Latvijā
Sabiedrība

Nelsona hettriks. Mīkstie sodi shēmotājiem. Gribēja, kā labāk…”LA” nedēļas apskats0

Foto: LETA un LA, kolāža la.lv

Cilvēks. Andra Nelsona hettriks

Ja šī būtu hokeja spēle, varētu gavilēt: “Hattrick!” un mest arēnā cepures. Panākumu recepte – Bostonas Simfoniskais orķestris, diriģents Andris Nelsons, Šostakoviča skaņdarbi (šoreiz tā bija “Shostakovich: Symphonies Nos. 4 & 11”). Trīs “Grammy” balvas nominācijas, trīs balvas. Tiesa, starp šo un iepriekšējo starpā divi gadi, tādēļ īsts hettriks laikam neskaitās…

Laikrakstam “Boston Globe” telefonintervijā neilgi pēc laureātu paziņošanas Andris Nelsons atzina, ka pat īsti nezinot, ko teikt. “Es biju ļoti laimīgs un pagodināts, bet visvairāk – lepns par Bostonas Simfonisko orķestri, par šo lielisko simfoniju dziļo izpratni.” Savukārt diriģenta “Facebook” kontā uzreiz pēc balvas saņemšanas parādījās ieraksts, kurā Andris Nelsons izteica prieku un pateicību par balvu, piebilstot: “Šostakoviča mūzika dziļi sakņojas manā muzikālajā audzināšanā, un es ceru, tā uzrunā klausītājus tikpat stipri kā mani. Vēlos šajās dziļajās un nozīmīgajās attiecībās dalīties ar klausītājiem visā pasaulē un no sirds pateicos mūsu partneriem ierakstu kompānijā “Deutsche Grammophon” par mūsu brīnišķīgo ierakstu un skaņu inženieru komandai – par sapņa pārvēršanu realitātē.”

Viens no pasaulē pieprasītākajiem diriģentiem, kurš šobrīd vada divus atzītus muzikālus kolektīvus – jau pieminēto Bostonas Simfonisko orķestri un Leipcigas “Gewandhaus” orķestri –, regulāri viesojas Metropolitēna operā, Baireitas festivālā un citos liela mēroga muzikālos notikumos, ir arī uzaicināts par diriģentu 2020. gada Vīnes Filharmonijas Jaungada koncertam, kas tradicionāli skan 1. janvārī un pulcē lielu televīzijas auditoriju.

Jau nākamajā dienā pēc balvas saņemšanas 40 gadus vecais diriģents (starp citu, vai zinājāt, ka Andris Nelsons dzimis 18. novembrī tieši 60 gadus pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas?) izmantoja svaigos laurus, lai paziņotu, ka jau 22. februārī “Deutsche Grammophon” laidīs klajā Šostakoviča ierakstu turpinājumu – albumu “Under Stalin’s Shadow”. Gaidām ceturto “Grammy” nākamgad.

Mācība. LSDSP no nosaukuma nešķirsies

Jāņa Dineviča vadītās partijas izšķiršanās nekļūt par vēsturiski senākās partijas – Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) – kapračiem, iespējams, palīdzēs viņam nesaraut saikni arī ar ilggadējo politisko domubiedru kopš Latvijas Tautas frontes laikiem Daini Īvānu.

Saeimas vēlēšanās startēja kāda partiju apvienība, kuru daļēji pamanīja, pateicoties tās neparastajam nosaukumam – LSDSP/KDS/”GKL” jeb SKG. Vēlēšanās to atbalstīja 1735, jeb 0,20% vēlētāju. Nedaudz labāks rezultāts bija Ingunas Sudrabas vadītajai partijai “No sirds Latvijai” (“NSL”), par kuru nobalsoja 7114 jeb 0,84% vēlētāju. Pēc neveiksmes vēlēšanās abi politiskie spēki tieši pēc LSDSP iniciatīvas nolēma veidot vienu partiju, kurā iekļautos LSDSP, kristīgie demokrāti, Andreja Požarnova vadītā “Gods kalpot mūsu Latvijai”, kā arī “NSL”. Sudraba ieteica to nosaukt par partiju “Atmoda”, bet LSDSP ierindas biedri sāka iebilst pret vecākās Latvijas partijas likvidāciju. Dinevičs piedāvāja nosaukumu paplašināt un jauno veidojumu nodēvēt par “Atmoda LSDSP”. Tam savukārt nepiekrita pārējie. Kristīgie demokrāti, kuri, tāpat kā LSDSP, arī ir piedalījušies visās Saeimas velēšanās (pēdējos gadu desmitos neveiksmīgi), tik ambiciozas prasības neizvirzīja.

LSDSP atkārtotā pilnsapulcē pirms nedēļas nolēma – ja partneri nav gatavi apvienoties zem nosaukuma “Atmoda LSDSP”, tad “mūsu partija šajā apvienībā neiekļausies un izstāsies arī no SKG,” apstiprināja Dinevičs. LSDSP turpinās savu darbību patstāvīgi, jo “īstermiņa izdevīguma dēļ negribam atteikties no vēsturiskā nosaukuma LSDSP”, uzsvēra tās priekšsēdis. Tajā pašā laikā viņa politiskais domubiedrs Dainis Īvāns, kurš arī savulaik ir bijis LSDSP, portālā “Delfi” bija asi reaģējis uz nodomu Trešās atmodas laika “būtību aptverošo skaudrām un skaistām atmiņām pildīto vārdu “atmoda” uzurpēt vienas partijas mazām darīšanām”.

Kauns. Mīkstie sodi iepirkumu shēmotājiem

Aizritējuši desmit gadi, kopš Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsāka kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur tie veikti divu gadu garumā – no 2007. līdz 2009. gadam. Taču tiesas process vēl nav beidzies un tam neredz galu – šī lieta vēl tikai pirmās instances tiesā tiek skatīta kopš 2013. gada.

Aizvadītajā nedēļā apsūdzības uzturētāja prokurora Māra Lejas sacītais liek domāt, ka nevienam no astoņiem šajā lietā apsūdzētajiem, visticamāk, cietumā nebūs jāsēž. Prokurors, pabeidzot savu debašu runu, lūdza apsūdzētajiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu piemērot nosacītu brīvības atņemšanu uz īsu laiku, naudas sodus un mantas konfiskāciju. Kā skaidroja prokurors, nosacīta brīvības atņemšana prasīta, jo kopš noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi.

No apsūdzības izriet, ka tā laika Bērnu slimnīcas valdes loceklis un Iepirkumu komisijas vadītājs Arnis Kramzaks pierunājis būv­uzņēmējus mākslīgi sadārdzināt dažādiem iepirkumu konkursiem iesniegto pieteikumu izmaksu tāmes, lai tās joprojām būtu atzīstamas par finansiāli izdevīgākajām un uzvarētu konkursā. Saskaņā ar apsūdzību izkrāptās summas svārstījušās no dažiem simtiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošu latu. Uzņēmumu kontos ieskaitītā nauda pēc tam dažādi dalīta. No lietas materiāliem izriet, ka vienā gadījumā bijis paredzēts izkrāptos 16 789 eiro caur vairāku uzņēmumu kontiem pārskaitīt Tautas partijai, taču nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka nauda galu galā sasniegusi adresātu, skaidroja prokurors.

Šis tiesas process vēl vairāk iedrošinās iepirkumu shēmotājus veikt savas nelikumīgās darbības, jo par šādu rīcību nekādi bargie sodi nav sagaidāmi. Turklāt, jo ilgāk lieta ir tiesā, jo lielākas izredzes, ka sods tiks mīkstināts. Bet tas nekādi neiet kopā ar valdības pasludināto virzību uz aizvien caurskatāmākiem un godīgākiem valsts un pašvaldību iepirkumiem, kur netrūkst neaizbāztu melno caurumu, lai mākslīgi sadārdzinātu iepirkumu konkursiem iesniegto pieteikumu izmaksu tāmes.

JOKS. #bezceRīga

Ekrānuzņēmums no “Twitter”

Tas gan ir skumjš joks, tomēr arī tas ir veids, kā paust savu nostāju par nejēdzībām, kas notiek acu priekšā. To, ka Rīga ar bedrainajām ielām, brūkošajiem tiltiem un netīrību apkārt vairs īsti neatgādina valsts galvaspilsētu, bet kaut kādu Krievijas nomales pilsēteli, mediji un sabiedriskie aktīvisti secinājuši jau agrāk. Taču šonedēļ eļļu ugunij pielēja Rīgas mērs Nils Ušakovs, paziņojot: “Jā, mums ir bedres, bet katrai bedrei mēs pretī varam likt sakoptu pagalmu, sakoptu skolu, jaunu stadionu, jaunu bērnudārzu, sakoptus citus objektus.”

Tas vēl vairāk nokaitināja cilvēkus, un tā interneta sociālajā tīklā “Twitter” parādījās jauns asprātīgs tēmturis #bezceRīga, kurā pārsvarā tiek ironizēts par Ušakova liekulīgajiem izteikumiem, un arī ar attēliem un video rādīta bezcerīgā aina ielās, pagalmos, arī pie skolām un stadioniem un “citiem objektiem”. “Pretī katrai bedrei mēs varam likt: sakoptu privātmāju Mežaparkā, jaunu “Range Rover”, saulainu ceļojumu,” Rīgas mēra citātu nedaudz uzlabojis kāds “Twitter” lietotājs ar segvārdu “Vito Vilks”. Kāds cits iesaka tūristu pievilināšanas zīmolu “Live Rīga” (“Izdzīvo Rīgu”), nomainīt ar “Leave Rīga” (“Pamet Rīgu”). Bedrainajās ielās automašīnām riepas pārsituši ne tikai vietējie, bet arī ārzemnieki. Un vēl viens trāpīgs ieteikums – nomainīt Rīgas nosaukumu uz Bedrograda, kas “Saskaņas” pārvaldītajai galvaspilsētai šobrīd piestāvētu labāk. Turklāt pavisam vienkārši aprēķināt, ka bedru skaits Rīgā ir tik liels, ka jauno stadionu, bērnudārzu un sakopto pagalmu vienkārši nepietiks.

PĀRPRATUMS. Gribēja, kā labāk

Latvijas Reģionu apvienība jūnijā Saeimā iesniedza grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kuri paredzēja samazināt patērētāju kredītu kopējo izmaksu procentu likmes – 0,07% dienā jeb aptuveni 25% gadā attiecībā uz visu veidu līgumiem. Jā, tas noteikti vērtējams kā LRA priekšvēlēšanu gājiens, kā to norādījis Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš. Vienlaikus jāatzīst, ka vēlēšanas paātrināja gadiem milstošas problēmas risināšanu: “174 tūkstoši cilvēku Latvijas sabiedrībā nespēj nokārtot parādsaistības, kas ir lielākas par 200 eiro. Šokējoši!” “LA” pauž LRA līderis Edvards Smiltēns.

Taču tagad visi atzīst, ka steigā pieļauts arī kāds brāķis: plašsaziņas līdzekļos aizliegts reklamēt kreditēšanas pakalpojumus. Jebkādus. Arī banku. Nu 13. Saeimas deputāti uzsākuši diskusiju par PTAL likuma atvēršanu, taču rodas aizdomas, vai vienlaikus nav iecerēts tajā iekļaut arī citus “ātro kredītu” miljonāriem izdevīgus grozījumus. Sākotnējā iecere bijusi tikai maksimālās likmes ierobežojums, stāsta Smiltēns. “Uz otro vai trešo lasījumu Imants Parādnieks un citi aizsāka diskusiju par reklāmu. Tautsaimniecības komisijā uz galda bija trīs versijas par ierobežojumiem reklāmai, un vairākums lēma par lielāko ierobežojumu,” viņš atceras.

Ierosinājuma izskatīšanas gaitā Smiltēns atklājis ātro kredītu biznesa patieso ietekmi – tā apmērs ir 15 miljoni eiro gadā reklāmas budžeta. “Tautsaimniecības komisijā LTV atzina, ka 17% LTV budžeta atkarīgi no ātro kredītu uzņēmumiem, un lūdza grozījumus nevirzīt tālāk,” viņš atgādina un arī izsaka aizdomas, ka šī priekšlikuma dēļ LTV vēlējusies izslēgt LRA no priekšvēlēšanu debatēm.

Smiltēns bažījas, ka tagad galvenais būs atgriezt šos grozījumus izskatīšanā ar argumentu par kosmētiskiem grozījumiem, lai panāktu veco situāciju ja ne visās, tad vismaz daļā pozīciju. “Es vairs neesmu tik naivs kā pirms astoņiem gadiem, kad ienācu Saeimā,” viņš saka.

Sagatavojuši: Linda Kusiņa-Šulce, Ināra Egle, Ivars Bušmanis, Māris Antonevičs, Māra Libeka

LA.lv