Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
25. augusts, 2016
Drukāt

Maltā zeļ pasu bizness (1)

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Firmas "Henley & Partners" izpilddirektors Ēriks Meidžers kā ārvalstu eksperts šā gada aprīlī Rīgā piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā diskusijā "Nodokļu rezidentu loka paplašināšana: Latvijas iespējas un izaicinājumi".

Vidusjūras salu valsts Malta pēdējos gados ir izsniegusi simtiem pasu turīgiem ārvalstniekiem, kas pēc lielu summu iemaksāšanas valdības kasē un īpašuma iegādes salā ir guvuši iespēju brīvi ceļot pa Eiropu.

 

Pasu tirdzniecība apdraud Šengenas sistēmu

Pēc tā dēvētās pasu programmas ieviešanas 2014. gadā ārpus ES dzīvojošām personām ir izsniegtas gandrīz 700 pases, kuru pārdošana ienesusi valsts kasē vairāk nekā 200 miljonus eiro, paziņojis Maltas premjerministra Džozefa Masketa runasvīrs Kurts Farudža. Valdība publiskojusi sarakstu, kurā ir vairāk nekā 900 personu, kurām pērn piešķirta Maltas pilsonība. Jaunizcepto Maltas pilsoņu sarakstā ir daudz uzvārdu, kas liecina par krievisku izcelsmi. Kritiķi apgalvo, ka Maltas “pasu programma” grauj ES pilsonības koncepciju, rada drošības riskus un paver sētas durvis Krievijas pilsoņiem, kas grib izvairīties no ES sankcijām, atzīmē izdevums “Politico”. “Pasu programma” paredz 650 000 eiro iemaksu Nacionālās attīstības fondā un 150 000 eiro ieguldījumu valdības akcijās vai obligācijās. Par dzīvesbiedri vai bērnu jāmaksā vēl no 25 000 līdz 50 000 eiro. “Ja es ļoti nemīlētu un necienītu Maltu kā valsti, es teiktu, ka tā rīkojas banānu republika, pret kuras darbību asi jāvēršas Eiropas Savienībai,” paziņojis Eiroparlamenta deputāts no Luksemburgas Franks Engels. “Šādi darījumi rada risku Šengenas (bezvīzu) sistēmas drošībai un būtu detalizēti jāizpēta,” uzskata Eiroparlamenta Tieslietu un iekšlietu komitejas deputāte Ana Gomesa. Viņa ir pieprasījusi, lai Eiropas Komisija sāktu izmeklēšanu par ES dalībvalstu īstenotajām ieguldījumu shēmām, neaprobežojoties tikai ar Maltas “pasu programmas” izvērtēšanu.

 

Pasu bizness ir ienesīgs

Lai iegūtu Maltas pasi, pretendentam jāiemaksā 650 000 eiro Nacionālās attīstības fondā un jāiegulda 150 000 eiro valsts akcijās vai obligācijās. Ar Maltas pasi var bez vīzas ceļot vismaz uz 166 valstīm. Pretendenta īpašumā vismaz gadu jābūt ne mazāk kā 350 000 eiro vērtam miteklim Maltā, kas liecinātu par viņa saikni ar salu.

Par pasi dzīvesbiedrei vai bērnam jāmaksā vēl 25 000 eiro vai 50 000, ja atvase ir vecāka par 18 gadiem. Pērn 202 pretendenti apmaksājuši pilsonību vēl 503 radiniekiem. “Katra iemaksa dod vairāk naudas valdības kasē nekā vidējais maltietis samaksās nodokļos savas dzīves laikā,” izteicies kādas firmas izpilddirektors, kas specializējies “pilsonības plānošanā”. “Pilsonība ir kas tāds, kas jāizpelnās, nevis vienkārši jāizsniedz turīgiem cilvēkiem,” intervijā “Politico” paziņojis Eiroparlamenta deputāts no Latvijas Roberts Zīle. Viņaprāt, “pasu programma” var veicināt ES pret Krieviju ieviesto sankciju apiešanu, jo liela daļa, ja ne vairākums cilvēku, kas ieguvuši Maltas pilsonību pret ieguldījumiem valstī, ir krievu izcelsmes.

“Pasu programmas” ietvaros darbojas arī vairākas ārvalstu firmas, tāpēc pat Maltas valdības amatpersonām nav pilnīgas informācijas par personām, kas saņēmušas Maltas pilsonību. “Sarakstā ir tikai personu vārdi un uzvārdi, bet nav minēta izcelsmes valsts, tāpēc mēs par viņiem neko nezinām,” intervijā “Politico” atzīst Maltas opozīcijas ēnu kabineta tieslietu ministrs Džeisons Acopardi. Valdības amatpersonas aizstāv “pasu programmu” un apgalvo, ka pilsonības pretendenti tiekot “pamatīgi izpētīti”. Aptuveni ceturtā daļa pieteikumu tiekot noraidīti, apstiprinot tikai “kvalitatīvus iesniegumus” (no turīgām personām). Pretendentiem nedrīkst būt krimināla pagātne, un tiekot pārbaudīts, vai viņu vārdi nav Starptautiskās krimināltiesas un Interpola meklējamo personu sarakstos.

 

Tirgo brīvas pārvietošanās iespējas

“Maltas “pasu programma” rada bažas par drošību un apstiprina nepieciešamību Apvienotajai Karalistei steidzami pārtraukt ES pilsoņu brīvu pārvietošanos, uzskata Britānijas parlamenta deputāts no Konservatīvo partijas Endrū Rosindels, kurš darbojas parlamenta Ārlietu komitejā. “Malta faktiski nosaka Apvienotās Karalistes imigrācijas politiku, vairojot bažas par drošību un noziedzību, jo valstī var ierasties cilvēki, kas nav vēlami,” savu neapmierinātību pauž Rosindels. Maltas valdības pārstāvis noraidījis viņa izteiktās bažas, apgalvojot, ka citas Eiropas valstis izmanto līdzīgus veidus pilsonības piešķiršanai un esot mazāk prasīgas pretendentu izvērtēšanā. Jautāts nosaukt šīs valstis, viņš atteicās no konkretizēšanas. Kipra un Austrija līdz ar Maltu ir vienīgās Eiropas valstis, kas piedāvā tiešu iespēju iegūt ES pilsonību, veicot ieguldījumu, atzīmē “Politico”. Lai gan Eiropas Komisija nenosaka noteikumus ES dalībvalstu pilsonībai un nav formāli apstiprinājusi programmas, kas paredz pasu pārdošanu par naudu, EK mudināja Maltas valdību ieviest uzturēšanās prasību, kas vēlāk tika izdarīts. EK pārstāvis paziņojis, ka “Komisija turpina pārraudzīt ieguldītāju programmas, lai nodrošinātu reālu saikni starp ieguldītājiem un ES valsti, kas piešķir tiem pilsonību”.

“Šodien talantīgam un turīgam cilvēkam nav nepieciešams ierobežot sevi ar vienas valsts pilsonību,” teikts juridisko konsultāciju firmas “Henley & Partners” mājaslapā, dodot padomus mitekļa atrašanā un pilsonības iegūšanā. Šī firma 2013. gadā izveidoja Maltas “pasu programmu” un tagad reklamē to daudzviet pasaulē, iesakot pretendentus Maltas pilsonības saņemšanai, par katru pases ieguvēju saņemot komisijas maksu. Firmas “Henley & Partners” izpilddirektors Ēriks Meidžers apstiprinājis, ka visvairāk Maltas pasu gribētāju ir no Krievijas un citām bijušās Padomju Savienības republikām, kā arī no Tuvajiem Austrumiem. “Mēs darbojamies arī Austrijā un Kiprā, taču bizness ir visveiksmīgākais Maltā, jo tās pase dod visplašākās pārvietošanās iespējas,” saka Meidžers, kurš kā ārvalstu eksperts šā gada aprīlī Rīgā piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā diskusijā “Nodokļu rezidentu loka paplašināšana: Latvijas iespējas un izaicinājumi”.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Apmēram vienu miljonu EUR tas izmaksā.Daudziem biezajiem tas ir nieks salīdzinot ar ieguvumu.Var bez vīzas ceļot pa 160 valstīm …

Poliju piemeklējis spēcīgs sniegputenis; daudzviet bloķēti ceļiSpēcīga sniegputeņa dēļ piektdien Polijā aptuveni 180 000 mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un daudzviet valstī ceļus nobloķējuši nolūzuši koki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģisĪsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+