Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. februāris, 2016
Drukāt

Uldis Šmits: Kāpēc Austrumeiropas valstis bieži nonāk Briseles kritikas krustugunīs? (11)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Uldis Šmits

Ir izskanējusi ziņa, ka Višegradas valstu aizsardzības ministrijās apsver iespēju veidot kopīgu vienību, kura pastiprinātu NATO klātbūtni Baltijā. Tam varētu būt vērā ņemama politiska nozīme.

Tiesa, pēdējā laikā Višegradas valstis jeb V–4 (Polija, Ungārija, Čehijas Republika un Slovākija) pastāvīgi nonāk Briseles, Rietumeiropas amatpersonu un komentētāju kritikas krustugunīs. Visvairāk par savu krasi noraidošo nostāju pret “bēgļu kvotām”. Turklāt Eiropas Komisija šā gada sākumā nolēma sākt formālu pārbaudi saistībā ar Polijā veikto Konstitucionālās tiesas reformu un sabiedrisko raidorganizāciju kontroli, respektīvi, Varšava tiek turēta aizdomās Eiropas Savienības normu pārkāpšanā. Šobrīd abpusēji asais tonis tomēr pierimis, un jāšaubās, vai EK pārbaudei būs īpašas sekas. Tikmēr Eiropas “melnā avs” Ungārija tādu bardzību nav izpelnījusies, ko reizēm skaidro ar premjera Viktora Orbāna “Fidesz” sakariem Eiropas Parlamenta ietekmīgākajā jeb Tautas partijas politiskajā grupā. Savukārt Jaroslava Kačiņska “Likums un taisnīgums” ietilpst Eiropas varas gaiteņos un aizkulisēs ne tik rosīgajā Konservatīvo un reformistu grupā. Daudzi domā, ka Orbāns ir arī Kremļa sirdsdraugs un eiroskeptiķu karognesējs. Viņš tomēr apgalvo (intervijā Šveices izdevumam “Weltwoche”), ka Ungārijai, kura ģeogrāfiski ir “starp divām pasaulēm”, jābūt Eiropas Savienībā, jo pretējā gadījumā “mēs izrādītos tajā situācijā, kādā tagad atrodas Ukraina”, un, viņaprāt, arī tai nākotnē jāiekļaujas ES. Par Čehijas Republiku mēs pārsvarā spriežam pēc prezidenta Miloša Zemana spārnotajām frāzēm, kurām visbiežāk ir diezgan maza saistība ar Prāgas ārpolitiku, bet, pieminot Slovākiju, mums nāk prātā Bratislavas nemitīgā rīvēšanās ar Briseli, kur, protams, nav sajūsmā, ka premjerministrs Roberts Fico ES imigrācijas politiku pielīdzina rituālai pašnāvībai. (Lai gan Francijas valdības vadītājs saka būtībā to pašu, tikai citiem vārdiem – tāda politika “nav ilgtspējīga”.) Nesaskaņu ēnā paliek, piemēram, fakts, ka tieši Slovākija nodrošina Ukrainai nepieciešamās reversās gāzes piegādes.

Vēsums Centrāleiropas valstu attiecībās ar Vāciju un plašākā nozīmē ar Rietumeiropu nenoliedzami ir izdevīgs Kremļa režīmam, kas šo atsalumu allaž sekmējis. Sevišķi tagad, izmantojot Berlīnes kļūmīgo “atvērto durvju” politiku, Kremlis tiecas destabilizēt Eiropas vienīgās īstenās līderes Merkeles un līdz ar to ES pozīcijas. Cits jautājums – cik labi viņa savu vadošo lomu ir spēlējusi un kā interesēs tas darīts. Ja vērtē Vācijas nostāju ES un īpaši Ziemeļatlantijas aliansē vairāku gadu garumā, Putinam nav pilnīgi nekāda pamata žēloties. Tad jau drīzāk apdalīta var justies Austrumeiropa, un tas pirmām kārtām skar aizsardzības jomu – NATO “jaunās” dalībvalstis ilgi tika atstātas bez pienācīgiem aizsardzības plāniem un bez stāvoklim atbilstošas sabiedroto spēku klātbūtnes. Un, ja ticam dažu pazīstamu ekspertu rakstītajam, vēl pavisam nesenā pagātnē tikai Polijas valdošās aprindas pietiekami uzstājīgi prasīja šo attieksmi mainīt. Likumsakarīgi, ka īpaši Polija, reģiona lielākā valsts, pašreiz nāk klajā ar dažādām iniciatīvām NATO austrumu flanga nostiprināšanā. Varšavai to liek darīt vēstures pieredze un varbūt sāpīgās atmiņas no Otrā pasaules kara sākuma, kad citi negribēja mirt par Dancigu. Iespējams, šīs atmiņas pat atspoguļojās pērnruden publiskotajā aptaujā: vairāk nekā 60% poļu bija izteikušies, ka Polijas bruņotajiem spēkiem būtu jāaizstāv Baltijas valstis, ja tām uzbruktu Krievija. Latvijā par solidaritāti tagad runā bieži, bet varbūt pārāk reti iedomājamies, ka tai vajadzētu izpausties arī kā Hitlera–Staļina paktu un Jaltas sistēmu pārdzīvojušo valstu saliedētībai.

Višegradas četrinieka apspriestais ir solis šajā mums svarīgajā virzienā.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Pirmkārt jau vispirms jānoskaidro kuras ir austrumeiropas valstis, jo no Latvijas līdz Urāliem nav tuvāk kā līdz Parīzei. Tātad visa austrumeiropa platības ziņā vismaz divreiz pārsniedz centrāleiropu un rietumeiropu.

  2. Tāpēc ka Rietumeiropas valstis nespēj (negrib) izprast Austrum- un Centrāleiropas valstu atšķirīgo vēsturi un īpašo dinamiku. Ķīnietis nedomā tāpat kā nigērietis (galējs piemērs), un polis vai latvietis nedomā tāpat visās lietās kā francūzis. Ar to Briseles birokratiem vajadzētu rēķināties un neuzskatīt sevi par visapgaismotākajiem cilvēkiem pasaulē.

  3. Lūk, žurnālists sava žurnālista uzdevuma un misijas apziņu un vēl profesionālis. Bez savas inteliģences, kas strādā valsts labā nekad nekur nekas nav mainījies. Bet jāmainās, vispirms mūsu domāšanai.

  4. Austrumeiropa bija turpat pusgadsimtu ” atbrīvota” un līdz ar atbrīvošanos no ”atbrīvotājiem” tā saprašana par to dabu ir palikusi. Rietumeiropā tas ir tikai kā kāds mākslinieku koncerts, eksporta šņabis un tad nafta ar gāzi… Par tām sarkanajām brigādēm, miera kustībām un sašauto pāvestu ir kaut kā aizmirsies…( neviens pat nepainteresējās par to finansējuma avotu). Nepainteresējas, kāpēc Merkele aicina ar savu WELCOME un kā interesēs tas ir. Ledlauzis ES, kurš lauž pašu ES.
    Tā ir liela starpība un tāpēc Rietumeiropa pat neieklausās Kremļa runasvīra vārdos:
    ”Mums nāksies iznīcināt viņus visus – lai atbrīvotu visu Eiropu. Krievijas karogi atkal plīvos virs Berlīnes un Parīzes. Par laimi, ceļu uz turieni mēs neesam aizmirsuši. Eiropa tikt galā ar krīzi nav spējīga, Eiropa ir slima. Tāpēc Krievijas armija teiks savu vārdu.”
    Tikai tad tās mutes būs platas, kad ”atbrīvotāji” atbrīvos Berlīni un Parīzi… – kā tā, mēs domājām…

  5. cehija malaci negrib eiro ieviest un tam pretojas, jo redz cik tas slovakijai neizdevigi sanacis

  6. Gan jau spiestas izšķiršanās gadījumā
    mūsu varnešiem mīļāks būtu kremlis 🙂

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (57)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+