Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. jūnijs, 2012
Drukāt

Meklē potenciālu Latvijas augstskolās


pausits1_ts_9

Augstākās izglītības eksperts no Austrijas Atila Pauzics ir uzaicināts uz Latviju kā padomdevējs un vecākais konsultants Borisa un Ināras Teterevu programmā izglītības izcilībai, lai palīdzētu Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) un Latvijas Mākslas akadēmijai (LMA) sniegt izcilāku izglītību saviem studentiem.

 

Viņš sniedz padomus par to, kāda bijusi augstskolu pieredze Eiropā un ko mūsu augstskolas varētu no tās pārņemt.

A. Pauzics: – Visā Eiropā augstākā izglītība šobrīd sastopas ar vieniem un tiem pašiem izaicinājumiem. Viens no tiem ir augstākās izglītības izcilība, kas jānodrošina apstākļos, kad augstskolām ne vienmēr pietiek finansējuma, kad augstākā izglītība daudzviet kļūst masveidīga, kad aizvien vairāk jādomā par starpdisciplināru studiju programmu ieviešanu un par citām pārmaiņām. Pieredze liecina, ka būtiskas pārmaiņas augstākajā izglītībā var nodrošināt divējādi – mainot finansējuma sistēmu vai arī – uzlabojot augstskolu autonomiju. Jo augstskolai vairāk iespēju dažādiem manevriem, jo efektīvāk tā izmanto savus finanšu resursus.

– Jūs pieminējāt gan augstākās izglītības izcilību, gan masveidību. Kā masveidīgs var būt izcils? Arī Latvijā bijušas diskusijas par to, kā vienlaikus nodrošināt augstākajai izglītībai gan augstu kvalitāti, gan plašu pieejamību.

– Agrāk augstskolas tiešām galvenokārt bija pieejamas tikai sabiedrības elitei. Patlaban pasaule ir mainījusies un tā aizvien vairāk pieprasa augsti izglītotos. Tāpēc arī Eiropas Savienībā viens no uzstādījumiem ir palielināt augstāko izglītību ieguvušo skaitu. Skatoties no studentu perspektīvas, jāsaka: ja studējošo skaits pieaug, studentiem jācenšas apgūt pēc iespējas augstāka līmeņa prasmes, lai sekmīgi konkurētu darba tirgū. Tātad, no šī aspekta raugoties, masveidība augstākās izglītības kvalitāti var arī celt. Darba tirgū patlaban ir ļoti svarīgi, ko esi studējis un vai tava universitāte ir spējusi piedāvāt ko īpašu. Arī jauniešu nodarbinātības jautājums šobrīd Eiropā ir liels izaicinājums, jo vairāk nekā 20 miljoni jaunu cilvēku līdz 25 gadu vecumam ir bez darba. Augstskolas līdz šim spējušas jauniešus vairāk sagatavot dzīvei, nevis darba tirgum – studiju programmas ir akadēmiskas.

– Uzņēmēji Latvijā reti sūrojas par to, ka viņiem pietrūktu augsti izglītoto. Biežāk sūdzas, ka trūkst kārtīgu praktiska darba darītāju – santehniķu un cita veida tehniķu. Vai šī situācija mūs Eiropā padara īpašus?

 

– Nē, Eiropā arī citviet trūkst cilvēku, kas būtu baudījuši kvalitatīvu, mūsdienīgu profesionālo izglītību. Taču Eiropas darba tirgū trūkst arī cilvēku, kuri būtu studējuši inženierzinātnes, informācijas tehnoloģijas.

 

75 procenti jauniešu Eiropā, pabeidzot bakalaura studijas, nemaz nedodas darba tirgū, bet gan turpina studijas maģistrantūrā. Pirmkārt, ministrijas un daudzas citas iestādes nemaz nepieņem darbā bakalaurus. Otrkārt, arī uzņēmēji bieži vien uzskata, ka bakalauri nav gatavi darba tirgum.

Arī universitātes nav ieinteresētas bakalauru laist projām.

– Latvijā gan ir pretēja situācija. Lielākā daļa iegūst tikai bakalaura grādu un studijas maģistrantūrā nav masveidīgas.

– Latvijā toties daudzi studē maģistrantūrā līdztekus darbam, jo ir plašs nepilna laika studiju programmu piedāvājums. Latvija tādā ziņā ir krietni priekšā daudzām Eiropas valstīm, kur augstskolas lielākoties piedāvā pilna laika studiju programmas.

Latvijas augstākā izglītība Eiropā augsti novērtēta arī augstskolu autonomijas ziņā. Eiropas Universitāšu asociācijas izdotajā ziņojumā par Eiropas universitātēm un to autonomiju Latvijas universitātes pēc visiem autonomijas indikatoriem ir Eiropas augstskolu pirmajā trešdaļā.

– Bet vai autonomija nozīmē arī augstākās izglītības kvalitāti?

– Automātiski ne, taču autonomija nozīmē, ka augstskolas ir brīvākas, meklējot risinājumus savai attīstībai.

 

Visā Eiropā viena no galvenajām prasībām, ko valstu izglītības ministrijas izvirza augstskolām, ir celt izglītības kvalitāti. Piemēram, studiju programmu izvērtēšana, kas patlaban notiek Latvijā, notikusi arī citviet.

 

Taču citās valstīs notiek arī apjomīga sistēmas izvērtēšana, tiek apkopoti un vērtēti resursi, veidotas stratēģijas, pētīts, vai tas, ko par augstskolu pasaka papīri un dokumenti, atbilst realitātei. Tāpēc, vērtējot RSU un LMA, varam izmantot īpaši izstrādātu Eiropas līmeņa rīku, kas palīdz veidot kvalitatīvu stratēģiju, kas nav atrauta no realitātes.

– Ja jau esam atgriezušies pie projekta, kura dēļ Latvijā esat ieradies, sakiet, lūdzu, kas RSU un LMA būs labāk, kad projekts beigsies?

– Borisa un Ināras Teterevu programmas izglītības izcilībai lielais mērķis ir veidot izcilu izglītību, balstītu uz trim pīlāriem. Pirmkārt, pilnveidot un stiprināt studentu sasniegumus, otrkārt, veidot augstskolām starptautisko atpazīstamību un, treškārt, pilnveidot visus augstskolu pārvaldības procesus. RSU gadījumā skatīsim arī, kā uzlabot augstskolas infrastruktūru, kas medicīnas studijām īpaši būtiska. Projekta laikā ne tikai nospraudīsim mērķus, bet arī noteiksim konkrētas aktivitātes, kas jāpaveic. Tāpēc darbojos kopā ar augstskolas pārstāvjiem. Izmantojot Eiropas augstskolu klasifikatoru U-Map, esam arī dažādos aspektos salīdzinājuši RSU un LMA ar dažādām augstskolām Eiropā, lai izvērtētu, kuras tad ir jūsu augstskolu stiprās puses.

– Latvijā bijušas asas diskusijas par to, vai pēc augstskolu reitingiem var spriest par to kvalitāti. Ko jūs domājat par augstskolu ranžēšanu pēc dažādiem kritērijiem?

– Mēs nevaram dzīvot pēc reitingiem, bet nevaram arī bez tiem iztikt. Sabiedrībai reitingi patīk, lēmumu pieņēmējiem – gan patīk, gan nepatīk. Tāds nu ir reitingu fenomens. Problēma ir, ka dažkārt reitingos tiek iekļauti kritēriji, kas savstarpēji nav salīdzināmi. Tāpēc reitingi saņem daudz kritikas. Turklāt lielākā daļa reitingu nav pilnīgi. Agrāk augstskolām bija divi svarīgi pīlāri – studentu mācīšana un zinātne. Tagad augstskolām parādījusies arī trešā misija – zināšanu un tehnoloģiju pārnese sabiedrībā, patiesībā – sociālā loma, kā arī mūžizglītības sniegšana, kas reitingos netiek novērtēta.

Eiropā šogad janvāra beigās ir pabeigts projekts, kura ietvaros tika lemts, ar kādiem kritērijiem šo augstskolu trešo misiju varētu mērīt. Vēl gan jādomā, kā tos pievienot jau esošajiem reitingiem, lai neizjauktu to sistēmu. Top jauns multireitingu projekts, kurā arī tiks izmantota trešā kritēriju grupa. Taču multireitings nebūs ranžējums, ar tā palīdzību augstskolas varēs salīdzināt, izvēloties, kurus rādītājus vēlaties salīdzināt.

 

Eiropā darbojas arī pētnieku grupa, kuras mērķis ir kopumā uzlabot augstskolu reitingu kvalitāti, izskatot katra metodoloģiju un iesakot, kā to padarīt kvalitatīvāku. Patlaban ieteikumi doti jau četru reitingu veidotājiem. Ja ieteikumus ņems vērā, šiem reitingiem piešķirs kvalitātes zīmi.

 

Nacionālajiem un reģionālajiem reitingiem būtu jo sevišķi ieteicams pieteikties šai izvērtēšanai. Tā būtu vieglāk pārvarēt kritikas vilni.

– Situācija Latvijā ir tāda, ka reitings patīk tikai universitātei, kas ir pirmajā vietā; visi pārējie apgalvo, ka tas neko nepasakot par augstskolu kvalitāti. Vai tiešām pēc līdzšinējās metodikas veidotie reitingi neko par to nepasaka? Piemēram, “Times” reitings ranžē visas Eiropas augstskolas.

– Reitingi nav ne labi, ne slikti, taču tie nepasaka visu absolūto patiesību par augstskolu. Tajā pašā laikā līdzšinējie reitingi parāda ļoti daudz. Jautājums gan, kas ir reitinga mērķauditorija: Izglītības ministrijas ierēdņi, augstskolu rektori vai studenti. Pētījumi liecina, ka visvairāk reitingi ietekmē ārvalstu studentu izvēli.

– Vai piekrītat Latvijā bieži dzirdētam apgalvojumam, ka mazai augstskolai ir gandrīz neiespējami ieņemt augstu vietu reitingā, jo kritēriji lielākoties izstrādāti par labu lielajām augstskolām?

– Izmēram ir nozīme, taču jautājums ir arī par augstskolas stratēģiju. Ja tās mērķis ir iekļūt augstā vietā reitingā, tā var visu savu sistēmu atbilstoši adaptēt. Taču tas būtu ļoti riskanti: rastos pārāk daudz viena tipa augstākās izglītības iestāžu.

 

Reitings parāda mazu gabaliņu kopējās bildes, tāpēc uzskatu, ka augstskolai jāstrādā, lai sasniegtu reālo kvalitāti, nevis reitinga parādīto kvalitāti. Runājot par reģionālajām augstskolām, tām lielākoties tiešām nav iespējas tikt augstās vietās reitingos, bet pēc tā arī nav lielas vajadzības, jo lielākā daļa tuvākajā apkārtnē dzīvojošo vienalga izvēlēsies šo augstskolu.

 

Parasti reģionālajās augstskolās 80 procenti studentu nāk no reģiona. Šīs augstskolas var arī vairāk pievērsties tieši mācīšanai, mazāk zinātnei.

– Cik augsts ir jūsu pētīto Latvijas augstskolu līmenis uz līdzīgu Eiropas augstskolu fona?

– Tas ir iznīcinošs jautājums! Augstskolas ir ļoti grūti salīdzināt, jo katrā valstī ir savas augstākās izglītības tradīcijas un arī augstskolu attīstības ceļš ir ļoti dažāds.

– Jautāju to tāpēc, ka Latvijā daļa ekspertu uzskata, ka augstākās izglītības līmenis mūsu valstī ir zems, bet augstskolas pašas par problēmām nerunā, tikai stāsta, ka viss ir tik lieliski, cik vien var būt esošā finansējuma apstākļos.

– Līdzīgas debates notiek visur Eiropā. Ļoti labi, ka augstskolas vispār komunicē ar sabiedrību, kas patiesībā ir fenomens, kurš radies tikai pēdējos gados, jo pirms divdesmit gadiem universitātes sēdēja ziloņkaula tornī. Esmu pārliecināts, ka augstskolas lielākoties ļoti labi savas problēmas zina un strādā pie risinājumiem. Šaubos, vai tām sava netīrā veļa būtu jāizliek ārā, lai visiem parādītu. RSU un LMA daudzas darbības jomas ir ļoti konkurētspējīgas, un tur ir spēcīgs potenciāls arī turpmākai attīstībai un izcilībai.

– Ja citās valstīs jau beigusies studiju programmu izvērtēšana, vai var jau redzēt, ka augstākās izglītības kvalitāte izvērtēšanas dēļ augusi?

– Vispirms jāteic, ka man nepatīk studiju programmu izvērtēšana. Daudz vērtīgāka būtu augstskolu darbības vērtēšana, kas jau notikusi Somijā. Tad pēta nevis atsevišķas programmas, bet kvalitātes nodrošināšanu augstskolu darbā kā tādā.

 

Dr. Atila Pauzics

Dzimis Ungārijā 1971. gadā, ieguvis doktora grādu ekonomikā Eihštates katoļu universitātē Vācijā. Kopš 2007. gada – Danubes universitātes Kremsā Tālākizglītības un izglītības menedžmenta centra vadītājs. Kopš 2011. gada augusta – Izpētes un inovāciju augstākajā izglītībā pārvaldes un programmas “Erasmus Mundus” akadēmiskais direktors.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+