Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. jūlijs, 2013
Drukāt

Mūžīgā latviskuma kulminācija

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Vakar, simtiem pūšam­instrumentu skaņās viļņojoties gaisam, svētku karogiem lepni plīvojot un ziedu klēpjiem tvanīgi smaržojot dalībnieku rokās, līdz ar svinīgo gājienu un noslēguma koncertu “Līgo!” izskanēja XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV Deju svētki.

 

Svētki ieies vēsturē ar nebijuši kuplu dalībnieku skaitu ‒ deju lieluzvedumā “Tēvu laipas” piektdien un sestdien uz skatuves kāpa vienlaikus vairāk nekā desmit tūkstoši dejotāju, bet noslēguma koncertā Mežaparka estrādē līdz ar varenu sadziedāšanos pēc tam balsis kopā savijās 15 400 koristiem.

Tāpat kā daudzi citi, kuri pulcējās Raiņa bulvārī Latvijas Universitātes centrālās ēkas tuvumā vakar jau ap deviņiem no rīta, divas cienījama vecuma kundzes Aina un Rudīte bija ieradušās uz pašu svētku gājiena sākumu, lai piedzīvotu jauninājumu – Līgo karoga iznešanu apvienotā pūtēju orķestru gājiena pavadībā. Abas pēc pūtēju defilē slaucīja aizkustinājuma asaras, sakot, ka tas bijis ļoti skaists piedzīvojums.

Dziesmu svētku gājiens, kas allaž saistījies ar ziediem, prieka asarām un uzgavilēšanu koriem, ar skatītāju pārpilniem Brīvības ielas trotuāriem un balkoniem virs tiem, šogad gan izskatījās pieklusināts. Skatītāji raudzījās ārā vien pa dažiem logiem, arī balkoni lielākoties bija tukši un klusi, pa ietvēm varēja gana brīvi iziet un dažviet pat atrast neaizņemtas vietiņas, kur pakāpties, lai pavērtos priekšā stāvošajiem pāri galvām. Vienīgi pats gājiena sākums – rajons ap Brīvības pieminekli un šaurās Vecrīgas ieliņas starp Doma laukumu un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri – bija ļaužu pārpildītas, un tieši šeit Dziesmu svētku garu varēja sajust vistiešāk. Netraucēja pat Bastejkalna garumā izvietotie simboliskie baļķi ar 25 Dziesmu svētku gadskaitļiem un Ausekļa vārdiem, kas skan Jāzepa Vītola komponētajā “Gaismas pilī”, kaut apkārt varēja dzirdēt pārdomas, kas ar tiem domāts.
gajiens7_DB_4

Šķiet, lāča pakalpojumu šoreiz bija izdarījuši lielie ekrāni – iespējams, tieši svētku rīkotāju aicinājumu jau laikus ierakstīt uzgavilēšanu konkrētam kolektīvam sanākušie bija uztvēruši kā mājienu, ka klātienē gavilēt nevajadzēs. Tādēļ jūtamāks aplausu un gaviļu vilnis pacēlās vien pāris reizes. Saucieni pāršalca skatītāju rindas, kad aiz gluži nevajadzīgajām policijas mašīnām – visus iespējamos robežpārkāpējus jau pieklājīgi bija malā nodzinuši svētku brīvprātīgie – nāca Līgo karoga nesēji un aiz viņiem – sieviešu koris “Daugavas vanadzes”, kurš bija saņēmis Lielo balvu no Valsts prezidenta Andra Bērziņa rokām. Arī automašīnas ar virsdiriģentiem un virsvadītājiem sagaidīja saucieni un aplausi – īpašu uzmanību izpelnījās Gido Kokars un vecākais svētku Goda virsdiriģents Roberts Zuika. Arī Ķencis, kuru veda pa priekšu Jaunpiebalgas kolektīviem, saņēma savu daļu skatītāju uzmanības. Tomēr visskaļākās gaviles sagaidīja ārzemju latviešu kolektīvus.

Pretstatā gājiena dalībniekiem, kuri līgani vēdīja gaisā paceltus vārpu un rudzupuķu pušķus, ozola zariņus un magones, puķuzirņus un citus vasaras vidus skaistākos ziedus, skatītājiem lielākoties rokas bija tukšas.

Salacgrīvas folkloras kopas “Cielavas” vadītāja Zenta Mennika prātoja, ka, iespējams, tik nedaudzi paņēmuši līdzi puķes, jo nevēlas piemētāt Rīgu: “Ļaudis taču ir dažādi. Mums gan ir līdzi ziedi, un gandrīz visiem gājiena dalībniekiem tāpat. Esam ļoti priecīgi par šo nedēļu, kas ir bijusi ļoti aizņemta, tādēļ pašiem nav sanācis citus koncertus redzēt. Īpašu iespaidu atstāja uzstāšanās Esplanādē. Tur patiesi varēja just auru – tirpas gāja caur kauliem, kad dziedājām senajā Dziesmu svētku vietā.”

Gajens56_TS_5Apriķu ģimene no Vadakstes bija atbraukusi, lai ar ziediem un gavilēm sagaidītu Auces kori, kurā dzied vecākā meita. Dziesmu svētku nedēļas kulminācija piedzīvota deju lielkoncertā “Tēvu laipas”, kura krāšņie raksti aizkustinājuši līdz asarām. Savukārt pūtēju dižkoncerts Doma laukumā uzmundrinājis un sniedzis spēcīgu enerģijas lādiņu. Astra ar vairākiem puķu pušķiem rokās teicās gaidām vairākus kolektīvus, kuros dzied draugi un tuvinieki. Uz viņu vislielāko iespaidu atstājuši koru kari, īpaši Ārija Šķepasta vadītais koris “Austrums”, tādēļ apmeklējusi arī tā koncertu atsevišķi. Aizkustinājuma asarām acīs svētku gājiena dalībniekus sagaidīja un viņiem uzgavilēja Inta. Par savējiem viņa sauca gan Lielvārdes, gan Madonas un Jūrmalas kolektīvu dalībniekus, taču vislielāko iespaidu bija atstājis deju koncerts “Tēvu laipas” un pūtēju dižkoncerts.

Dažviet svētku gājienu vēroja un fotografēja arī ārvalstu tūristi. Tūristu grupa no Turcijas zināja, ko nozīmē krāšņais gājiens, un izteica nožēlu, ka ierobežotā laika dēļ nav iespējas apmeklēt koncertus, savukārt norvēģiete Inga Brita bija pārsteigta par daudzveidīgo un bagātīgo tautas tērpu parādi: “Arī mēs Norvēģijā uz dažādiem sarīkojumiem velkam tautas tērpus, taču tik krāšņus un atšķirīgus kā Latvijā nevarēju iedomāties.”

 

 

 

Uzziņa

Svētku dalībnieku gājienu veidoja režisors Uģis Brikmanis, scenogrāfs Aigars Ozoliņš un projektu vadītājs Reinis Druvietis.

Dziesmu un deju svētku gājiena sākumā tika pasniegtas Lielās balvas:

* senioru korim – VEF Kultūras pils sieviešu korim “Daugavas vanadzes” – Lielo balvu pasniedza Valsts prezidents Andris Bērziņš;

* vīru korim – Rīgas Tehniskās universitātes vīru korim “Gaudeamus” – Lielo balvu pasniedza Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ;

* sievu korim – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas sieviešu korim “Balta” – Lielo balvu pasniedza Ministru prezidents Valdis Dombrovskis;

* jauktajiem koriem – Latvijas Kultūras akadēmijas jauktajam korim “Sōla” un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācijas “Ave Sol” jauniešu korim “Kamēr…” – Lielo balvu pasniedza kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende;

* jauniešu deju kolektīvam – Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācijas “Ave Sol” tautas deju ansamblim “Teiksma” – Lielo balvu pasniedza Valsts prezidents;

* vidējās paaudzes deju kolektīvam – Latvijas Universitātes biedrības “Juventus” vidējās paaudzes deju kolektīvam “Dancis” – balvu pasniedza Āboltiņa;

* senioru deju kolektīvam – Madonas kultūras nama senioru deju kolektīvam “Atvasara” – balvu pasniedza Dombrovskis;

* mazākumtautību kolektīvam – Rīgas bērnu deju kolektīvam “Zadorinka” – Lielo balvu pasniedza Bērziņš.

* pūtēju orķestrim – J. Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestrim – Lielo balvu pasniedza Jaunzeme-Grende;

* tautastērpu skates laureātam – Mazās ģildes tautas deju ansamblim “Līgo” – Lielo balvu pasniedza Āboltiņa.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+