Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. jūlijs, 2014
Drukāt

Ministrijas – apliecinājums valsts prioritātēm (6)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Pēc nepilniem trim mēnešiem Latvijā būs jauna valdība. Par ministru amatiem pēc 12. Saeimas vēlēšanām kā vienmēr notiks cīņas starp partijām – daži amati būs vairāk iekāroti, daži mazāk, bet varbūt būs pat tādas ministrijas, ko vispār neviens negribēs vadīt, kā šobrīd tas noticis ar Veselības ministriju. Taču, pirms sācies pēcvēlēšanu politiskais tirgus, vispirms būtu vērts uzdot jautājumu – vai Latvijai vajadzīgs tieši šāds Ministru kabinets. Varbūt kādu no ministrijām vajadzētu likvidēt vai apvienot, bet varbūt vajadzīga kāda jauna, līdz šim nebijusi ministrija?

Rosina veidot ES prezidentūras ministriju


Nesen Ministru prezidente Laimdota Straujuma izteicās, ka Latvijai, kļūstot par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti, būtu nepieciešams izveidot atsevišķu valsts ministra amatu, kas pusgadu nodarbotos ar Eiropas lietām. Viņasprāt, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam būtu grūti tikt galā ar daudzajiem pienākumiem, ko uzliktu ES administratīvo pienākumu pārraudzīšana, ar ko galvenokārt nodarbojas ES Padomes prezidējošā valsts.

Arī iepriekš tās vai citas partijas pārstāvis sacījies meklēt optimālāku valsts pārvaldes modeli, ne tikai rosinot veidot jaunas ministrijas, bet dažas likvidēt vai apvienot. Savulaik partijas “Saskaņas centrs” pārstāvis Jānis Ādamsons prātoja par Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas apvienošanu, bet Einars Repše, kurš šogad atkal cer iekļūt Saeimā ar savu partiju “Latvijas attīstībai”, pat reiz izteicās, ka Aizsardzības ministrija vispār būtu likvidējama.

Tāpat no vairāku politiķu runām izskanējuši varianti par Ekonomikas un Finanšu ministriju saplūdināšanu vienā, kā tas ir izdarīts Igaunijā, Francijā un citviet. Savukārt no Nacionālās apvienības jau 2011. gadā izskanēja piedāvājums par Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apvienošanu.

Aplūkojot pārējo Baltijas valstu valdības, secināms, ka Lietuvā ir lielākā valdība, kuru veido 14 ministrijas. Latvijā ir 13, bet Igaunijā – 11 ministrijas. Tiesa, igauņiem ir arī divi ministri, kuriem gan nav pilntiesīga ministra portfeļa. Tādi ir iedzīvotāju un etnisko lietu ministrs Urve Palo un reģionālo lietu ministrs Sīms Valmars Kīslers. Savukārt Lietuvā atšķirībā no Latvijas un Igaunijas ir vēl arī enerģētikas ministrs. Ne velti Viļņa sekmīgi cīnās pret Krievijas energogiganta “Gazprom” īstenoto cenu politiku un aktīvi piedalās ES mēģinājumos dažādot enerģētikas resursu avotus.

 

Dažādās ministrijas


Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ministriju skaits un tām pārraugāmo sfēru dažādība ir raibum raiba. Piemēram, Austrijā ir Aizsardzības un sporta ministrija. Abas jomas vienā ministrijā tika aptvertas 2009. gadā. Līdz tam sporta lietas Austrijā pārraudzīja arī izglītības, veselības un sabiedrisko lietu ministri. Nevienā citā ES dalībvalstī gan aizsardzības jomu pārraugošajai ministrijai nav piespēlēta vēl citas jomas uzraudzīšana. Tiesa, Īrijas aizsardzības ministrs Saimons Kovenijs pašlaik ir arī lauksaimniecības, pārtikas un jūrniecības ministrs. Amatu apvienošanu viņš uzņēmies kopš jūlija sākuma.

Līdzās finanšu, aizsardzības, ārlietu, tieslietu, veselības, izglītības, kultūras ministrijai, kas ir teju visās valstīs, gandrīz katrai Eiropas valstij ir kāda tieši to raksturojoša ministrija, kas lielā mērā arī liecina par tās prioritātēm. Dienvideiropas valstīm – Maltai, Grieķijai, Itālijai – ir īpašas ministrijas, kam uzticēts rūpēties vai nu par tūrisma nozari, vai kultūras mantojuma saglabāšanu (piemēram, Itālijā ir Mantojuma, kultūras aktivitāšu un tūrisma ministrija). It sevišķi grieķi un itālieši šīm nozarēm pievērš lielu uzmanību, lepojoties ar savu senču panākumiem un atstāto milzīgo mantojumu kultūras un mākslas pasaulē. Turklāt Grieķijā, kuru finanšu krīze plosīja ar īpašu nežēlību, par spīti starptautisko aizdevēju noteiktajam taupības režīmam, joprojām darbojas 19 ministrijas, to skaitā Kuģniecības, Maķedonijas un Trāķijas lietu, Sabiedriskās kārtības un pilsoniskās aizsardzības ministrija, kā funkcijas, iespējams, naudas taupīšanas nolūkā varētu uzticēt citām ministrijām.

Ņemot vērā, ka, piemēram, Dānija ir imigrantu un bēgļu iekārojams galamērķis, šīs valsts valdība savulaik izveidoja īpašu ministriju iebraucēju jautājumu risināšanai. Dānijā bēgļu, imigrantu un integrācijas lietu ministra portfelis tika izveidots 2001. gadā toreizējā premjerministra un tagadējā NATO ģenerālsekretāra Andersa Rasmusena uzdevumā. Ministrijas mērķis bija apturēt imigrantu plūsmu uz Dāniju, tāpēc tā izstrādāja stingrākus noteikumus patvērumu piešķiršanai bēgļiem. Kad tā ar saviem uzdevumiem sekmīgi bija tikusi galā, 2011. gadā Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita ministriju likvidēja.

No ministriem līdz “pusministriem”


Horvātijā, kur kopumā ir 21 ministrija, darbojas arī Veterānu lietu ministrija. Tās paspārnē ir izveidoti kopumā četri direktorāti, kas atbild par veterānu ģimenēm, kara veterāniem, starppaaudžu sadarbību un pazudušu vai gūstā turētu veterānu mirstīgo atlieku meklēšanu. Tāpat Horvātijā ir viena ministrija, kas pārrauga tikai un vienīgi valsts būvniecības nozari.

Ļoti taupīgi ar naudas tērēšanu valsts aparāta uzturēšanai apietas Ungārija, kurā ir tikai astoņas ministrijas – Tieslietu un administrācijas, Iekšlietu, Ārlietu, Ekonomikas, Cilvēkresursu, Nacionālās attīstības, Lauksaimniecības un Aizsardzības ministrija. Savukārt Rumānijā un Apvienotajā Karalistē ir arī ministrijas, kas atbild par mediju darbu. Rumānijā šādai ministrijai ir dots nosaukums Sakaru un informācijas telpas ministrija, bet britiem – Kultūras, mediju un sporta ministrija.

Tāpat dažās ES valstīs, piemēram, jau pieminētajā Igaunijā, kādas pietiekami svarīgas nozares pārraudzīšanai ir izveidots īpašs ministra postenis, kura vadītājs gan nav pilntiesīgs valdības loceklis. Beļģijā šādus “pusministrus” dēvē par valsts sekretāriem (piemēram, valsts sekretārs patvēruma meklētāju, imigrācijas un sociālās integrācijas jautājumos), Kiprā – par komisāriem (piemēram, vides komisārs), bet Itālijā – vienkārši par ministriem bez portfeļa (piemēram, reģionālo lietu ministrs). Nereti šādu “pusministru” amatu veidošanai ir īstermiņa mērķi, kā tas bija Dānijā, kad tur gadsimta sākumā tika veidota ministrija imigrācijas jautājumu risināšanai. Jāatgādina, ka arī Latvijā savulaik pastāvēja īpašu uzdevumu sekretariāti – sabiedrības integrācijas, elektroniskās pārvaldes un ES līdzekļu apguves lietās.

UZZIŅA

Ministriju skaits ES dalībvalstīs:


Apvienotā Karaliste – 19 un 10 citi ministri

Austrija – 13

Beļģija – 12 un 6 valsts sekretāri

Bulgārija – 16

Čehija – 16

Dānija – 16

Francija – 15

Grieķija – 19

Horvātija – 21

Igaunijā – 11 un 2 ministri bez portfeļa

Īrija – 14

Latvija – 13

Lietuva – 14

Luksemburga – 17

Malta – 16

Nīderlande – 11

Polija – 17

Portugāle – 13

Rumānija – 16

Slovākija – 13

Slovēnija – 12

Spānija – 13

Somija – 11

Ungārija – 8

Vācija – 15

Zviedrija – 12

Itālija – 13 un 3 ministri bez portfeļa

Kipra – 11 un 4 komisijas

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Atsevišķa Veselības ministrija ir vajadzīga, taču ne ministri- ĀRSTI, kuri visu nolaiduši līdz šobrīdējai situācijai un savu vainu neatzīst!????????? Kaimiņos Lietuvā ir ministrs, kurš NEKAD NAV BIJIS DAKTERIS un VISS IR ĻOTI LABI JAU KURO GADU, KAMĒR MĒS PERAMIES KĀ VECAS VISTAS UN ESAM NONĀKUŠI LĪDZ MAKSAS MEDICĪNAI, KAS TAD ARĪ IR BIJUSI VISU VESELĪBAS MINISTRU DARBĪBU PRIORITĀTE!????????? LŪK KĀ!!!!

  2. Informācijai: šis ministrs nu jau kādu laiciņu vairs nav amatā Igaunijā: reģionālo lietu ministrs Sīms Valmars Kīslers. Tagad viņiem ir tikai viens iekšlietu ministrs, kas atbild arī par reģionālajām lietām.

  3. Kāpēc Latvijā ir vajadzīga atsevišķa Veselības ministrija,kas netiek galā ne ar obligāto veselības apdrošināšanu,ne ar rindām uz izmeklēšanu un operācijām,ne ar strauji augošajām cenām pat vietējā ražojuma zālēm? Un vēl šī ministrija ministrijā-Zāļu valsts aģentūra-paralēli Farmācijas departamentam? Skat.rakstu “Cita pasaule Zāļu valsts aģentūrā”,Māra Libeka,LA,15.07.2009. Vai ir kas mainījies šajā aģentūrā kopš minētā raksta publicēšanas?

  4. Vai kāds var man paskaidrot? Atbildēt

    Kāpēc Latvijā ir vajadzīgs vairāk ministriju nekā pašā Briselē?

  5. Skat.”Ministriju skaits atbilst ministru skaitam”,Baiba Lulle,Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnāliste,nra.lv,15.decembris 2010.

  6. Ministrijas jāpvieno Atbildēt

    Finanses un ekonomika (plānošana) ir apvienotas:Igaunijā,Francijā,Monako,Farēru (Fēru) salās,Spānijaā,Rumānijā,Grieķijā,Sanmarīno,Armēnijā,Kosovā,Indijā,Šrilankā,Kambodžā,Katarā,Bahreinā,Apvienotajos Arābu Emirātos,Japānā,Dienvidkorejā,Filipīnās,Irānā,Irākā,Kazahstānā,
    Etiopijā,Džibutijā,Eritrejā,Sudānā,Marokā,Kenijā,Mali,Ruandā,Madagaskarā,Ugandā,Botsvanā,
    Ganā,Centrālāfrikas Republikā,Kongo Republikā,Nigērā,Kamerūnā,Gabonā,Gvinejā-Bisavā,
    Beninā,Senegālā,Burkina Faso,Lesoto,Mozambikā,Kaboverdē,Gambijā,Togo,Zambijā,Zimbabvē,
    Peru,Panamā,Urugvajā,Paragvajā,Jamaikā,Tērksas un Kaikosa salās,Sentvinsentā un Grenadīnēs,Montserratā,Ankiljā,Antigvā un Barbudā,Kaimanu salās,Mikronēzijas Federācijā,
    Fidži,Tongā,Palau,Kiribati,Papua Jaungvinejā u.t.t.
    Veselības aprūpe un sociālās lietas ir apvienotas vienā ministrijā: Igaunijā,Somijā,Krievijā,Zviedrijā,Norvēģijā,Islandē,Īrijā,Nīderlandē,Vācijā,Polijā,Ungārijā,
    Horvātijā,Grieķijā,Sanmarīno,Andorā,Gruzijā,Indijā,Šrilankā,Nepalā,Jemenā,Japānā,Dienvidkorejā,Austrālijā,Fidži,Kiribati,Gambijā,Tanzānijā,Malāvijā,Libērijā,Namībijā,Svāzilendā,Maurīcijā,
    Seišelās,Maldīvijā,Lesoto,Ekvatoriālajā Gvinejā,Zimbabvē,Svētās Helēnas salā,Sentlūsijā,
    Gajānā,Dominikānā,Dominikā,Kaimanu salās,Antigvā un Barbudā,Bahamās,Bermudā,
    Gvatemalā,Britu Virdžīnu salās u.c.
    Kultūras ministrija ir pievienota izglītības ministrijaI,piemēram,Nīderlandē (Izglītības,kultūras un zinātnes ministrija),Ungārijā (Izglītības un kultūras ministrija),Japānā (Izglītības,kultūras,sporta,zinātnes un tehnoloģiju ministrija),Zimbabvē (Izglītības,sporta un kultūras ministrija),Paragvajā (Izglītības un kultūras ministrija),Samoa (Izglītības,sporta un kultūras ministrija),Bahamās (Izglītības,jaunatnes,sporta un kultūras ministrija),Urugvajā (Izglītības un kultūras ministrija) u.t.t.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+