Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. marts, 2015
Drukāt

Mūžībā aizgājusi Tatjana Bēma

Foto: LETAFoto: LETA

Mākslas zinātniece RUTA ČAUPOVA

2015. gada 14. martā mūžībā aizgājusi ilggadējā Latvijas Mākslinieku savienības darbiniece, kultūras dzīves uzturētāja Tatjana Bēma (1930-2015).

Noslēdzies savā ziņā leģendāras personības lielas mīlestības un pašatdeves piepildīts mūžs. Tatjana Bēma (draugi un tuvākie kolēģi viņu sauca par Taņu) bija ilggadēja Latvijas Mākslinieku savienības darbiniece. Prasmīgi kārtodama dažādas mākslinieku radošās un praktiskās lietas, sniedza atbalstu un palīdzēja daudziem. Nelielajā Bēma kundzes kabinetā aiz plašākās koptelpas Benjamiņu namā, kur toreiz radošās savienības mitinājās, saritēja un bieži vien veiksmīgi atrisinājās svarīgi mākslinieku dzīves un rīkoto pasākumu pavedieni. Spraigo, reizēm noslēpumaino auru, kas tā vai citādi audās gaisotnē ap Bēma kundzi, lieliski ir uztvērusi Maija Tabaka, radot viņas portretisko tēlu reprezentatīvā lielformāta gleznā.

Tomēr jāatzīst, ka nozīmīgāko un apjomīgāko likteņa atvēlēto misiju Tatjana Bēma goddevīgi pildīja ar milzīgu, neatslābstošu atdevi, palīdzēdama savam vīram, pazīstamajam akvareļu gleznotājam, mākslas vēsturniekam un Latvijas Māksla akadēmijas profesoram Romim Bēmam visos darbos un pasākumos, kurus viņš īstenoja. Meistaram dzīvam esot, viņi abi bija, šķiet, absolūti saskanīgs tandēms itin visā, arī rūpējoties par akvarelistu sekcijas biedru rīkotajiem pasākumiem, rīkojot Baltijas republiku akvareļus skates, un jo sevišķi – iniciējot un ar neiztrūkstošu klātbūtni allaž atbalstot savā laikā patiesi fantastiskos, arī starptautiskos akvarelistu plenērus Cēsīs. Ir skaistas atmiņas par to, kā Taņai eleganti stūrējot viņu dzeltenīgo žigulīti, braucām uz kārtējo plenēra noslēgumu un Bēmu slavenais, labi audzinātais melnais pūdelis Žeriko pie Cēsu pagrieziena, vērīgi apkārt skatīdamies, zīmīgi rēja. Arī viņam tas bija ierasts ceļš.

Protams, ka mājas rūpes un sadzīves lietas bija Tatjanas kundzes ziņā. Droši vien Romis Bēms nespētu tik daudz paveikt, ja viņam nebūtu tāds balstošs cilvēks līdzās kā Taņa, ja dzīve nebūtu aizritējusi mājas miera saskanīgajā gaisotnē.

Dzīvesbiedra pēkšņā aiziešana mūžībā 1993. gada 31. martā bija neiedomājami smags trieciens. Pēc meistara nāves Tatjana Bēma ir darījusi visu iespējamo un reizēm arī neiespējamo, lai saglabātu viņa darbus un sakrāto mākslas vērtību kolekciju, lai uzturētu dzīvu viņa piemiņu. Viņa uzņēmās prāvās kolekcijas inventarizāciju un mākslas darbu aprakstīšanu. Panāca Rīgas Domes atbalstu dzīvokļa Blaumaņa ielā 9 uzturēšanai. Šajā periodā veidojās veiksmīgas sadarbības saiknes ar Latvijas Mākslas akadēmijas vadību, ar bijušajiem kolēģiem un profesora audzēkņiem. 1994.gadā tika parakstīts līgums, kurš paredzēja, ka turpmākos desmit gadus Roma Bēma piemiņas fonds atzīmēs izcilāko mākslas zinātņu studentu veikumu arī ar finansiālu balvu. Parādot godu profesoram, LMA gaitenī ir novietots tēlnieka Gļeba Panteļejeva veidotais, bronzā atlietais viņa portrets. Par nozīmīgu veikumu varam uzskatīt ar lielu pašatdevi un vērienu sarūpētu un 2013. gadā publicētu iespaidīgo  izdevumu “Romis Bēms. Domu un atmiņu dārzos” ar daudzu kolēģu un audzēkņu atmiņu stāstījumiem un bagātīgu akvareļu klāstu.

Varam droši domāt, ka Tatjanas Bēmas pašaizliedzīgais veikums visos tā cilvēcisko attiecību un darbu zarojumos arī nākamībā saglabāsies kopā ar visu to, ko paveica un mūsu kultūrai dāvāja Romis Bēms. Lai gaišs ceļš aizgājējai mūžībā.

Atvadīšanās 2015. gada 21. martā plkst. 12.20 Rīgas Svētā Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīcā, Kalna ielā 21, Rīgā.

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+