Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
11. jūnijs, 2014
Drukāt

Minimālo mēnešalgu nākamgad varētu celt par 10 eiro – līdz 330 eiro (papildināts) (13)

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Ņemot vērā ekonomiskās situācijas uzlabošanos un pozitīvās izaugsmes perspektīvas, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē ceturtdien plānots diskutēt par iespējām minimālo mēneša darba algu no nākamā gada palielināt no 320 eiro līdz 330 eiro, informē Labklājības ministrijā (LM).

Kā norāda LM, šādu priekšlikumu atbalstot arī Ekonomikas ministrija, tāpat šo ideju varētu atbalstīt Finanšu ministrija (FM). Minimālās darba algas primārais mērķis ir atbalstīt zemu kvalificētos darbiniekus, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas augstu nodarbinātības līmeni šajā kategorijā.

FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja, ka FM konceptuāli atbalsta šādu LM priekšlikumu, bet, lai šādu lēmumu pieņemtu, ir būtiski, lai to atbalstītu valdības sociālie partneri – gan darba devēji, gan darba ņēmēji.

“Jebkurā gadījumā šāds lēmums būtu svarīgs, un tas būtu viens no soļiem, lai mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību. FM uzskata, ka ienākumu nevienlīdzība ir būtiska problēma un tai ir jāatrodas valdības prioritāšu augšgalā,” sacīja Jarockis. Viņš piebilda, ka FM vēl nav vērtējusi šī priekšlikuma ietekmi un tas tiks darīts kontekstā ar 2015.gada budžeta veidošanu.

Prognozējams, ka ekonomisko aktivitāšu pieaugums veicinās darba samaksas pieaugumu arī šogad. Pērn vidējā bruto darba samaksa, salīdzinot ar 2012. gadu, pieauga par 4,6% un bija 716 eiro (503 lati). 2013. gadā vidējā bruto darba samaksa bija par 13,1% lielāka nekā 2010 .gadā, atzīmē LM.

Līdz ar nominālā atalgojuma pieaugumu, pakāpeniski palielinās reālā darba alga. Pieaugot inflācijai, reālās algas pieaugums iepriekšējos gados bija mērens – 2011. gadā tā pieauga par 0,1%, bet 2012.gadā – par 1,6%.

2013.gada reālais atalgojums palielinājās par 5,6%, ko pamatā noteica patēriņu cenu saglabāšanās esošajā līmenī. Atsevišķas iedzīvotāju grupas, īpaši cilvēki ar zemu izglītības līmeni un kvalifikāciju, gados vecāki cilvēki, kā arī jaunieši, situācijas uzlabošanos izjūt mazāk.

Pēc statistikas datiem LM secina, ka 2013.gada 4.ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada 4.ceturksni gan Latvijā, gan Lietuvā vidējā bruto alga pieauga līdzīgi – par 4,8% (Latvijā – no 703 līdz 737 eiro, Lietuvā – no 646 līdz 678 eiro). Savukārt Igaunijā šai periodā algas augušas straujāk – par 7,6% (no 916 līdz 986 eiro).

Ministrijā arī atgādina, ka valdība 2011. gada martā apstiprināja LM izstrādāto koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem. Tā paredz, ka minimālo mēneša darba algu jāpārskata vienu reizi gadā. Tās apmēru un ieviešanas datumu nākošajā kalendārajā gadā jāsaskaņo ar sociālajiem partneriem NTSP sēdē pirms lēmuma pieņemšanas valdībā.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Varbūt vismaz par vienpadsmit?

  2. Kāpēc tā tērēties? Atbildēt

    Mums taču vēl vajadzēs sniegt finansiālo palīdzību Āfrikas,Karību jūras un Klusā okeāna valstīm (ĀKK)!

  3. Samaziniet līdz Briseles,Māstrihtas,Lisabonas 6% PVN pārtikai! Ne jau Dombrovskim ar Kalnieti Briselē tas ir visnepieciešamāk!

  4. Jāsaskaņo ar sociālajiem partneriem? Atbildēt

    Tika saskaņots jau 2009.gadā! “Valdība otrdien ārkārtas sēdē AR SOCIĀLO PARTNERU UN VALSTS PREZIDENTA VALDA ZATLERA PIEDALĪŠANOS vienojās ieviest progresīvo nodokli…..” Skat.”Ieviesīs progresīvo nodokli,samazinās minimālo algu”,Aleksis Zoldners,”Apollo”,redakcija@apollo.lv Otrdiena,2009.gada 9.jūnijs,14:31

  5. Desmit eiro-ķeksītis atskaitei Briselei!

  6. Minimālo pensiju nākamgad par vienu eiro nevar pacelt,par smagu?

  7. Ar to minimālās algas celšanu iegūs tikai tie, kuru algu likme ir piesaistīta minimālajai algai – viņiem pielikums būs krietni lielāks. Tāpēc tiešām mazo algu saņēmēji iegūs vien dažus eiro pēc nodokļu nomaksas. Nevis minimālā alga jāpaaugstina, bet strauji jāceļ neapliekamais minimums. Tad trūcīgie tiešām iegūs vairāk.

  8. Runājot par minimālo algu un minimālajiem iztikas līfzekliem, tajā pašā Anglijā valsts piemaksā līdz minimālajai algai iztrūkstošo naudiņu un tur nav jāiet pie sociālajiem diedelēt to kas patiesìbā pēcikuma pienākas. Valsts pati zin savas saistības ptet iedzīvotàjiem bet pie mums cen§as nekp lieku neieteik kas kuram pienàkas ” pats nezini unlabi. Arī nodoklus novelk no tā pasa minimuma. Visu ražošanu nolaiduši uz grunti bet no kurienes rodas augsupeja ja cilvēkiem nav naudas un mūsu valsts tiksi no tirgosanas iztiek. Kàdteiz resursi ko pārdt beigsies un ko tad.

  9. Igaunijā diskutē par 1000 Eur minimālāderes algas noteikšanu. Mēs gribam apkarot ēnu ekonomiku? Kāds tiešām domā, ka cilvēki saņem un dzīvo no min. Algas?

  10. Ja par vienu eiro nākamgad paaugstinātu arī minimālo pensiju?

  11. Ko tas dod, ka minimālo mēneša darba algu no nākamā gada palielina no 320 eiro līdz 330 eiro. Pēc nodokļu novilkšanas, kas no tās algas paliek pāri, mazliet pāri diviem simtiem. Vai ar diviem simtiem cilvēks mēnesi var iztikt, ja visi maksājumi par komunālajiem, elektrību, gāzi un siltumu jau tuvojas diviem simtiem. Manā skatījumā no minimālās algas vispār nevajadzētu nodokļus novilkt. Tāpēc jau šo algu sauc par minimālo. Bet jums jau tie likumi ir tādi, lai strādnieks nepelnītu daudz.
    Tiešām žēl to veco cilvēku, kas devās karā, cīnijās par to, lai būtu mums un jums ministru kungi labāka nākotne, bet ko dabūja par to pretī? Jūs ministru kungi esat pelnījuši tikai nosodījumus, nevis uzslavas par šiem desmit pieliktajiem eiro.
    Būtu mana teikšana valdībā, tad man apkārt būtu cilvēki, kam tiešām interesē Latvijas nākotne un cilvēku labklājība, nevis tā kā šiem ministriem interesē tikai piebāzt savas kabatas ar naudu, pārdodot ārzemniekiem visu ko var pārdot. Un tie saucās labklājības cēlāji?

  12. Jautaajums, kā veidojas valsts vidējā alga un labklājības augsupeja ja ir nozares kur cilvēki saņem minimālo algu. Tā ir sabiedrības maldināšana. Varbūt šo jautājumu vajadzētu apskatīt par katru nozari atsevišķi un tad vidējā alga varētu atšķirties un tad būtu reālāks skats uz valsts augšupeju.

  13. Vai nebūs pārāk grezni?Tāda izšķērdība no darba devējiem.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+