Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
31. maijs, 2012
Drukāt

Mūziķi un komponisti aicina nepārspīlēt par radio klausīšanās nodokli

pauls_raimonds4

Mūziķi un komponisti aicina nepārspīlēt un ievērot mēru diskusijās par tā saucamo radio klausīšanās nodokli un kārtības noteikšanā, kā aizstāvēt autorus. Aģentūras BNS veiktā mūziķu aptauja liecina, ka radošie cilvēki nevar pateikt, cik lielu atlīdzību viņi ik gadu iegūst no licencēm, kas iegūtas par radio publisku atskaņošanu, bet pieļauj, ka nekas liels tas nav.

Saeima ceturtdien darba kārtībā iekļāvusi jautājumu par grozījumiem Autoratlīdzību likumā, kas paredz radio klausīšanās nodokli atcelt. Tāds ir jāmaksā par radio, izņemot ziņu, klausīšanos publiskās vietās – kafejnīcās, birojos, publiskā transportā, visur, izņemot, ārpus ierastā ģimenes loka.

Komponists Raimonds Pauls aģentūrai BNS norādīja, ka ir sarežģīti pateikt ieguvumus no esošās kārtības. Savukārt jautājums, vai viņš būs zaudētājs, ja šādu nodokli atcels, Paulam izraisīja smieklus.

“To ir grūti pateikt, neticu, ka tie ir milzīgi līdzekļi. Valstīs, kurās ir 40–50 miljoni iedzīvotāju, tur ir cita nauda. Skatos arī uz to, ka latviešu mūzikai ir grūti vispār kaut kur izsisties, to jau rāda Eirovīzija un tā tālāk. Ja mēs vēl sev uzliksim ierobežojumus, Dievs pasarg, jau tagad skan viena daļa angļu valodā, otra – krievu valodā. Ko darīt? Es labāk esmu tādā neitrālā pozīcijā,” komentēja daudzu populāru dziesmu autors.

Viņaprāt, nepieciešama analīze, ko ar to vēlamies panākt. “Bieži vien brīnos, ka laukos kādā kafejnīcā ieeju, tur spēlē amerikāņu un angļu mūziku, ir taču sarakstīts pietiekami latviešu mūzikas, bet, ja par to jāmaksā, tad kāpēc jāraida,” atzina Pauls.

“Ja pieeju kā vienkāršs cilvēks, autobusa šoferis, kas visu dienu brauc, ir noguris, nu kāpēc nevar klausīties Latvijas Radio 2 vai SWH, tā ir viņa darīšana. Ja mēs būtu turīga valsts, varbūt domātu citādi,” sprieda komponists.

Grupas “Prāta vētra” ģenerālmenedžere Aija Auškāpa sacīja, ka pašlaik par šo jautājumu ir tāda viedokļu pārbagātība, ka grūti izšķirties, kuram ir taisnīb, kurš ir labais un kurš sliktais šajā spēlē.

“Vēl neesmu iepazinusies ar deputātu piedāvāto formulējumu, bet tad rīt būs jāieslēdz radio un jāpaklausās, ko viedās galvas būs izspriedušas. Bet visam ir jābūt samērīgam. Runa ir par soda apmēru veikalam “Mājas svētība”. Protams, ka viņi ir pārkāpuši to, ka viņiem nav publiskās atskaņošanas licences, kam ir jābūt, ja tas veicina tavu uzņēmējdarbību, bet jautājums, kāds ir soda apmērs,” uz bargajām 500 latu lielajām soda sankcijām norādīja Auškāpa.

Arī viņa nevarēja pateikt, cik lielu atlīdzību “Prāta vētras” puiši saņem no licencēm par publisko izpildījumu, taču pieļāva, ka tas nevarētu būt nekas liels.

“Divas lietas šķiet būtiskas. Jebkuram nodoklim ir jābūt samērīgam, nodokļu nasta nedrīkst būt pārāk smaga, jo ar to panāks pretēju efektu – to atteiksies maksāt vai izvairīsies. Bet par radio klausīšanos patlaban jau sanāk, ka par vienu lietu maksā divreiz. Radio samaksā par tiesībām raidīt dziesmu, un tagad mēģināts iekasēt atlīdzību par to, ka kāds vēl arī to klausās. Manuprāt, tam visam pietrūkst loģiska skaidrojuma. Ja kāds to man varētu izskaidrot, domāju, arī daļai sabiedrības tas taptu skaidrs. Principā mana atbilde, ka taksometros un trolejbusos par radio klausīšanos nav jāmaksā,” pauda Auškāpa.

Viņa arī uzsvēra, ka līdz šim nav izdevies saņemt no autortiesību organizācijas skaidri saprotamu pārskatu, par ko mākslinieks saņem autoratlīdzību.

Kantrimūzikas dziedātājs Māris Sloka no grupas “Klaidonis” aģentūrai BNS atzina, ka nav iedziļinājies šajā jautājumā un arī autoratlīdzības sadalē. Tomēr, viņaprāt, kafejnīcām, restorāniem un veikaliem, kuros klausās mūzikas radiostacijas, būtu jāiegādājas licence, bet “ir lietas, kur var paprasīt tīri simboliski un kur paši var izvērtēt, vai mūziku vajag”.

“Pārspīlēt mūsu mazajā valstī nevajadzētu, jo vienalga tās visas ir kapeikas,” klāstīja Sloka.

Savukārt dziedātājs Lauris Reiniks uzsvēra, ka ir pareizi saņemt atalgojumu par savu darbu un uzņēmēju maksājums par licenci ir viens no veidiem, kā mūziķi saņem atlīdzību par savu darbu. Licences summa mazam uzņēmumam esot 20 latu gadā, kas ir 0,05 santīmi dienā. Tā ir maksa par mūzikas klausīšanos no dažādiem tā nesējiem.

“Es savu daļu no uzņēmēju maksājumiem saņemu reizi gadā, un tas, protams, ir būtiski, kā jau jebkurš ienākums,” norādīja populārais dziedātājs.

Jau ziņots, ka plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja tas, ka 500 latu sods par valsts radio ziņu programmas un mūzikas atskaņošanu dažu minūšu garumā tika piemērots uzņēmumam “Mājas svētība”.

Pašreiz ir nepieciešamas licences gan raidorganizācijām, gan arī personām, kuras uztver raidorganizāciju veidotos raidījumus un ar radioaparātiem vai televizoriem tos dara pieejamākus plašākam sabiedrības lokam. Pēc grozījumu veikšanas licences būs nepieciešamas tikai raidorganizācijām.

Tādējādi patlaban likums paredz, ka bez licences publiskā vietā var klausīties radio ziņas, bet mūzikas laikā radio aparāts ir jāizslēdz.

Saeimas deputāti no vairākām koalīcijas frakcijām iesnieguši jaunu regulējumu, kas paredz, ka tā sauktā radio klausīšanās nodeva nebūtu jāmaksā. Publisku izpildījumu deputāti aicina definēt kā komerciālā nolūkā veiktu darba izmantojumu. Savukārt “ar raidorganizāciju raidīto programmu starpniecību uztverta darba demonstrēšana vai atskaņošana tiešraidē nav publisks izpildījums”. Autortiesību aizstāvji uzsver, ka tas būs pretrunā ar starptautiskajām normām.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+