Latvijā
Sabiedrība

Mazākums balso, pārējie samierinās. Skumjā vēlēšanu realitāte Latvijā 16

Foto – Edijs Pālens/LETA

2013. gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās tikai 46% balsstiesīgo pilsoņu, un arī šoreiz ceļu līdz vēlēšanu iecirknim būs gatavs mērot labākajā gadījumā katrs otrais pašvaldības iedzīvotājs. Lai gan izskan dažādas versijas par pilsoņu kūtruma cēloņiem, pētnieki atzīst, ka nav tāda brīnumlīdzekļa, ar ko varētu palielināt vēlētāju aktivitāti.

Lai gan ar demokrātiju nereti tiek saprasta pilsoņu vairākuma vara, tomēr šajās pašvaldību vēlēšanās par mūsu nākotni acīmredzot lems apzinīgais mazākums, jo lielākā daļa balsstiesīgo iedzīvotāju negrasās apgrūtināt sevi ar pilsoņa pienākuma pildīšanu. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars prognozējis, ka vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās būs robežās no 40 līdz 50%; arī SKDS aptaujā gatavību piedalīties vēlēšanās pauduši 47% respondentu.

Pirmajās Saeimas vēlēšanās pēc neatkarības atjaunošanas 1993. gadā piedalījās teju 90% balsstiesīgo pilsoņu, bet vēlāk līdzdalības līkne dažādās vēlēšanās bijusi lielākoties lejupejoša; 2014. gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās tikai 30% balsstiesīgo. SKDS direktors Arnis Kaktiņš uzskata, ka tā nav nekāda traģēdija, jo cilvēkiem ir ļoti atšķirīgs intereses līmenis par politiku. “Vieniem politika neinteresē itin nemaz, bet citi ar to vien dzīvo un uztver politiku kā tādu nebeidzamu realitātes šovu, kam viņi seko līdzi. Lielākā daļa no mums ir starp abiem šiem poliem.”

Arī vēlētāju aktivitātes līmenis dažādās Latvijas pašvaldībās ir ļoti atšķirīgs un atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, cik sīva ir politiskā konkurence un vai vēlētājiem ir svarīgi, kas turpmākos četrus gadus pārvaldīs viņu novadu. 2013. gadā pašvaldību vēlēšanās Kuldīgas novadā piedalījās tikai katrs trešais balsstiesīgais vēlētājs (33,7%), bet turpat blakus Alsungas novadā šis rādītājs bija daudz augstāks (54,6%). Vislielākā aktivitāte bija Mērsraga novadā (62,3%), un tas nav nekāds brīnums, jo mērsradznieki tikai pirms dažiem gadiem ar lielām grūtībām izkaroja paši savu novadu, atšķeļoties no Rojas.

Pietrūkst motivācijas

Pašvaldību vēlēšanas parasti ir mazāk apmeklētas nekā parlamenta vēlēšanas, un šāda tendence ir vērojama ne tikai Latvijā. “Daudzās pašvaldībās vēlētājiem trūkst motivācijas piedalīties vēlēšanās, jo šķiet, ka tur tāpat viss ir skaidrs, pietrūkst īstas sacensības un intrigas par vēlēšanu iznākumu,” secina sociologs Kaktiņš. Šajā ziņā lielāka intriga gaidāma Rīgā, kur vēlēšanas izšķirs, vai pie varas noturēsies līdzšinējā pilsētas vadība ar Nilu Ušakovu priekšgalā. Pagājušoreiz vēlētāju aktivitāte Rīgā (55%) bija krietni lielāka nekā valstī kopumā, un arī šoreiz iespējams līdzīgs scenārijs. “Jo lielāka ir politiskā konkurence, jo aktīvāk cilvēki piedalās vēlēšanās,” uzsver politikas pētniece Iveta Kažoka. “Daudzās pašvaldībās, it sevišķi nelielās, nav izteikta dalījuma starp varas partijām un opozīciju, tādēļ vēlētājiem nav īpaši lielas izvēles. Ja cilvēkiem nav sajūtas, ka viņu balsojums kaut ko ietekmēs, balsošanas dienā viņiem var pietrūkt motivācijas mērot ceļu uz vēlēšanu iecirkni.”

Vēlētāju aktivitāti samazina arī tas, ka pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji var balsot tikai vienā konkrētā iecirknī atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, kad iespējams nobalsot jebkurā iecirknī. Daudziem vēlētājiem tas ir nopietns apgrūtinājums, jo viņi dzīvo tālu no deklarētās dzīvesvietas, bieži vien pat ārzemēs. “Ja vēlētājs ikdienā dzīvo vai strādā ārvalstīs, tad maza iespēja, ka vēlēšanu laikā viņš atbrauks uz Latviju, lai nobalsotu,” atzīst CVK Informācijas daļas vadītāja Kristīne Bērziņa. Arī tepat Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas dzīvo Rīgā vai tās apkaimē, bet joprojām deklarēti sava dzimtā novada teritorijā un attiecīgi iekļauti tā vēlētāju sarakstos. Kā liecina SKDS aptaujas dati, 20% aptaujāto pilsoņu faktiskās dzīvesvietas adrese atšķiras no deklarētās dzīvesvietas adreses. Maz ticams, ka vēlēšanu dienā kāds Rīgā dzīvojošs latgalietis dosies atpakaļ uz dzimto ciemu, lai ievēlētu pašvaldību, kas nekādi neietekmēs viņa dzīvi.

Tālais ceļš līdz iecirknim

Attālums līdz vēlēšanu iecirknim nereti ir ievērojams šķērslis arī tad, ja cilvēks patiešām dzīvo novadā, kurā ir deklarēts. Piemēram, 2013. gada pašvaldību vēlēšanās zemākā vēlētāju aktivitāte (32,3%) bija Bauskas novadā, un Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (Nacionālā apvienība) to skaidro ar vēlēšanu iecirkņu izvietojuma problēmu. “Saeimas vēlēšanās daudzi iedzīvotāji no pagastiem izmanto iespēju nobalsot Bauskā, jo atbraukuši uz pilsētu iepirkties vai apmeklēt kādu izklaides pasākumu. Pašvaldību vēlēšanās nav šādas iespējas, jo jābalso sava pagasta iecirknī. Uz pilsētu vēl kursē sabiedriskais transports, bet uz pagastu centriem satiksme ir minimāla,” atzīst Ābelnieks. Saeimas vēlēšanās, kad iespējams balsot jebkurā iecirknī, vēlētāju aktivitāte Bauskas novadā bija krietni augstāka, 2014. gadā nobalsoja vairāk nekā 55% balsstiesīgo pilsoņu. Pēc Ābelnieka domām, CVK varētu ieviest opciju, ka pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji drīkst balsot jebkurā no sava novada iecirkņiem.

Bauskā nesen viesojies politologs Ivars Ījabs, un arī viņam nācies uzklausīt iedzīvotāju sūdzības, ka vēlēšanu iecirkņi laukos ir grūti sasniedzami. “Ja cilvēkam līdz vietējai skolai, kurā ierīkots vēlēšanu iecirknis, jābrauc vairāk nekā desmit kilometri, viņam var pietrūkt motivācijas mērot tik tālu ceļu,” secina Ījabs. Turklāt jāņem vērā, ka pašvaldību vēlēšanas notiek jūnijā, un skaistā vasaras dienā cilvēkiem ir virkne citu iespēju, kā pavadīt laiku: rušināties mazdārziņā, doties uz pludmali utt. Vēlēšanu iecirkņa apmeklējums daudziem nebūs prioritāte. CVK pārstāve Kristīne Bērziņa gan uzsver, ka nav pārliecinošu pierādījumu laika apstākļu ietekmei uz vēlētāju aktivitāti. “Arī par vēlēšanām rudenī kāds varētu teikt, ka mazāk cilvēku aizies vēlēt, jo jāpiedalās, piemēram, rudens talkā vai ceļi līdz iecirknim ir grūti izbraucami. Latvijā pašvaldību vēlēšanas vairākkārt notikušas martā, bet arī tolaik vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās bija zemāka nekā parlamenta vēlēšanās. Noteicošais faktors dalībai vēlēšanās ir motivācija. Ja cilvēks ir motivēts piedalīties vēlēšanās, viņš piedalās; ja ne, tad atrod ieganstus un attaisnojumus, kāpēc nav piedalījies,” uzsver Bērziņa.

Internets nepalīdzēs

Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā iedzīvotājiem vēlēšanu dienā pat nav jādodas uz vēlēšanu iecirkņiem, jo jau labu laiku ir iespējams nobalsot elektroniski, interneta vidē. 2015. gadā Igaunijas parlamenta vēlēšanās šādā veidā nobalsoja vairāk nekā 30% vēlētāju. Latvijā jau labu laiku tiek diskutēts par elektroniskās balsošanas ieviešanu, taču līdz reāliem darbiem neesam tikuši. CVK pārstāve Bērziņa gan uzskata, ka balsošana internetā nepalielinās vēlētāju aktivitāti; to apliecina arī Igaunijas pieredze. “Dodot iespēju balsot internetā, mainās vēlētāju paradumi – pieaug vēlētāju daļa, kas izvēlas balsot internetā, un samazinās vēlētāju skaits, kas balso iecirknī, taču kopējā vēlētāju līdzdalība nepalielinās,” secina Bērziņa.

Pēc politologa Ivara Ījaba domām, teorētiski apspriežams risinājums vēlētāju aktivitātes palielināšanai būtu obligātā balsošana, kas ir spēkā Austrālijā un Beļģijā. Taču, ņemot vērā padomju laika pieredzi, šādas “piespiedu demokrātijas” metodes ieviešana Latvijā ir maz ticama, tādēļ līdzdalība vēlēšanās arī turpmāk būs atkarīga no katra vēlētāja attieksmes pret savu pilsoņa pienākumu.

Saistītie raksti

Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis stāsta, ka arī šoreiz noteikti dosies balsot, lai gan viņa Rundāles novads ir viens no tiem, kuros politiskā konkurence ir minimāla, jo iesniegts tikai viens saraksts. “Uzskatu, ka piedalīties vēlēšanās ir svarīgi. Malā stāvēšana un pilnīgs nihilisms man šķiet bezatbildīga nostāja,” spriež Lancmanis. Viņš atzīst, ka lauku apvidos cilvēki uz vēlēšanām raugās citādi nekā lielpilsētās, kur vērojama nikna cīņa par varu. “Pašvaldību vēlēšanas nav partiju vēlēšanas, jo vismaz laukos vēlētāji balso par konkrētiem cilvēkiem.”

Viedoklis 

Kādēļ es balsošu 

Baiba Sipeniece-Gavare, raidījumu vadītāja: “Es vienmēr eju uz vēlēšanām, jo demokrātiskā valstī ikvienam pilsonim ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, un balsošana ir viens no tiem. Ja esi bijis uz vēlēšanām, tad vismaz vari prasīt, lai politiķi pilda savus solījumus, un vari kritizēt par to, kas nav izdarīts. Ja nebiji balsot, tad tev nav nekādu tiesību kritizēt un kaut ko pieprasīt. Un, ja kādam šķiet, ka visi politiķi ir blēži, tad šis godīgais pilsonis noteikti var izvirzīt savu kandidatūru un pats pretendēt uz deputāta posteni. Ja nav par ko balsot, jākandidē pašam!”

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv