Mobilā versija
-0.8°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
15. jūnijs, 2017
Drukāt

Māris Antonevičs: Mīts par “Saskaņu” (11)

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Bieži nācies dzirdēt kādu Latvijā populāru politisko teoriju, kuru pat varētu pieskaitīt mītu kategorijai. Tā apgalvo, ka jau sen būtu vajadzējis iesaistīt valdībā “Saskaņu” (vai agrāk “Saskaņas centru”, “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”), iedot kādu sarežģītāku ministriju (piemēram, Veselības vai Labklājības), tad daļa šai partijai uzticīgo vēlētāju ātri vien viltos un sāktu balsot par citiem spēkiem. Ar to tiktu pielikts punkts tā sauktajam etniskajam balsojumam Latvijas vēlēšanās, sprieduši dažādi eksperti.

Manuprāt, teorija ir aplama. Ne tikai tāpēc, ka tā balstās uz miglainu “kā būtu, ja būtu” pieņēmumu, bet rāda, ka tās piekritēji neseko līdzi politiskajai komunikācijai.

“Saskaņai” ir īpašs veids, kā tā (caur tai lojālajiem medijiem un citādi) saviem vēlētājiem skaidro politiku Latvijā. Tas jau gadiem tiek izmantots, aplūkojot Rīgas domes darbu. Visi panākumi parasti ir Nila Ušakova un viņa komandas neapstrīdams nopelns, savukārt par visām lažām un nepopulāriem lēmumiem atbildība tiek veikli pārspēlēta valdībai vai Saeimai.

Spilgtākais piemērs – biļešu cenu sadārdzināšanās Rīgas sabiedriskajā transportā un diskriminējošā “nerīdzinieku” biļešu ieviešana. Tam it kā bija jāatstāj ietekme uz “Saskaņas” vēlētājiem, jo ne jau visi viņi dzīvo Rīgā. Taču “Saskaņas” propaganda spēja trieciena vilni novirzīt uz valdību, kas, lūk, neesot piešķīrusi galvaspilsētai dotācijas. Tāpat šāda atbildības novelšana notikusi arī citos gadījumos, un, kā varam pārliecināties, taktika labi strādā. Neapšaubāmi tā tiktu pielietota arī, ja “Saskaņa” būtu valdībā – atbildīgie par nepopulārajiem lēmumiem vienmēr būtu premjers, finanšu ministrs un visi citi, savukārt “Saskaņas” ministrs(-i) krievu medijos vienmēr tiktu pasniegti kā labo ideju autori un vienīgie cīnītāji par taisnību.

Šobrīd šis stāsts it kā nav aktuāls, jo valdības maiņa nav dienaskārtībā, un “Saskaņa” uz dalību tajā arī nepretendē. Taču ir vērojamas dažādas kombinācijas saistībā ar nupat notikušajām pašvaldību vēlēšanām. Un interesantākais ir pat ne pašas koalīcijas, bet principi. Tā, piemēram, Liepājā divas vislielāko atbalstu ieguvušās politiskās grupas spēja panākt kompromisu un atstāt “Saskaņu” ārpus spēles. Taču tas notika diezgan īpatnējā veidā, jo ne Ulda Seska vadītajai Liepājas partijai, ne Latvijas Reģionu apvienības saraksta pārstāvjiem ar Jāni Vilnīti priekšgalā sākotnēji politisku iebildumu pret “Saskaņu” nebija. Sesks pat bija devies uz Rīgu, lai neafišējot nokārtotu darījumu ar Nilu Ušakovu un Jāni Urbanoviču. Tikai saprotot, ka “Saskaņai” šoreiz ir citi plāni (tā uzskatīja sevi par “zelta akciju” turētāju, kas var diktēt spēles noteikumus) un vara tūlīt izslīdēs starp pirkstiem, Sesks bija gatavs spēlei nākamajā līmenī – skaļiem politiskiem paziņojumiem par to, ka sadarbība ar “Saskaņu” nav pieļaujama, atsaucoties uz sabiedrības aicinājumiem. Interesanti, ka pirms četriem gadiem Seskam šis sabiedrības noskaņojums nebija aktuāls. “Politiskie jautājumi domē netiek risināti,” toreiz intervijā Latvijas Radio skaidroja Liepājas mērs. Tāpēc nākas secināt, ka principu te nav, ir tikai politiskā matemātika.

Piemēram, Zaļo un zemnieku savienība atstājusi bez komentāriem faktu, ka šīs frakcijas ilggadējais deputāts Rihards Eigims aktīvi palīdz stutēt Andreja Elk­sniņa nākšanu pie varas Daugavpilī. ZZS tas it kā neinteresē. Tikmēr krievvalodīgā prese jau gavilē: “”Saskaņa” ieņēmusi divas lielākās Latvijas pilsētas…” Bet Saeimas vēlēšanas vairs nav tik tālu.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Kā var sanākt tā, ka valstiskās partijas konsekventi sadalās vairākos interešu klubiņos, bet viena, ne gluži valstiskā, var palikt tikai vientulīgi viena… un jau labu laiku mazākā brīvdomība šajā nometnē izčākst tikpat ātri, kā uzradusies…? Sakritība? – diez vai… un kas gan vēl var ilgtoši dzīvot opozīcijā, ja ne kādas kaimiņvalsts ideoloģiski un finansiāli atbalstīta partija…? Bet tas, ka izbijušie latviešu komjaunieši (kā “noderīgie idioti”) piepalīdz reakcionāriem, nav noliedzams fakts…

    • tas “komunistu un bezpartejisko bloks”, kas tik veiksmīgi ir transformējies daudzpartiju sistēmā, – lai pārorientētos no Austrumiem uz Rietumiem, – tas tikpat veiksmīgi to paveiks arī pretējā virzienā…!
      Jo cilvēki, kuri neciena savas tautas etnisko integrāciju, tie neciena arī pašu tautu, un tie ir visīstākie kangari … jo viņu (“reālpolitiķu”) devīze ir: “kurš ķeizars vinnēs – tas būs mūsu!”

  2. Nevis saskaņa, bet piekrišana.

  3. ZZS – pensionēto čekistu klubs. 🙂

  4. Cik naivi. Ne jau Saskaņa pati radās, bet tās austrumu saimnieki ar Kremļa drošibnieku palīdzību saspieda kopā – kāds grib izrauties – vācies prom…
    Atkal naivi? Tās ”latviskās” partijas ( ambīciju grupiņas) arī radās ar austrumu saimnieku jau netiešāku ( ietekmes aģentu) palīdzību.
    Skaties kaut Rīgas domes vēlēšanas – Saskaņa un tās atbalstītāji vienoti uz priekšu, bet ”latviskās” partijas tikai ļoti dalīti un nopakaļ. = Atcerieties ZZS atteikumu veidot vienotu vēlēšanu sarakstu Rīgas domei ( un te ir tā apliecinājums).
    Tas pats būs arī Saeimas vēlēšanās, kad pēc viena rīkojuma ZZS ies kopā ar Saskaņu valdības veidošanā – jau ZZS sankcionēts mēģinājums Jūrmalas domē …( gaidīs proves iznākumu un reakciju).

    • Izlasot tavu komentāru rodas iespaids, ka pilnīgi viss radies ar “austrumu saimnieku” līdzdalību. Ar Saskaņu, protams, viss skaidrs, bet viss pārējais stipri nevelk uz sazvērestību teorijām?

      • Kantoris strādā un – jau trešais prezidentiņš ne bez kantora padoma virzīts .
        Tā Saskaņai pie tā Rīgas puļķa – nevicināt Krievijas karogus, nenesāt tās lentiņas , nesaukt – mūsu prezidents Putins… Kāpēc? Pamodās, ka ir Latvijā? Vai kas cits – esiet mērenāki un kopā ar ZZS iesiet valdībā…Kur Saskaņas ambiciozās personas – kaut kur trimdā – Maskavā vai Briselē, citas tepat apklusinātas…
        Tās latviskās partijas ir jāsaskalda un jāpalīdz sadalīties līdz sērkociņiem , no ķēdes palaisti bļauri, lai nav nopietni un skaties kaut šodienas vēlēšanu rezultātus…Piemērs Riga.
        Es negribu teikt tie bļauri ir ietekmes aģenti pašiem zinot, bet tās lietas klusi tiek kārtotas tā, lai sanāk…( kāda tur Bokas jaunkundze un sabīdījums ar Saskaņu ).

  5. SASKAŅA visus 26 gadus urbj uz savu mērķī – politisko varu Latvijā. Jau tagad viņu pārvaldībā ir 2 lielākās pilsētas valstī!?? Mata galā karājās Liepāja. Ja Sesks domā turpināt strādāt KĀ LĪDZ ŠIM, tad arī Liepājā būs Saskaņas vara! Un tā palēnām uz priekšu – klusi. klusi, lēnītēm…. Brīnos par valdību un Saeimu MIERU noraugoties šīs partijas darbos un NEDARBOS… PALIEK IESPAIDS, ka Saskaņas darbošanās viņus APMIERINA!!? Tāpat visus APMIERINA ZZS IEŠANA KOPĀ AR SASKAŅU – viņus ievēl, ievēl un ievēl… TRAKI AKLA UN POLITISKI STULBA TAUTA!? SASKAŅA nav MĪTS, beT REALITĀTE!?

  6. Kāds tur mīts par saskaņu. Tā ir un paliek reakcionāra krievu iztapoņa ar pret Latvijas valsti vērstu ideoloģiju. Mīts ir par ZZS, kura tēlojas gandrīz vai par NA, bet pastāvīgi meklē sadarbības iespējas ar saskaņu.Un re kā beidzot Jūrmalā jau atrada. Nē, nē tas esot tikai saimniecības dabas jautājumu risināšanai. Liekuļi, kuri piesavinājušies K. ulmaņa partijas godu.

    • Starp citu, K. Ulmaņa partijas godu gan piesavinājušies, bet partijas nosaukumu ir sakropļojuši. Ulmanim bija Latviešu zemnieku partija, nevis Latvijas zemnieku partija.

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Bagātie un nabagie

Latvijas miljonāru saraksta veidotāji vakar nosauca valsts 100 turīgāko cilvēku vārdus. Miljonāru saraksta galvgalī ir divi “ABLV Bank” bankas īpašnieki, kuru bagātība tiek lēsta par 315 miljoniem un 312 miljoniem eiro.

Eiropas Savienības statistikas birojs “Eurostat” šonedēļ publiskoja datus par nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru ES valstīs 2016. gadā. Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 28,5% no visiem iedzīvotājiem jeb 550 000 cilvēki.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+