Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
22. novembris, 2016
Drukāt

Cik maksā latviešu mākslas darbi? Lielās cenas ārzemēs esot mīts (2)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

"Manā gadījumā cilvēkus uzrunā emocionāls kontakts. Darbs pats kļūst par universālu valodu, un tam ir paliekošs efekts," saka mākslinieks Ritums Ivanovs. Fonā viņa darbs "Connect. Pāvels", kas tiks izstādīts Maiami mesē.

Šobrīd galerijā “Bastejs” ir apskatāmi Rituma Ivanova – viena no starptautiski veiksmīgākajiem latviešu māksliniekiem – jaunākie darbi personālizstādē “Connect” (“Savienot”). Novembra beigās tie ceļos uz vienu no vadošajām mūsdienu mākslas mesēm – “Scope” Maiami (ASV).

Jābūt fokusam

Rituma Ivanova zilganā tonalitātē gleznotie fotoportreti ir fenomens, atzīst kritiķi, bet skatītājus vilina viņa radītie slavenību attēlojumi. Latvijā Ivanova rokraksts pazīstams jau krietnu laiku, bet par viņa starptautiskās slavas pagrieziena punktu tiek uzskatīta gleznas “Frame 05” pārdošana prestižajā mākslas darbu izsolē “Sotheby’s” 2009. gadā. Ivanova darbus iegādājusies arī Tretjakova galerija Maskavā, divi atrodas prestižajā kolekcionāra Virta kolekcijā, citi – muzejos un privātkolekcijās Vācijā, Igaunijā un citviet pasaulē. Viņa gleznotie slavenību portreti šobrīd izstādīti arī personālizstādē Ženēvā, galerijā “Kohler”. Nav vienas veiksmes formulas, kā iziet un noturēties starptautiskos mūsdienu mākslas ūdeņos, saka Ritums Ivanovs. “Tas ir ilgs, sistemātisks darbs jau kopš studiju laikiem. Lai kaut kur nokļūtu, vispirms jābūt vīzijai – fokusam. Neapšaubāmi, mūsdienās ir svarīgs “netvorks” jeb komunikācijas tīkls, veiksmīgi kontakti.”

Ivanova jaunākās izstādes atklāšana piektdien kup­lā skaitā pulcēja košu publiku. Draudzīgi līdzās stāvēja divi eksprezidenti – Andris Bērziņš un Valdis Zatlers, kura oficiālu un arī neoficiālu portretu reiz gleznojis Ivanovs. Rokasspiedieniem apmainījās politiķi Edgars Jaunups un Kārlis Leiškalns – Ivanova veikums sastopams arī Saeimas mākslas kolekcijā. Bija arī uzņēmēji, kādreizējais “Parex” bankas īpašnieks Valērijs Kargins kopā ar kundzi Annu Barinovu. Tiesa, liekot izstādes nosaukumā vārdu “savienot”, mākslinieks domājis citas saiknes – Ivanovs viņam raksturīgajā tehnikā šoreiz pievērsies cilvēkiem meditācijas mirklī.

Lielās cenas – mīts

Tikmēr Latvijas mākslas galeriju īpašnieki, mākslinieki un mākslas kolekcionāri vienā balsī apgalvo – Latvijā atjaunotās brīvvalsts laikos tā arī nav izveidojies mākslas tirgus. Galerijas “Jēkabs” vadītājs Jānis Piesis norāda, ka bez plašāka noieta pasaulē pašmāju mākslinieku veikums iestrēdzis dzimtenē, tāpēc Latvijā par skatītāju un arī pircēju cīnās gan vecmeistaru darbi, gan jauno mākslinieku veikums. Līdz ar to pat ļoti augstvērtīgu darbu cena varot būt visai pieticīga. “Ja mūsdienu māksliniekam izdodas ieņemt vietu starptautiskā vidē, viņa darbu cenas tomēr vidēji ir augstākas nekā Latvijā,” norāda J. Piesis. “Latvijā par dažiem desmitiem eiro var sākt veidot savu akvareļu un grafikas darbu kolekciju. Par 100 līdz 150 eiro jau iespējams iegādāties paliekošu vērtību, bet cenu griesti par latviešu mākslas pamatlicēju darbiem mērāmi daudzos desmitos tūkstošu eiro.”

Vien dažu gadu griezumā iemīta panākumu bruģēšanas taciņa ir lielie mākslas tirgi jeb meses, kas saved kopā māksliniekus, kritiķus, muzejus, kolekcionārus un skatītājus. “Tas ir pasaules konteksts – māksliniekam ir iespēja redzēt sevi kopainā,” par iespēju doties uz “Scope” Maiami priecājas R. Ivanovs. Ceļš uz to gan nav vienkāršs, jo pretendenti tiek atsijāti rūpīgā konkursā. Galeriju īpašnieki arī atklāj, ka dalība prestižajos notikumos prasot pamatīgus līdzekļus, vidēji 20 līdz 30 tūkstošus eiro. “Mese finansiāli atmaksājas vien tad, ja izdodas darbus arī pārdot,” teic galerijas “Daugava” vadītāja Anda Treija.

Latviešu mākslinieku Rituma Ivanova, Frančeskas Kirkes, Henrija Preisa, Jāņa Avotiņa, Kristiana Brektes un citu darbi pašlaik starptautiskā mākslas vidē iekļaujas cenu grupā līdz 20 tūkstošiem eiro, protams, ir atsevišķi izņēmumi, stāsta Baiba Morkāne. Ārzemju pircēji, piemēram, šogad iegādājušies mākslinieces Helēnas Heinrihsones porcelāna skulptūras, kā arī par mākslinieka Pauļa Liepas grafikas darbiem samaksājuši summu, kas nepārsniedz 1000 eiro. Galerijas “Māksla XO” vadītāja Ilze Žeivate tomēr iesaka mākslu nevērtēt tiešās pārdošanas skaitļos: “Man ir svarīgāk, lai mākslinieks pēc dalības mesē tiktu aicināts uz kādu jaunu, ārzemēs notiekošu projektu, jo tas paver plašākas iespējas eksponēties.”

Tikmēr Ritums Ivanovs teic – pamatā viņa gleznu ievērojamās cenas ārzemēs esot mīts un daudz no vietējā tirgus neatšķiroties, taču ārzemju pircēju interesi viņš nenoliedz – tiesa, skaitļus nedz mākslinieks, nedz viņa pārstāvji neatklāj.

 

 

Cik maksā latviešu mākslas darbi: Cenu griesti atšķiras

Ritums Ivanovs: sākumā bija “Sotheby’s” *

“Frame 05”, 10 000 mārciņas, izsoļu nams “Sotheby’s”, 2009. gadā.

Valda Zatlera portrets, 5000 eiro, Valsts prezidenta kanceleja, 2012.

Glezna no “Exposed” sērijas, 3000 eiro, ziedojums Likteņdārzam, 2012.

* Informācija no publiski pieejamiem avotiem

 

No Rozentāla līdz Svempam: dažas visdārgāk pārdotās gleznas Latvijā*

Janis Rozentāls (nosaukums netiek atklāts) – 50 000 eiro.

Kārlis Padegs, akvarelis “Svētais vakarēdiens” – 30 000 eiro.

Leo Svemps, “Klusā daba ar grozu” – 24 500 eiro.

* 2016. gadā izsoļu namā/galerijā “Jēkabs”

 

Latvieši pasaulē: daži pēdējos gados pārdotie darbi

Frančeska Kirke, “Brīnumainās pārvērtības”, 40 000 dolāri, 2009.

Raimonds Staprāns, “Zilā laiva”, 87 500 eiro, 2014.

Jānis Avotiņš, “Untitled”, 1800 dolāri, 2016.

Avots: www.artsy.net.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. neiespringstiet - citur ir vēl sliktāk ! . Atbildēt

    Āfrikā viņu fantastiskos kokgriezumus iepērk par 1/100 daļu no izlietotā koka cenas.
    Tālāk pārdod par kādiem nieka simtiem tūkstošiem … 🙂
    Bizness. Nekā personīga ! Sak’, tie jau tikai tādi ķinķēziņi vien ir !

  2. Vai latviešus neklupina tas nolādētais reālisms, īpaši kultivētais pisaresa laikā ??? 🙂
    Partkoma “vērtētāji” tikai tupi saprata fotogrāfijas ar sarkaniem karogiem uz
    lozungu jūras fona.
    ,

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+