Mūsu zelta aktieru dēļ 0
Latvijas kinoteātros ir sākusies jaunās latviešu traģikomēdijas “Džimlai rūdi rallallā” demonstrācija. Pēc seansa “Kino Citadele” sastaptajiem senioriem vaicāju, kā filma patika un vai viņi paši būtu gatavi brīvprātīgi doties armijā?
Pēteris Bogdanovs: “Ne jau viss, kas redzams filmā, ir iespējams dzīvē. Armija ir domāta jauniem un spēcīgiem vīriem. Gribētu paskatīties, vai trausla, gandrīz astoņdesmit gadus veca aktrise paceltu īstu kaujas ieroci. Vienu no filmas aktrisēm es nesen redzēju sabiedriskā transporta pieturā – viņa kļūdaini bija iekāpusi nepareizajā autobusā un spēja noturēt tikai vieglu rokassomiņu. Bet filma ir filma – tur iespējams viss ar montāžām un grimu. Taču filma ir laba, asprātīga un trāpīgi raksturo šo laiku. Un tas, ko tur dara mūsu sirmie aktieri, tiešām jau robežojas ar varonību. Viņi joprojām filmējas un dara to tik lieliski.”
Staņislavs: “Man filma ļoti patika. Kārtīgi izsmējos, jo joki bija par mūsu dzīvi. Ja godīgi, tad nez vai pats uz kaut ko tādu būtu gatavs, jo veselība man vairs nav nekāda labā. Esmu no Rēzeknes un uz kino biju kopā ar dēlu, kurš man šo apmeklējumu uzdāvināja. Tas bija ļoti jauki.”
Rita: “Filmu noskatījos ar lielu interesi. Asprātības ļoti patika. Šī filma uzskatāmi demonstrē, ka tomēr ir nozīme cilvēkam saņemties. Man arī gribējās paskatīties, kā spēlē mūsu izcilie aktieri – Olga Dreģe, Uldis Dumpis, Ģirts Jakovļevs, Leons Krivāns, Astrīda Kairiša, Velta Skurstene, Gunārs Placēns un daudzi citi, kuri filmās gandrīz vai nefilmējas. Jau par to vien, ka senioru paaudzes aktieri tik lieliski ir nofilmēti, režisoriem Mārim Putniņam un Jānim Cimermanim liels paldies! Bet piedalīties armijā fiziski gan es nespētu.”
Ārija: “Filma man ļoti patika. Bet tā bija liela ņirgāšanās par veciem cilvēkiem, un es nezinu, vai tā lielāka ir no filmas režisoru puses vai no Latvijas valdības. Es neattiecinu filmā notiekošo uz savu dzīvi.”
Dace Buša: “Spilgti, smeldzīgi, bet… Smiekli caur asarām – it kā jau asprātīgi līdz brīdim, kad apjēdz, ka smejamies jau par Latvijas valdību un paši par sevi. Es nedomāju, ka filmai būs kaut kādi starptautiski panākumi. Tas ir gabals, kuru saprot tikai šeit, un aktierus novērtē arī tikai šeit. Bet, ka šāda filma ir tapusi, liecina par latviešu vitalitāti. Taču pati armijā gan neietu.”
Rihards Vīksna: “Šo filmu ir vērts noskatīties mūsu zelta aktieru dēļ. Bet filmas ideja ir traka, absurda, nereāla. Savos gados jau esmu pietiekami smieklīgs. Kur nu vēl iet armijā?”
Irēna: “Absurdi man vaicāt, vai es ietu armijā, jo gandrīz 45 gadus esmu nostrādājusi skolā. Darbs ar bērniem bija mana frontes līnija, un tagad esmu kā izspiests citrons – man ir problēmas ar sirdi un asinsspiedienu. Taču filma man ļoti patika. Jau vasarā, kad “Džimlai rūdi rallallā” aktieri braukāja pa Latviju ar koncertu, es nojautu, ka filma būs asprātīga un laba. Īpaši mani sajūsmināja Velta Skurstene un Gunārs Placēns. Lai Dievs dod viņiem veselību un visiem pārējiem arī! Filmu obligāti vajadzētu noskatīties arī visiem Saeimas deputātiem un ministriem.”
Uzziņa
Filmas “Džimlai rūdi rallallā” sižets stāsta par veco ļaužu pansionāta iemītniekiem, kuri jau gadiem ilgi jūtas nevienam nevajadzīgi un traucējoši. Viss mainās, kad viņiem rodas traka ideja – atteikties no pensijām un doties brīvprātīgi armijā, tā glābjot valsti finanšu krīzes laikā un aizraujoši pavadot dzīves pēdējos gadus.
