Lietuva varēs lūgt atbalstu saviem zemniekiem, kas cietuši lietavu dēļ 0
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite no Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera saņēmusi apliecinājumu, ka Lietuva varēs lūgt atbalstu saviem zemniekiem, kas cietuši lietavu dēļ, piektdien paziņojis prezidentes preses dienests.
Viņa mudinājusi savas valsts valdību pēc iespējas drīzāk vērsties pie EK, norādot, ka “kaut kāds atbalsts noteikti būs”.
“Mēs runājām par to, kādas ir iespējas, ka Lietuvas zemnieki varētu saņemt papildu atbalstu. Ir pilnīgi skaidrs, ka ikvienai valdībai jānoformulē ļoti pamatotas prasības. Tāda iespēja ir arī Lietuvas valdībai, un nav šaubu, ka EK to izskatīs. Tātad es aicinātu mazāk runāt, bet drīzāk noformulēt savas vajadzības un vērsties pie EK, un kaut kāds atbalsts noteikti būs. Kāds – to minēt būtu par agru, bet būtu jāpāriet no runām pie darbiem,” Grībauskaite norādījusi audioierakstā, ko izplatījis viņas preses dienests.
Šobrīd ārkārtējā situācija lietavu izraisīto zaudējumu dēļ izsludināta 11 Lietuvas pašvaldībās – Panevēžas, Šilutes, Roķišķu, Paģēģu, Kupišķu, Kretingas, Jonavas, Pasvales, Širvintu, Tauraģes un Utenas, bet nākamās nedēļas sākumā to paredzēts izsludināt visā valstī.
Pēc zemkopības ministra Broņus Markauska sniegtajām provizoriskajām aplēsēm, zemnieku zaudējumi varētu sasniegt 40 miljonus eiro, tikmēr Zemkopības kamera pieļauj, ka kopējā zaudējumu summa varētu sniegties pat 180 miljonos eiro.
Kā atzinis premjerministrs Sauļus Skvernelis, Lietuva no valsts līdzekļiem nespēj segt zaudējumus, jo valdības rezerves fondā šobrīd ir tikai 1,5 miljoni eiro, bet tiks mēģināts izmantot visas iespējas šo jautājumu risināt. Pēc viņa teiktā, nav garantijas, ka līdzekļus tam piešķirs Brisele, ņemot vērā, ka no sausuma cietušajai Dienvideiropai EK nav palīdzējusi, tomēr par labu Lietuvai varētu nākt arguments, ka tā saņem mazāku atbalstu nekā vecās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.
Grībauskaite, kas šobrīd piedalās Tallinā notiekošajā ES samitā, ar Junkeru runājusi arī par EK atbalstu elektrotīklu sinhronizācijai ar Rietumeiropu.
Baltijas valstis vēlas atslēgties no tā dēvētā BRELL enerģētiskā loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un sinhronizēt savus tīklus ar Eiropas energosistēmu, taču šī iniciatīva pēdējā laikā sākusi bremzēties, valstīm nespējot vienoties par labāko sinhronizācijas ceļu.
Lietuva iesaka izmantot jau esošo energosistēmu starpsavienojumu ar Poliju, bet Latvija un Igaunija, atsaucoties uz drošības apsvērumiem, iestājas pa otras līnijas nepieciešamību. Nespējot panākt kompromisu, Lietuva nesen brīdināja kaimiņvalstis, ka varētu negaidīt to lēmumu un viena pati sinhronizēties ar Poliju.
“Laika vilcināties nav – iespēja pretendēt uz Eiropas līdzekļiem vēl šajā ES budžeta periodā ir atkarīga no spējas vienoties un steidzami izstrādāt nepieciešamos projektus. Lai lēmumi netiktu atlikti, nepieciešams arī EK atbalsts,” norādīts Lietuvas prezidentes biroja izplatītajā paziņojumā.
Grībauskaite sarunā ar Junkeru izvirzījusi arī jautājumu par Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošās Astravjecas atomelektrostacijas drošību un pārrunājusi iespējas ES mērogā paredzēt Eiropas standartu attiecināšanu uz trešajām valstīm.
Viņa arī uzsvērusi, ka Lietuva grib nodrošināties ar ES atbalstu Ignalinas AES slēgšanas darbiem jaunajā ES finansējuma periodā pēc 2020.gada.
