Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
9. februāris, 2012
Drukāt

Maize un latviskā identitāte

maize_1

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā līdz 19. februārim skatāma izstāde “Maize. Identitāte?”.

 

Izstāde tapusi kā kārtējais muzeja un Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas sadarbības projekts. Šis ir desmitais gads, kad LMA Mākslas zinātnes nodaļas 4. kursa studenti studiju ietvaros veido izstādi, izvēloties konkrētu tēmu un atlasot darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, kā arī pieaicinot laikmetīgās mākslas pārstāvjus. Šogad izstādes veidotāji risina tēmu par maizi un identitāti, kas atspoguļojas 20. un 21. gadsimta latviešu mākslinieku darbos.

Sekojot izvēlētajam vadmotīvam, izstādes autori uzdod jautājumu – kāda ir maizes loma cilvēka ikdienā un mākslā? Šis jautājums ir gan dziļi personisks, gan sabiedriski nozīmīgs – saistīts ar piederības sajūtu, identitāti, tradīcijām.

Izstādē “Maize. Identitāte?” eksponēti Edvarda Grūbes, Līvijas Endzelīnas, Borisa Bērziņa, Oto Skulmes, Džemmas Skulmes, Gustava Šķiltera, Jāņa Dukāta, Viļa Ozola un citu latviešu autoru darbi.

Ekspozīcijas centrā novietota Kārļa Miesnieka hrestomātiskā darba “Dienišķā maize” kopija. Bet papildu saturisku niansi izstādei piešķir G. Šķiltera dzejas fragmenti rokrakstā – “Sviedros gūtā maize svēta”, “Šķiet maize lēta, kad nav jānopelna”, kas tematiski sasaucas ar izstā-
des virsrakstu, kā arī atspoguļo raksturīgi latvisko attieksmi pret maizi kā svētu un sūri grūtā darbā nopelnāmu.

 

Īpaši uzteicams ir izstādes mākslinieka – scenogrāfa Reiņa Dzudzilo darbs ekspozīcijas iekārtošanā. Gleznas eksponētas, ievietojot tās gaiši pelēkās saplākšņa kastēs un nedaudz piepaceļot virs sienas plaknes. Tādējādi izstādes vizuālais tēls iegūst pabeigtību, viengabalainību, bet divdimensionālu darbu ekspozīcijai piešķirts neierasts telpisks aspekts.

 

Līdztekus plašam glezniecības klāstam, kur risināta maizes tēma, Radošās darbnīcas zāles centrā izstādīta arī I. Lāčgalvas-
Kaminskas skulptūra “Sieviete ar maizi”, bet priekštelpā rasta vieta pārim nesenā pagātnē tapušu videofragmentu. Tādējādi līdztekus tradicionāli latviskām interpretācijām par maizes tēmu izstādē rodami arī nedaudz citādi rakursi.

Tomēr kopumā ekspozīcija šķiet ļoti tradicionāla un dziļi latviska ar teju katrā darbā uzskatāmi attēlotiem tumšbrūniem rudzu maizes klaipiem, lieku reizi atgādinot par rupjmaizi kā latviskās identitātes sastāvdaļu. Un tajā pašā laikā rosinot uzdot jautājumu, vai un kā maizes tēma tikusi interpretēta citu tautu mākslā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+