauri ellei. Parādījās jauno psihoaktīvo vielu epopeja, notika Zolitūdes traģēdija, tie bija mūsu lielie izaicinājumi,” atceras Ķuzis.

Šobrīd no izmeklētājiem ar augstāko izglītību 44% to ir ieguvuši citā specialitātē un izmeklēšanai vajadzīgās specifiskās zināšanas viņi ir apguvuši sešu mēnešu kursos VP koledžā, taču tās neesot pietiekamas.

Lai paaugstinātu izmeklētāju izglītības līmeni, no septembra Rīgas Stradiņa universitātē tiek nodrošināta jauna otrā līmeņa augstākās izglītības apmācības programma, kurā šogad studē 80 policisti. Taču pirmos absolventus VP sagaidīs tikai 2022. gadā. Arī VP koledžā sākta jauna pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs pastāstīja, ka īpaša vērība policistu izglītošanā tiek pievērsta operatīvajam darbam un ekonomisko noziegumu izmeklēšanai, kas esot izvirzīta par prioritāti.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+