Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. janvāris, 2015
Drukāt

Melbārde: Latvijas valsts dibināšana nebija nejaušība, bet nepieciešamība (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Ņemot vēra, ka sabiedrībai nav pietiekami dziļas izpratnes par valsts vēsturi, tā ir jāaktualizē un jāapzinās, ka Latvijas valsts dibināšana nebija nejaušība, bet loģiska likumsakarība, komentējot valsts simtgades svinību mērķus, mediju pārstāvjiem trešdien sacīja kultūras ministre Dace Melbārde.

Viņa norādīja, ka lielai daļai iedzīvotāju ir padomju laika priekšstats par Latvijas un pasaules vēsturi, tāpēc jāaktualizē un jāatsvaidzina daudzi fakti valsts vēsturē.

“Svarīgi paraudzīties uz Latvijas vēsturi nevis kā uz 700 verdzības gadiem, bet pamanīt to, ka Latvijas vēsturē dažādos posmos var redzēt pašorganizācijas iedīgļus, kas ir loģiski noveduši mūs līdz valsts dibināšanai, un tā ir nevis nejaušība, bet likumsakarība,” paskaidroja Melbārde.

Kā vēl vienu būtisku simtgades svinību mērķi Melbārde norādīja nacionālās valsts identitātes definēšanu. Lai gan šādas diskusijas rada spriedzi starp dažādām grupām, par to ir jāturpina diskutēt, piebilda ministre.

Melbārde pastāstīja, ka pagājušajā gadā ministrija lika akcentu uz simtgades svinību mērķu un programmas sabiedriskām apspriedēm dažādās Latvijas vietās – Liepājā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Valmierā, Valkā, Daugavpils novada Višķos. Šajās pilsētās tika apkopots arī iedzīvotāju viedoklis, un, starp ieteikumiem svinību programmai bija arī vispārēji vēlējumi latviešiem. Ministre atzina, ka var novērot tendenci vairāk uzmanības pievērst pozitīvajam.

“Cilvēki jūt, ka viņi ir noguruši un ka mēs paši kurinām negatīvismu un ieprogrammējam sevi uz to, cik viss ir slikti. Cilvēki grib kaut ko gaišu un labu,” aptaujas rezultātus komentēja Melbārde.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ņemot vērā, ka NA/VL ir tieslietu ministrs, Saeimas spīkere, kultūras ministre Malbārde.. jautājums ir cits..kādēļ sabiedriskajā kanālā LTV7 O.Ignatjeva vadītajā raidījumā „Točki nad i” jau ilgstoši uzaicinātie latvieši savā starpā sarunājas krievu valodā.. vai jau atkārtoti esam okupēti no Krievijas? .. par ko neko nezinām? ..jo daudzi latvieši nemaz nesaprot krievu valodu..vai arī – okupācija nemaz nav beigusies? Tādēļ, mazākais, ko varētu šie NA/VL deputāti darīt, ir veicināt likumdošanas grozījumos, lai šim un līdzīgiem raidījumiem, kur latvieši savā starpā nesarunājas valsts valodā, latviešu valodā, būtu tulkojums titros latviešu valodā..lai latvieši saprot, par ko citi latvieši savā starpā sarunājas krievu valodā..ja jau nav Krievijas okupācijas Latvijā..

    21. janvāra O.Ignatjeva raidījumā „Točki nad i” bija ieradušies veseli pieci latvieši, kas nesarunājās savā starpā latviešu valodā.. V.Zatlers, G.Kūtris, A.Endziņš, M.Bendiks, E.Smiltēns..tikai viens no sešiem uzaicinātiem bija krievs – Saeimas deputāts J.Sokolovskis.. tā arī latviešiem, kas skatījās šo raidījumu, pilnā mērā bija liegtas tiesības uzzināt valsts valodā, par ko šie kungi sprieda..

    Ja šinī, 21. janvāra raidījumā latviešiem bija liegtas tiesības uzzināt valsts valodā, par ko tika spriests raidījuma gaitā, tad šis O.Ignatjeva raidījums „Točki nad i” ir nekas cits, kā vien kārtējā Kremļa propoganda Latvijas sabiedriskās TV izpildījumā..

    Bet sprieda viņi, lūk, par ko! Kā Zatlera, bijušā valsts prezidenta, partijas pēdās ejot Sudrabas partijai ietekmēt Saskaņas-krievskaņas interesi nākošā valsts prezidenta izvēlē..tā varētu būt dižās Krievzemes pareizticīgā I.Sudraba..G.Kūtris un A.Endziņš, abi bijušie Satversmes tiesa priekšēdētāji, kas sadarbojas ar Saskaņu-krievskaņu, uzsvēra šo labvēlīgo iespējamību un kā likumdošanas ietvaros to panākt..

  2. un latviešiem, ka tautai, kuras cenči (jau vairāk kā 2 tūkstoši gadu) ir dzīvojuši un etniski integrējušies šajā teritorijā, bija (un ir!) – ne vien tiesības “nokratīt no sava kakla” laicīgos okupantus, bet arī pienākums kļūt par nāciju, kas dibina un spēj arī nosargāt savu Valsti.

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+