Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
22. septembris, 2016
Drukāt

Mazākajā Latvijas skolā mācās deviņi bērni, nevis divi (8)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Mazākajā Latvijas skolā šogad mācās deviņi skolēni, liecina aktuālie dati par skolēnu skaitu 2016./2017.mācību gadā.

Vismazākais skolēnu skaits šogad reģistrēts Preiļu novada Priekuļu sākumskolā. Savukārt lielākais skolēnu skaits šogad reģistrēts Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā, kurā mācās 1571 skolēns.

Sākumskolu vidū, kā minēts iepriekš, mazākā ir Priekuļu sākumskola, turpretim lielākajā sākumskolā – Jelgavas 4.sākumskolā – reģistrēti 967 bērni.

Mazākā Latvijas pamatskola šajā mācību gadā ir Dunavas pamatskola Jēkabpils novadā – šajā izglītības iestādē mācās 17 skolēni. Gandrīz 45 reizes vairāk skolēnu ir lielākajā pamatskolā – Jēkabpils pamatskolā šogad mācās 761 skolēns.

Savukārt par mazāko vidusskolu Latvijā šogad kļuvusi Istras vidusskola Ludzas novadā – tajā mācās 49 skolēni. Lielākā vidusskola ar gandrīz 29 reizes lielāku skolēnu piepildījumu ir Rīgas Purvciema vidusskola, kurā reģistrēti 1403 izglītojamie.

Ģimnāziju vidū mazākā šī izglītības līmeņa skola Latvijā atrodas Rīgā – tā ir Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzija, kurā ir 108 izglītojamie. Tāpat Rīgā atrodas arī lielākā ģimnāzija, kas vienlaikus ir lielākā izglītības iestāde visā valstī – Rīgas Klasiskā ģimnāzija.

Skolēnu skaita izkliedētība vērojama ne tikai visas valsts teritorijā, bet arī pilsētu vai novadu ietvaros. Piemēram, Rīgā skolēnu skaits starp mazāko un lielāko izglītības iestādi atšķiras gandrīz 15 reizes.

Iepriekš ministra Kārļa Šadurska minētā informācija par rekordkolu Latvijā, kura pieteikti tikai divi bērni, nav apstiprinājusies. Šī skola nebija aktualizējusi datus par bērnu skaitu. Izrādījies, ka skolā ir nevis divi, bet 52 bērni.

Kā liecina aktuālie dati par skolēnu skaitu 2016./2017.mācību gadā, šogad 119 pašvaldībās kopumā pašvaldību izglītības iestādēs mācās 243 607 izglītojamie. Salīdzinot ar pagājušo gadu, kopējais izglītojamo skaits ir samazinājies par 0,2%.

Ja raugās uz pašvaldībām, kurās skolēnu skaits ir samazinājies, tad izglītojamo skaits kopumā faktiski sarucis visā valstī, savukārt izglītojamo skaita pieaugums noticis galvenokārt Pierīgas reģionā.

Latvijā vienā izglītības iestādē šogad vidēji mācās 302 skolēni.

Skaitļi rāda – desmit gadu laikā skolēnu skaits valstī ir samazinājies par 23%, turklāt turpmākajos piecos septiņos gados bērnu skaita pieaugums nav gaidāms.

“Saprotam, ka attiecīgi raugāmies arī uz skolu tīkla veidošanu, kur runājam arī par koncentrētākām vidusskolām ar lielāku bērnu skaitu,” sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Evija Papule.

IZM pārstāve atzina, ka pēdējos gados notikušas arī nozīmīgas izmaiņas skolu tīklā, tomēr izmaiņas notiek lēnāk, nekā mainās skolēnu skaits.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Un?Ko tas maina principā?9,2 vai viens?Tāpat sanāk ka učukiem jāsaņem alga par luņošanu,bet man jāstrādā pilna slodze,jāmaksā visi nodokļi…Un – skolotājiem ir slikti!Ha,a mācīt 9.klasē zelta zirgu no galvas…Ta bērns raini neieredz tagad!Tā ir skolotāja?!Vispirms,laikam,vajadzētu novērtēt kvalifikāciju???
    Un tad domāt par algu paaugstināšanu.Citādi – diletanti saņems lielas algas,bērni izaugs stulbi!Čau lizda – diletantu perētāja…!

    • Par tevis, mājās “izskoloto” mežonēnu, skolotājiem būtu jāmaksā vismaz piecas reizes lielāku algu un jāizsniedz revolveris pašaizsardzībai, lai viņu atgrieztu cilvēciskā līmenī !
      “Zelta zirgs” šim traucē, iedomājies !

      • veries ciet ar savu zelta zirgu un ja tik traki patīk skaiti vakaros tēvreizes vietā.
        baigais dzejnieks Rainis….riebjas klausīties

  2. Šogad Lv pazaudēs vēl 3 skolēnus un vēl 5 latviešus,jo nekas šitai valstī nemainās

  3. nevis Priekuļu bet gan Prikuļu un 9 bernu deļ uzturēt skolu tā ir vislielakā muļķiba.tad jau izdevigāk katram bērnam piešķirt limozīnu ar šoferi jo tas būtu izdevigāk .Un kādi viņi būs kad būs jāpāriet uz citu skolu , drīzāk mežoņi kas tikko izlīduši no meža

    • lielajās skolās tiešām uzvedas kā mežoņi un tādus palaist mežā būtu īsta katastrofa
      mazajās skolās bērns aug normālā vidē, līdzsvarots un bez liekiem stresiem.

    • Nevis 9 bērnu dēļ, bet 9 bērnu dēļ, viņu vecāku un ģimenes locekļu dēļ un vēl citus – tiklīdz nebūs kur laist sīkos skolot, tā pašvaldība zaudēs cilvēkus, kas pārvāksies tuvāk skolai, mainīs dzīvesvietas un darbus un ne jau tikai šie vien bet vēl vesels bars kas tādā vai citādā veidā ir saistīti. Tāpat klapējot skolu ciet, arī skolotājiem jāpārvietojas uz citu skolu. Un naudas ziņā – noteikti lētāk ir uzturēt skolu 9 skolniekiem, nekā Rail Baltic vai Air Baltic valdes locekļus…

      Diez kad ministrijas pārcels no ūdensgalvas uz reģioniem?

    • Un man ir tieši tā pieredze, kad no lauku skolas pārgāju uz pilsētas skolu. Zvērēni ne skolnieki – lauku skolā nevienam prātā neienāca spļaut uz skolotāju vai pat fiziski iespaidot ne tikai skolniekus, bet pat skolotāju. Kā vispār ir iespējams kaut ko iemācīt 30+ skolniekiem? No manas pilsētas pamatskolas ļoti maz skolnieki vispār gāja tālāk mācīties uz vidusskolu. Tad parēķiniet kāds labums no 120 skolniekiem, kas neko nebija spējīgi iemācīties lai mazāk par pusi tālāk turpinātu vidusskolā(jo pie tiem pašiem vēl nāca klāt lauku skolnieki).

Medību laikā sievietei iešauj kājā (1) Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+