Pirms diviem gadiem – 2010. gadā – relatīvam nabadzības riskam Latvijā bija pakļauti 425 000 jeb 19% iedzīvotāju.

Lasītākie

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

TESTS. Atbildi uz 10 jautājumiem un uzzini, kādu vērtējumu tu iegūtu šajā latviešu valodas testā!

Lasīt citas ziņas

Viszemākais nabadzības riska indekss 2010. gadā bija Rīgā – 12%, bet visaugstākais Latgalē – 30%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā apsekojuma “Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)” provizoriskie dati.

Ir pieaugusi Latvijas iedzīvotāju atkarība no sociālajiem pabalstiem. 2009. gadā 28% no ienākumu apjoma veidoja sociālie pabalsti, bet 2010. gadā – jau 31%. Nabadzības riska indekss, kas tiktu rēķināts bez visu veidu sociālajām izmaksām, 2010. gadā sasniegtu 46%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2004. gada.

Kokteilis

FOTO. Čārlzs III apmeklējis vēža ārstniecības centru, un mediķi par viņa veselību ir noskaņoti optimistiski

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā

ASV paziņo par sešus miljardu dolāru militāro palīdzību Ukrainai: “Viņiem ir vajadzīgi ne tikai “Patriot””

Nodarbinātība ir stabils pamats ģimeņu materiālās labklājības nodrošināšanai, norāda CSP. Nodarbinātajiem nabadzības risks 2010. gadā ir samazinājies, toties pieaudzis bezdarbniekiem. 2010. gads bija gads, kura laikā kopējais nodarbināto skaits (vidēji gadā) samazinājās, bet darba meklētāju skaits savukārt pieauga.

Bezdarbnieku nabadzības risks ir pieaudzis no 48% 2009. gadā līdz 50% 2010. gadā, kas gan ir mazāk nekā pirmskrīzes gados. Pilnu darba laiku strādājošajiem nabadzības risks ir samazinājies attiecīgi no 8,2% līdz 7,8%, bet nepilnu darba laiku strādājošajiem – ir pieaudzis no 23% 2009. gadā līdz 25% 2010. gadā. Nabadzības risks nepilnu darba laiku strādājošajiem 2010. gadā faktiski bija tāds pats kā nenodarbinātajiem (26%).

Augsts nabadzības risks starp dažādām iedzīvotāju vecuma grupām 2010. gadā bija bērniem vecumā līdz 17 gadiem (25%). Taču ievērojami augstāks tas bija nepilnām ģimenēm, kurās viens pieaugušais audzina bērnus (39%), kā arī mājsaimniecībās ar diviem pieaugušajiem un trīs un vairāk apgādībā esošiem bērniem (37%).

2010. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, saruka līdz 201 latam, kas ir par 5,9% jeb 13 latiem mazāk nekā 2009.gadā. Samazinoties kopējam ienākumu apjomam valstī, nabadzības riska slieksnis 2010. gadā jau otro gadu pēc kārtas ir pazeminājies. 2010. gadā vienas personas mājsaimniecībai tas bija 149 lati mēnesī (2009. gadā – 160 lati, 2008. gadā – 192 lati).

Iegūto monetārās nabadzības un sociālās nevienlīdzības indikatoru datu avots ir EU-SILC apsekojums. Tajā 2011. gadā tika aptaujāti 6600 mājsaimniecību un tika intervēti 13 500 16 gadus veci un vecāki respondenti. Dati par ienākumiem tika apkopoti par 2010. gadu.