Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
5. februāris, 2014
Drukāt

Zinātnieki un būvnieki “mazmājiņās” testē būvmateriālus

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Būvmateriālu tirgū pieejamo siltināmo materiālu klāsts ir plašs un daudzveidīgs. Tomēr vai tie visi der Latvijas īpašajiem klimatiskajiem apstākļiem?

Testēšanas poligons 


Lai to pārbaudītu, Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu un fizikas fakultātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorija (MML) ar Eiropas fondu (ERAF) atbalstu pērn LU Botāniskajā parkā izveidoja testēšanas poligonu.

Par izmēģinājuma stendiem kalpoja piecas, galvenokārt no vietējām izejvielām veidotas identiskas mājiņas ar 3×3 m lielu grīdas laukumu. Katrai no tām ārsienas veidotas no atšķirīgām konstrukcijām, tomēr ar vienādu aprēķināto siltuma caurlaidību (U=0,16 W/m2K), kas tuva zema energopatēriņa ēkām.

Sienām izmantoti galvenokārt vietējie materiāli. Katrā mājiņā atšķirīgi. Ar tradicionālo koka būvniecību sasaucas frēzbaļķu sienas ar siltinājuma slāni un baļķu imitācijas iekšējo apdari, tāpat sienas no finiera paneļiem ar siltumizolācijas materiāla pildījumu un fibrolītu. Ekonomisko galu pārstāvēja gāzbetona bloki ar siltinājuma slāni ārpusē, klasisko – termobloki ar siltinājuma slāni ārpusē. Vienu sienu veidoja eksperimentālie dobtie keramiskie bloki ar siltumizolācijas granulu pildījumu, kas ir populārs Vācijā.

Visiem stendiem ir vienādas konstrukcijas ventilējamā pagrīde un bēniņi, tāpat logi un durvis. Uz sienām, sienās, grīdās u. c. koncentrēts liels skaits datu ņēmēju, kas datus pārraida uz centrāli. Tie ļauj noteikt, kā būvkonstrukcijas ietekmē āra temperatūra, mitrums un saules starojums. Arī to, kā reaģē tehniskie tilti salaiduma vietās, kā saglabājas būvju hermetizācija un kā būves noveco.

Lielākais ienaidnieks – mitrums 


Piecu stendu gada monitoringa dati vēlreiz apliecināja lielo mitruma ietekmi uz sienas siltumizolācijas spēju. Izrādās, gāzbetona siena vēl pēc gada ekspluatācijas nebija sākusi žūt un mērinstrumenti sienas dziļumā uzrādīja 100% mitrumu. Toties Vācijā populārie dobtie keramiskie bloki ar polistirola lodīšu pildījumu neuzrādīja cerēto siltumizolācijas spēju. Vēl zinātnieki norāda, ka ļoti svarīga ir būves hermetizācija. Tā kā būvdarbi tika veikti kvalitatīvi, eksperimentālajās mājiņās aukstuma tilti neparādījās, secina projekta vadītājs LU Matemātiskās modelēšanas laboratorijas vadītājs asoc. prof. Dr. phys. Andris Jakovičs.

“Agrāk mājām pēc uzcelšanas ļāva nostāvēties, tagad visi steidzas un grib sākt dzīvot tūlīt. Dažām būvmateriālu konstrukcijām tas rada problēmas, jo tās nepaspēj izžūt. Piemēram, ekonomiskie gāzbetona bloki stendā pēc gada vēl nebija pat sākuši žūt, un to siltumizolācijas līmenis ir zem vēlamā. Iespējams, tie izžūs tikai trīs gadu laikā, un, iespējams, to mitruma koeficients Latvijas apstākļos nekad nesasniegs vēlamo. Tātad gāzbetona celtnes pastiprināti jāžāvē,” paskaidro A. Jakovičs.

“Nākamā pētījumu posmā pašreizējos risinājumus varēs aizstāt ar citiem, gaiss–gaiss tipa siltumsūkņus nomainīt ar gaiss–ūdens tipu, kā arī izmantot atjaunojamo resursu vēja rotoru un saules baterijas izmantošanu efektīvai ventilācijas, apkures un dzesēšanas iekārtu nodrošināšanai mainīgos meteoroloģiskos apstākļos,” pētījuma turpinājumu iezīmē projekta vadītājs.

Būvnieki piedalās pētīšanā 


Vienu šādu mājiņu – no saplākšņa – uzstādīja AS “Rīga Wood Baltic”. “AS “Latvijas finieris” sadarbībā ar arhitektiem plāno palielināt vietējā saplākšņa izmantošanu celtniecībā un uzsākt saliekamo saplākšņa moduļu konstrukcijas māju projektēšanu. Pirmais izmēģinājuma modulis sastāv no saplākšņa pīrāga ar siltinājuma kārtu vidū. Ārējais saplāksnis ir mitruma izturīgs, līmēts ar stingriem vides standartiem atbilstošu fenola līmi. Testa laikā tas jau ir uzrādījis labus rezultātus ziemas apstākļos. Ir pirmās nianses, pie kurām jāpiestrādā, piemēram, jāpalielina paneļa gaisa caurlaidība un jāsamazina saules starojuma iedarbība vasarā. Tradicionāli koka mājās to paveica zema jumta pārkare. Mēs turpināsim eksperimentēt kopā ar LU Matemātiskās modelēšanas laboratoriju,” pārliecināts AS “Rīga Wood Baltic” izpilddirektors Uģis Ozols.

“Testu laikā akmens vate pierāda, ka ir atbilstoša vietējam klimatam. Materiāla ražošana nepārtraukti uzlabojas un nepieciešamo siltumizolācijas koeficientu jau var sasniegt ar plānāku kārtu. Projekts ir ļoti lietderīgs, un mēs labprāt turpināsim sadarboties ar zinātniekiem,” uzsver SIA “Paroc” valdes priekšsēdētājs Ivars Fabriciuss.

“Projekts ir unikāls, jo ļauj reāli pēc zinātniskas metodoloģijas pārbaudīt viena veida konstrukcijas āra apstākļos. Šobrīd bijām ēkās izveidojuši pasīvām ēkām paredzētās logu un durvju konstrukcijas, kas atbilda prasītajam siltuma caurlaidības koeficientam. Pēc gada testēšanas logi un durvis pilnībā dod gaidītos rezultātus. Gribam nākotnē pamēģināt testēt logus ar lielāku saules starojuma caurlaidību, lai uzlabotu telpu saules starojuma enerģijas caurlaidību,” atzīst SIA “Rehau” tehniskais eksperts Atis Jumiķis.

“No 2011. līdz 2013. gadam 40 mājās ar platību 40 – 800 m2 testējām “Panasonic” “Aquarea” gaiss–ūdens tipa siltumsūkņus. Mērījumos konstatējām, ka to sezonālās lietderības koeficients svārstās robežās 3,2 – 3,6, kas ir tuvu zemes siltumsūkņu rādītājiem. Tikai gaiss–ūdens tipa siltumsūkņi ir krietni lētāki. Tagad šo datu precizitāti gribam pārbaudīt sadarbībā ar LU zinātniekiem reālajiem apstākļiem pietuvinātos brīvdabas laboratorijas apstākļos. Jau februārī sāksim stendos testēt gaiss–ūdens tipa siltumsūkni,” informē AS “Rikon AC” valdes priekšsēdētājs Dr.sc.ing. Andris Dancigs.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+