Kultūra
Teātris un kino

Zane Balčus: Nameja gredzena drāma 14


Kadrs no Aigara Graubas spēlfilmas “Nameja gredzens”. Galvenajā lomā zviedru aktieris Edvīns Endre.
Kadrs no Aigara Graubas spēlfilmas “Nameja gredzens”. Galvenajā lomā zviedru aktieris Edvīns Endre.
Publicitātes foto

2018. gads solās būt statistiski viens no blīvākajiem pilnmetrāžas spēlfilmu ziņā kopš 90. gadu sākuma, pateicoties Latvijas simtgades filmu programmai. Programmas ietvaros šogad startēs piecas filmas, bet paralēli tām – arī regulārā finansēšanas konkursā finansējumu saņēmušie darbi, kuru vidū arī pirmā šogad pirmizrādītā pilnmetrāžas filma – vēsturiskā drāma “Nameja gredzens”, ko studijā “Platforma Filma” uzņēmis Aigars Grauba.

“Namejs” ar vērienu

“Nameja gredzens” noteikti ir ambiciozākais Latvijas kinodarbs no tiem, kuri iznāks uz ekrāniem šogad – filmai ir salīdzinoši liels budžets (apmēram 2,5 miljoni eiro, no kuriem 700 000 saņemti Nacionālajā kino centrā), starptautisks aktieru ansamblis, apjomīga reklāmas kampaņa un pirmizrāde vienlaikus lielākajās Latvijas pilsētās, digitāli straumējot pirmizrādes notikumu no galvenās norises vietas kinoteātrī “Forum Cinemas” ar uzņemšanas grupas līdzdalību (un Valsts prezidentu viesu vidū), lai arī Rīgā klāt neesošie izjustu pirmizrādes atmosfēru. Šāda pieeja ir veselīga un vajadzīga, lai ar gana skaļu uzsaukumu vērstu uzmanību Latvijas filmu klātesamībai repertuārā. Vai filma izturēs konkurenci, rādīs laiks, bet arī iepriekšējie režisora Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa kopīgi veidotie darbi par nacionālām un patriotiskām tēmām ir bijuši salīdzinoši veiksmīgi, tā ka arī jaunākajai filmai ir visas iespējas piesaistīt lielu skatītāju skaitu. Šeit par labu nāk arī filmas iznākšanas brīdis, valsts jubilejas gada iesākums, plašais masu skatu dalībnieku skaits, kuri paši un radinieki plūdīs sevi apskatīt uz lielā ekrāna, filmas tēma, uzņemšanas grupas dalībnieki un tā varētu vēl turpināt. Filma noteikti arī dalīs skatītājus pretējās nometnēs – ir tā latviešu filma vai nav, ja visi varoņi runā angļu valodā – būs par ko “zobenus trīt” (jāpiebilst, ka filmai ir divas versijas: angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā un latviešu valodā ierunāta versija bez subtitriem.).

Namejs uz ekrāna

“Nameja gredzens” vēsta par 13. gadsimtu, kad Zemgales teritoriju bija iekārojuši krustneši, – filmā tas ir viens īpaši nežēlīgs un ticībā neieinteresēts Romas pāvesta ārlaulības dēls Makss (britu aktieris Džeimss Blūrs), kurš ar indes un zobena palīdzību mēģina uzvarēt drošsirdīgos zemgaļus. Maksam izdodas atbrīvoties no esošajiem valdniekiem Sāremā un Tērvetē, bet Tērvetes zemgaļu valdnieka Viestura vietu ieņēmušais Namejs (zviedru aktieris Edvīns Endre) kļūst par spēcīgu pretinieku, ar spēku un atjautību turoties pretī iebrucējiem. Namejs sava mūža laikā piedzīvoja daudzas sadursmes ar krustnešiem, bet filmas scenārijs veidots par viņa valdīšanas sākuma posmu, kurā vispirms jāpierāda sevi citu tuvējo valdnieku vidū, jāspēj apvienot citi valdnieki viena mērķa vārdā, kas sagādā grūtības, jo dažiem rūp ne tik daudz Zemgales neatkarība un vienotība, cik iespēja tirgoties ar vāciešiem, kā arī paralēli atainots Nameja mīlestības stāsts ar meiteni Laugu (lomā lietuviešu aktrise Aiste Diržiute).

Raksturojot scenārijā ietvertos notikumus, varam teikt, ka tā ir vēsturiska action vai asa sižeta filma, kurā daudz cīņu ainu – ar dūrēm, zobeniem, cir­vjiem, šķēpiem, atbilstoši tās arī apskaņojot. Ir bijusi vēlme veidot uz darbību, ne varoņu raksturiem balstītu vēstījumu, kurā viens notikums ātri vien nomaina citu, variējot ar dažādām darbības vietām (Roma, Sāremā, jūra, vietas Zemgalē u. c.) un dažādas noskaņas vai spriedzes pakāpes atmosfēru. Filmas vēstījumā trūkst arī plašāka vēsturiska konteksta – kur, kas, kad, kāpēc, lai to no varoņstāsta personalizētu un viegli uztveramu ievietotu konkrētos vēsturiskos un ģeogrāfiskos apstākļos. Pāris reizes rādītās kartes un sākuma un beigu uzraksti, kas ievada sižetā un pastāsta par turpmākajām zemgaļu varonīgajām uzvarām, līdz krustnešiem teritoriju beigu beigās izdevās iekarot, nedod pietiekami skaidrus pieturas punktus (šeit domāju ne tik daudz par vietējiem skatītājiem, cik par starptautisku auditoriju, ņemot vērā to, ka filma tomēr ir angļu valodā, līdz ar to potenciāli vieglāk eksportējama). Tomēr enerģijas un iekšējās drāmas pietrūkst tieši varoņu tēlos, īpaši galvenajā filmas varonī Namejā. Viņš veidots kā jauns zēns, kurš nonāk jaunu apstākļu priekšā, pieņem tos un rīkojas, bet tas viss izriet nevis no tēla iekšējās attīstības, bet gan no filmas notikumu ietvara, kurā tēla attīstībai nav vietas. Līdz ar to neveidojas līdzpārdzīvojums varonim, kas ļauj noturēt nenogurstošu uzmanību visas filmas garumā. Nereti tieši ļaunie varoņi uz ekrāna ir daudz interesantāki nekā pozitīvie tēli, tomēr arī galvenais Nameja pretinieks Makss ir tikpat viendimensionāls – vairākās epizodēs tiek ilustrēta viņa nežēlība, ļaunprātība, aprēķins, nepieļaujot nekādu personības transformāciju mijiedarbībā ar Nameja personību.

Vēsturiskas filmas uzņemšana ir izaicinoša vēsturiskā laikmeta detaļu atspoguļošanas dēļ, tādēļ filmas vajadzībām būvētas dekorācijas, šūti tērpi, veidotas parūkas, gatavoti rekvizīti, kuros iedzīvoties minētajiem ārzemju aktieriem kopā ar latviešu kolēģiem Ivo Martinsonu, Artūru Skrastiņu, Andri Keišu un citiem.

Filmas režisors un producents ar “Nameja gredzenu” iet vēl vienu soli vēsturisku filmu virzienā, kas aizsākās jau 2000. gadā ar filmu “Baiga vasara”, bet pēdējā no tām bija “Sapņu komanda 1935” (2012) par Latvijas basketbola izlases uzvaru pirmajā Eiropas čempionātā, meklējot tādus punktus vēsturē, kuros saskatīt pozitīvus sasniegumus.

“Nameja gredzens”, spēlfilma, Latvija

* Režisors: Aigars Grauba, scenārija autori Aigars Grauba un Makss Kinnings, operators Valdis Celmiņš.

* Lomās: Edvīns Endre, Džeimss Blūrs, Aiste Diržiute, Ivo Martinsons, Andris Keišs, Artūrs Skrastiņš, Jānis Āmanis, Elīna Vāne, Lauris Dzelzītis, Egons Dombrovskis, Anete Berķe, producents Andrejs Ēķis (“Platforma Filma”).

* Tuvākie seansi: no 17. janvāra tiek izrādīta kinoteātros visā Latvijā.

VĀRDS SKATĪTĀJIEM

Priesteris Ilmārs Tolstovs: “Daudz patosa un “holivudisku” šova elementu, vērienīgums un vēstures falsifikācija, pagānisma glorifikācija un kristietības nomelnošana, maz saiknes ar realitāti. Skaista pasaka.”

Saistītie raksti

Rakstnieks Arvis Kolmanis: “Gāju ar lielu skepsi. Taču filma patīkami pārsteidza. Tiešām neslikti žanra robežās.”

Līva Pērkone: “”Nameja Gredzens” pārsteidza vislabākajā nozīmē. Nebija salkani, bija asiņaini, ticami un apbrīnojami kvalitatīvi. Tā nav vēsturiska filma, bet tā ir ļoti laba filma. Visu cieņu, beidzot redzu kino, kam ir lielākas ambīcijas par Latviju vien.”

twitter.com

LA.lv