Mobilā versija
Brīdinājums +18.6°C
Rodrigo, Rauls
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
12. februāris, 2017
Drukāt

Mūru laikmets: kāds varētu izskatīties Trampa plānotais mūris (11)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Pirms gandrīz 30 gadiem, 1987. gada jūnijā, toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans ieradās Rietumberlīnē un kaismīgā runā aicināja PSRS līderi Mihailu Gorbačovu nojaukt Berlīnes mūri, kas simboliski bija sašķēlis Vāciju un visu Eiropu divās daļās. Reigana vēlējums piepildījās jau pēc pāris gadiem, kad sabruka padomju sistēma un Berlīnes mūris tika nojaukts. Tobrīd šķita, ka mūru laikmets cilvēces vēsturē ir beidzies, jo globalizācijas vilnis veļas pāri visiem žogiem, kas kļuvuši par pagātnes palieku.

Taču pēdējā laika notikumi liecina, ka mūru un žogu būvēšana atkal nākusi modē. Par skaļāko šīs idejas sludinātāju kļuvis Reigana pēctecis, tagadējais ASV prezidents Donalds Tramps, kurš vēlas izveidot nocietinājumus gar visu Meksikas robežu vairāk nekā 3000 km garumā. Tramps apgalvo, ka viņa iecerētais mūris izmaksās 10 līdz 12 miljardus dolāru, turklāt galu galā par tā būvēšanu nāksies samaksāt Meksikai. Taču meksikāņi iebilst, ka viņiem nenāk ne prātā apmaksāt Trampa “plānprātīgās” idejas. Arī neatkarīgie eksperti spriež, ka mūra izmaksas būs vismaz divreiz lielākas, nekā apgalvo Tramps.

MV9_2_3info

Skeptiķu kritika gan diez vai apturēs Trampu, kurš labi apzinās, ka mūra būvēšana ir ne tik daudz praktisks, cik simbolisks projekts. Šādiem nolūkiem mūri tikuši izmantoti jau kopš seniem laikiem, turklāt nereti to funkcijas bijušas tieši pretējas mūra cēlēju apgalvojumiem. Piemēram, padomju laikā komunistiskais režīms apgalvoja, ka Berlīnes mūris, tāpat kā rūpīgi apsargātā PSRS robeža, palīdz nodrošināties pret naidīgo spēku iebrukumu, lai gan patiesībā šo veidojumu mērķis bija aizkavēt darbaļaužu bēgšanu no “sociālistiskās paradīzes”.

Vēsture rāda, ka ar mūru veidošanu parasti nodarbojušās samērā turīgas sabiedrības, kas nevēlas pieļaut nabadzīgo “barbaru” iekļūšanu savā teritorijā. Taču pārsvarā šie projekti cietuši neveiksmi, jo neviens mūris nav tik augsts un varens, lai izdomas bagātie ļaudis nespētu atrast veidus, kā tikt tam pāri. Šim nolūkam izmantotas kāpnes, tuneļi, katapultas un daudzi citi līdzekļi.

ASV un Meksikas robeža jau šobrīd ir daļēji norobežota ar pamatīgu žogu, taču meksikāņi un citu tautu imigranti tik un tā pamanījušies iekļūt ASV. Migrācijas speciālisti arīdzan norāda, ka daudzi imigranti ieceļo ASV legāli, bet pēc vīzas termiņa beigām vienkārši izvairās no atgriešanās dzimtenē. Trampa mūris diez vai atrisinās šo problēmu, bet daļa no Trampa pievilcības ir tieši tas, ka viņš piedāvā šķietami vienkāršus risinājumus sarežģītām problēmām.

Berlīnes mērs Mihaels Millers, kurš labi zina, ko nozīmē dzīvot ar mūri sašķeltā pilsētā, aicinājis Trampu pārskatīt savu ideju par mūra būvēšanu, kas varētu izpostīt miljoniem cilvēku dzīvi. “Mēs nevaram vienkārši noskatīties uz jaunu mūru veidošanu. Berlīnes iedzīvotājiem vislabāk ir zināms, kādas ciešanas rada kontinenta sašķelšana ar betonu un dzeloņstieplēm. Izolācijas un nošķiršanas ceļš nav pareizā izvēle,” uzsver Millers.

Lielais Ķīnas mūris. Foto - ShutterstockLielais Ķīnas mūris. Foto - Shutterstock

Lielais Ķīnas mūris

Ķīnas valdnieki šo vareno būvi sāka veidot jau 3. gadsimtā pirms mūsu ēras, lai apturētu iebrucējus no ziemeļiem. Gadsimtu gaitā mūris ticis arvien paplašināts, tā kopējais garums pārsniedza 21 000 kilometru. Taču šis projekts prasīja milzīgas izmaksas, aprijot lauvas tiesu budžeta. Mūra būvēšana bija ārkārtīgi smags darbs, kas prasīja līdz pat 400 000 strādnieku dzīvību. Galu galā milzīgais mūris tāpat nespēja pildīt savas tiešās funkcijas, jo iebrucējiem izdevās iekarot Pekinu un gāzt Minu dinastiju. Mūsdienās mūris kalpo galvenokārt kā tūristu pievilināšanas objekts.

Vides aizsardzības organizācijas "Greenpeace" aktīvisti pie Berlīnes mūra daļas demonstrē lozungu "Mūri šķeļ", vēršoties pret ASV prezidenta Donalda Trampa plānoto mūri gar Meksikas robežu. Foto - AP/LETAVides aizsardzības organizācijas "Greenpeace" aktīvisti pie Berlīnes mūra daļas demonstrē lozungu "Mūri šķeļ", vēršoties pret ASV prezidenta Donalda Trampa plānoto mūri gar Meksikas robežu. Foto - AP/LETA

Berlīnes mūris

Aukstā kara laikmetā Vācijas lielpilsēta Berlīne bija sašķelta divās daļās: vienu daļu kontrolēja kapitālistiskā Rietumvācija, bet otrā valdīja sociālistiskais Austrumvācijas režīms. 1961. gadā austrumvācieši sāka būvēt vairāk nekā 150 km garu betona mūri, lai pilnībā norobežotos no Rietumberlīnes. Mūra galvenais mērķis bija novērst austrumvāciešu bēgšanu uz Rietumiem. Daudzi tomēr riskēja un centās tikt pāri mūrim. Tas izdevās aptuveni 5000 cilvēku, kas aizbēga uz Rietumberlīni, bet vairāk nekā 130 cilvēku gāja bojā bēgšanas laikā. Berlīnes mūris krita 1989. gada nogalē, kad VDR valdība atļāva austrumvāciešiem brīvi šķērsot robežu. Tūkstošiem cilvēku nekavējoties metās iznīcināt nīsto mūri, sadalot to gabalos.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. “Berlīnes mērs Mihaels Millers, kurš labi zina, ko nozīmē dzīvot ar mūri sašķeltā pilsētā, aicinājis Trampu pārskatīt savu ideju par mūra būvēšanu, kas varētu izpostīt miljoniem cilvēku dzīvi” Kā tad ar to mūsu žodziņu uz austrumu robežas? Rakstā apgalvots ka mūri un žogi nevienu neesot pasargājuši. Kāpēc tad veltīgi šķiežam naudu?

  2. Kopš kura laika vispār pazuda valstīm normāla robežapsardzība? Kas sitas par bardaku, kas tagad te ir sataisīts?
    Man jau sķiet lai nevajadzētu tik lielas izmaksas būtu jāmaina likumi. Proti. Ja konstatē valstī cilvēku, kuram tur nav jaatrodas, viņam jāstrādā sabiedriības labā bez atlīdzības. Par pieticīgu pārtikas devu. Vienīgas tiesibas, kas viņiem būtu tā ka ir humanisma laikmets tad ja grib sapelna biļetei naudu un izbrauc mājās. Mēriem jabūt tādiem, lai nekārtības tiktu novērstas.
    Uh viss… Nevajadzēs nekādus mūrus. Vienkārši paši MUKS drosi vien. Jo negribēs vergot.

  3. Meksikas naudas maisi atraduši iespēju iedzīvoties,
    jo nabagus vienkārši aizfīrē peļņā uz ASV lai sūta naudu
    radiniekiem.
    Izputinātie un lumpeni, protams, šūmējas.

    • kā latvānijā ar īrijām u.c.

      • ” jaa..” Ja Tu domā ka masu emigrācija nāk Latvijai par labu, kā ir noprotams pēc Tava komentāra, Tu esi ļoti neapdomīgs.
        Tavs kometārs nav korekts. Tas ir rupjš žests pret zemi, kurā dzīvo un tautu, kuras vidū Tu dzīvo.

        • redzu, tev ir uztveres grūtības.

          • Tad zini. Es šo masu klaiņošanas sistēmu uzskatu par kaitniecisku sistēmu, kas ir izstrādāta tautu ardīšanai. Un mums nevienam nav jāatvainojas. jaatvainojas ir tās izstrādātājiem.
            Saprati domu?
            Tā ka neceri, ka kāds te stipri uzreiz sakautrēsies.
            Tev būtu pirmkārt jāatvainojas manai zemei un manai tautai par pašieviesta nievājoša apzīmējuma lietošanu.
            Mēs esam pieraduši to pieļaut un aplaisties ar šādām lietām nereaģējot.
            Lietot aptautas frāzes, kuras norāda uz necieņu gan pret zemi un tautu, kur atrodies gan pret sarunbiedru nav optimala saruna. Protams. ceru, ka vismaz tik daudz Tu apzinies. Kā šeit startē sarunā.

  4. Skumji …arī LA ir ieviesušies kreisie neoliberāļi:((( …,bet ko var gribēt no LU beidzējiem.

    • Medijiem ir pasūtījums. Tāpat kā tas bij PSRS laikā laikā tapat arī tagad E.S. laikā. tie paši spēki vien jau sīs abas savienības veido. Jālasa ir caur pirkstiem.
      Tieši ta kā tagad daram. Lasam vienu saprotam pretējo.

  5. Ar ko jau uzceltais žogs uz Latvijas – Krievijas robežas, kā arī citi ES austrumrobežas nocietinājumi attaisnojamāki par vēl plānoto Tampa? Ar to, ka tiem vienkārši tanks var izbraukt cauri?

Meja rosina pārejas posmu pēc breksita (1)Viņas valdībā un arī Briselē briest neapmierinātība
Draugiem Facebook Twitter Google+