Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
31. janvāris, 2012
Drukāt

Marts Lārs: ikviens igaunis izprot situāciju Latvijā

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Krievija darīs savas lietas, bet mums ir svarīgi darīt savas,” saka Igaunijas aizsardzības ministrs, pazīstamais politiķis Marts Lārs. Pagājušonedēļ viņš viesojās Latvijā un apsprieda izaicinājumus aizsardzībā, īpaši pievēršoties kiberdrošībai. M. Lārs ar savu kritisko skatījumu nevairījās arī komentēt Krievijas militārās aktivitātes un Latvijā iecerēto krievu valodas referendumu.


 

– Kā Baltijas valstis var ciešāk sadarboties aizsardzībā?

– Jau šobrīd, plānojot aizsardzības pasākumus, mēs tos savstarpēji apspriežam. Esam radījuši kopīgas darba grupas, esam spēruši soļus, lai atjaunotu kopīgās miera uzturēšanas vienības. Mums ir konkrētas ieceres par dažādiem projektiem. Kopā darbojamies Baltijas mīnu kuģu eskadras BALTRON projektā, Baltijas aizsardzības koledžā, gaisa telpas uzraudzībā, un mūs vieno arī NATO veiktā Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija.

– Latvijā ieradāties, lai apspriestu arī kiberdrošības jautājumus. Cik nozīmīgi mūsdienu pasaulē ir šie jautājumi?

– Kiberdrošība ir svarīga, un tā jāattīsta. Mūs pamodināja 2007. gada notikumi, kad kiberuzbrukumus piedzīvojām saistībā ar “bronzas kareivja” pārvietošanu. Tagad Tallinā jau izveidots un attīstās kiberdrošības centrs.

 

Bet vēlamies pārliecināties, cik droša šajā ziņā ir Latvija. Runa jau nav tikai par to, ka uzbrukumi varētu skart militāros objektus, bet jāaizsargā arī civilie tīkli un objekti, kam uzbrūkot var radīt militāro kaitējumu. Domāju, ka pavasarī notiekošajā Čikāgas NATO samitā tiks daudz runāts tieši par kiberdrošību.

 

– Cik būtiski Baltijai ir panākt beztermiņa gaisa telpas patrulēšanas misiju pēc 2014. gada?

– Tas ir svarīgs jautājums, kurā Baltijas valstis panākušas kopēju vienošanos – gaisa telpas uzraudzībai jābūt beztermiņa. Tas ir vēl viens jautājums, ko vēlamies noskaidrot Čikāgas samitā. Tas ir arī jautājums par abpusējo uzticību. Iespējams, Baltijas valstīm nākotnē nepieciešams lielāks budžets aizsardzībai. Ja aizsardzībā investē minimumu, tad rodas jautājums par virzienu, kurā valsts dodas. Bet Latvijai ir pareizs virziens.

– Dzirdamas runas, ka jaunā ASV aizsardzības stratēģija pagriež muguru Baltijas reģionam. Kā jūs skatāties uz šo tēzi?

– Mēs esam atvērti diskusijai ar ASV par aizsardzības stratēģiju. ASV lēmums ir loģisks, tās jautā – kāpēc mums jātērē nauda, ja Eiropa aizsardzībai tik daudz netērē? ASV vēlas redzēt, ka eiropieši nopietni uztver aizsardzības jautājumus.

 

Runa atkal ir par uzticību, un Baltijas valstu kontekstā uzticība nozīmē NATO klātbūtni reģionā. Mēs redzam, cik būtiska ir ASV līdzdalība te notiekošajās militārajās mācībās un projektos. Lai arī kāda būs stratēģija un risinājumi, mēs vēlamies būt daļa no tiem.

 

– Vai Krievijas vēlme izvietot Kaļiņingradas apgabalā stratēģiskās raķetes apdraud NATO un Baltijas valstis?

– Var jau teikt, ka mēs esam pārāk mierīgi… Krieviju un tās politiku ir grūti ietekmēt, un tā darīs to, ko uzskata par pareizu, savukārt mums jādara tas, ko mēs uzskatām par svarīgu. Man šis Krievijas lēmums nav saprotams, jo izvietot savās rietumu daļās būtisku karaspēka kontingentu nav loģiski – šajā reģionā nav draudu Krievijai. Tie drīzāk var nākt no citiem reģioniem.

– Kā jūs lūkojaties uz Krievijas Ārlietu ministrijas tendenciozo ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli pasaulē, kurā izteikti pārmetumi Baltijas valstīm?

– Šādi ziņojumi ir ļoti pārsteidzoši un ar daudzām kļūdām. Nepatīkams pārsteigums ir arī Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums par referendumu Latvijā. Mans viedoklis par referendumu ir ļoti tuvs latviešu viedoklim. Ikviens igaunis saprot šo situāciju un kā tā veidojusies.

– Vai jūs redzat, ka tas varētu tikt izprovocēts no valsts ārpuses?

– Man nav pierādījumu tam, taču es ieteiktu šādi uz lietu palūkoties.

– Igaunijā ir iespējamas līdzīgas aktivitātes kā šis referendums?

– Nekad nav zināms, kas var notikt. Stāsts ar “bronzas nakti” Tallinā bija iespējams. Mums vienmēr jābūt gataviem.

– Jūsu vadītajai ministrijai uzdots izstrādāt kārtību, kādā godināt cilvēkus, kas cīnījās par Igaunijas neatkarību, tajā skaitā bijušos leģionārus.

 

– Vēl nevaru pateikt, kā tas izskatīsies praktiski. Tas ir valdības uzdevums – atzīt un godināt cilvēkus, kas cīnījušies pret nacistisko Vāciju un Padomju Savienību.

 

– Šis jau ir trešais mēģinājums Igaunijā atrisināt šo jautājumu, jūs jau agrāk to bijāt ierosinājis.

– Šoreiz jautājums ir plašāks nekā iepriekšējos mēģinājumos. Koalīcijas līgums nosaka, ka likums skars plašāku cilvēku loku.

– “LA” vārdā sveicu jūs Igaunijas Republikas Neatkarības proklamēšanas dienā, kuru svinēsiet februāra beigās. Kā svinības izskatīsies?

– Tās būs ļoti jaukas. Austot saulei, tiek uzvilkts mūsu karogs. Manas ministrijas pārziņā ir tradicionālā militārā parāde. Neatkarības dienas svinēšanas tradīcijas nav radītas no jauna – tās ir tikpat tradicionālas kā, piemēram, Ziemassvētku svinēšana. Kad skatos vecus laikrakstus, šķiet, igauņi agrāk svinējuši gandrīz tāpat.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+