Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. janvāris, 2016
Drukāt

Natālija Ketnere: Atbilde VDK izpētes komisijas loceklim Gatim Liepiņam par komentāru “Ogres kolaborants” (19)

Foto - no privātā arhīvaFoto - no privātā arhīva

Natālija Ketnere: Atbilde VDK izpētes komisijas loceklim Gatim Liepiņam par komentāru “Ogres kolaborants”

26. janvārī portālā LA.LV bija publicēts, LPSR VDK Zinātniskās izpētes komisijas locekļa G. Liepiņa raksts “Kāpēc Ogrei veltītā grāmatā slavina kolaborantu?”

Nu, tad man, ka grāmatas sastādītājai būs jāatbild. G. Liepiņš raksta: “… autore neizvērtē avotus kritiski, apietas ar iegūtajām ziņām pavirši vai vienkārši nezina” un norāda uz vienpusīgi atspoguļotu informāciju par konkrētu personu — Vladislavu Laizānu. Lai gan nav saprotams, kāpēc Gatis Liepiņš pievērsies tikai vienai personai no grāmatas “Pilsēta Ogrē. Cilvēki. Likteņi. Laikmeti”.

Kāpēc nav izmeklēts policijas ģenerāļa Aloiza Blonska liktenis, bijušās sociālo lietu ministres Zinaidas Resnes, kolhoza priekšsēdētāja Edgara Kauliņa dzīves gājums?

Edgars Kauliņš taču arī bija sarkanarmietis, dedzīgs revolucionārs, kura vārdā tagad nosaukta skola Lielvārdē. Cilvēks – leģenda, kuru mīlēja lielvārdieši, saucot viņu par Kauliņtēvu.

Vai, piemēram, izpildkomitejas priekšsēdētāja Aivara Kalniņa liktenis? Viņi visi bija komunisti (bez KP biedra kartes nedrīkstēja ieņemt augstus amatus) un kalpoja padomju varai. Ja pameklētu viņu dzīves gājumā, katram varētu atrast “skeletu skapī”. Bet varbūt šos cilvēkus vajag aizmirst un nekad neatcerēties?
Kā rakstīju grāmatā, praktiski pret katru pilsētas vadītāju, sākot no Jūlija Mārsona (20.gs. trīsdesmitie gadi) līdz Aivaram Kalniņam (20.gs. septiņdesmitie gadi), savulaik tika ierosināta krimināllieta, un bieži tikai intriganu, kuru mērķis bija nogāzt amatpersonu. Mēdz teikt, ka vēsture atkārtojas…

Pēc grāmatas izdošanas man piezvanīja Ogres politiski represēto biedrības priekšsēdētājs I. Kaļķis un pateicās par grāmatu un pastāstīja, ka iepriekš nav zinājis par traģisko Ogres mēra Jūlija Mārsona likteni. Ir ideja viņa piemiņu iemūžināt. Viņš lūdza uzzināt sīkāku informāciju par Mārsona likteni. Viņš atjaunoja kūrortu, taču bija arī iesaistīts tumšās lietās.

Mārsons tērēja domes līdzekļus citiem mērķiem, nekā bija paredzēts, tāpēc jādomā, vai viņu nepieciešams slavināt. Tāpēc, Liepiņa kungs, palīdziet mums šajā jautājumā. Es Ogres sabiedrības vārdā lūdzu uzzināt Ogres pirmā mēra dzīves sīkumus. Starp citu, ar J. Mārsona piemēru tika parādītas visas Staļina laika represiju šausmas tieši tajā grāmatā, kurā, jūsuprāt, es slavinu Ogres kolaborantu.

Ar Vladislavu Laizānu personīgi neesmu tikusies. Par viņa likteni uzzināju no viņa dēla Jura Laizāna. Bija pagājis tikai pusgads kopš V. Laizāna nāves, intervija bija sava veida nekrologs Ogres trikotāžas kombināta darbiniekam V. Laizānam, kuru zināja un cienīja gandrīz viss 6000 cilvēku OTK kolektīvs, tāpēc būtu absurdi dzirdēt no dēla sliktus vārdus par tēvu.

Zinu, ka daudzu paaudžu vecāki ir pateicīgi ārstei Verai Laizānei par palīdzību, kad saslimis kāds bērns. Jebkurā diennakts laikā, vecāki varēja zvanīt un lūgt padomu. Par Laizānu ģimenes “noziegumiem” jums nav pierādījumu, jūs vienkārši pieļaujat : “Grūti pateikt, cik uzticīga padomju režīmam bija Vera Laizāne, bet katru tikko institūtu beigušo sadalē uz šādu slepenu objektu pie “tautas ienaidniekiem” diezin vai sūtīja.”

Tas nav fakts, bet jūsu pieņēmums. Vainu, kā zināms, var pierādīt tikai tiesa.

Jūsu “Facebook” lapā, Liepiņa kungs, 26. janvāri izlasīju jūsu komentāru – atbildi: Edgars Dudko Gatis Liepiņš: “Es tiešām ticu tam, ko raksti un pieņemu, ka tev ir pieejama faktuāla informācija, ko neesi rakstā minējis, bet saukt kādu par kolaboracionistu un spīdzinātāju, apsūdzību pamatojumu sākot ar vārdu “visticamāk” ir – nu, tā, ne visai uzticami.”

“…visticamāk, tieši kā Latvijas apstākļu pazinēju … Laizāna kā operatīvā pilnvarotā IeM virsnieka pienākumos visticamāk neietilpa “šaušana, pakaļdzīšanās, sēdēšana slēpņos”, bet… cilvēku pratināšana un vervēšana, krimināllietu safabricēšana.

Gatis Liepiņš: Es to tā teicu tāpēc, ka, ja būtu tiesa, es, protams, juridiski nevarētu pierādīt, ka viņš darījis tur to un to (jo dokumenti ir Krievijā), bet tajā pašā laikā izmantojot profesionālo pieredzi un zināšanas, empīriski var secināt, ar ko tajā un tajā nometnē nodarbojās IeM virsnieki. Tā bija nevis vienkārša “kriminālnoziedzinieku nometne”, bet politieslodzīto nometne ar kriminālnoziedzinieku piemaisījumu. Man nav dokumenta par to, ka viņš pratinājis vai vervējis, bet ir zināms, ka vienkārši viņam tur citu nebija ko darīt.

Uzskatu, šeit ir darbs juristiem lietai par goda un cieņas aizskaršanu, jo jūs pats publiskā diskusija atzīstat, ka jums nav reālo faktu. Un ko nozīmē čekists? Vai esat pārliecināts ka V.Laizāns bija ČK (“Чрезвычайная комиссия” dibināta 1917.g.) darbinieks? Un kas ir kolaboracionists? Nu tad visi padomju miliči ir kolaboracionisti. (Redakcijas piezīme – G.Liepiņa raksta sākotnējais, redakcionāli mainītais virsraksts bija “Gatis Liepiņš: Kāpēc Ogrei veltītā grāmatā slavina čekistu kolaborantu?” )

Es neesmu vēsturniece, vienkārši mīlu savu pilsētu Ogri un cilvēkus, kuri tur dzīvo. Es rakstu par to, kā to jūtu, par savām emocijām un iespaidiem. Vai tagad pēc katras intervijas ar kādu senioru man jālūdz veikt pārbaudi “čekas” maisos, lai mani neapvaino kolaborantu slavināšanā?

Tagad apkopoju materiālus par mūsu novadnieku, izcilu dziedātāju, profesoru Paulu Saksu un viņa audzēkni – operdziedātāju Elfrīdu Pakuli. E. Pakules biogrāfija zināma, un jums te būs atkal darbs. Varat pamazam gatavot savu dosjē, bet mani interesē radošas personības attīstība, operas vēsture.

Viena no manām grāmatām ir veltīta Ogres pareizticīgo baznīcas priesterim Georgijam Tailovam, kurš 11 gadus pavadīja VDK nometnēs, jo nacistu okupācijas laikā Otrajā pasaules karā atjaunoja pareizticīgo dzīvi Pleskavas reģionā. Mācītājus no Latvijas joprojām uzskata par kolaborantiem. Viņi bija starp vācu un padomju armiju kā starp āmuru un laktu. Bet cik dzīvību tika izglābts! Viņi paveica varoņdarbu, daudzi gāja bojā, tika nošauti. Padomju vara aizliedza rakstīt par kolaborantiem — garīdzniekiem. Vai tagad atgriežamies pie totalitārā režīma un cenzūras? Pabeigšu ar frāzi “Netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti!”

Ļoti ceru, ka jūsu pētījums par Jūliju Mārsonu  būs  tik pat plašs un detalizēts un to publiskosiet jau tuvākajā laikā. Ar nepacietību gaidīsim!

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Es dzīvoju Ogrē deviņdesmitajos, Laizānu ģimene bija labi zināma kā vietējā kriminālā autoritāte.

  2. Tas Juris Laizāns ir Ogres domes deputāts…

  3. ļoti stingri ņemot, visi, kas maksāja nodokļus padumjajai varai, kolaboran†i. tas nenozīmē, ka visi šie kolaboran†i pakarami katrs aiz vienas pakaļkajas, bet arī to ne, ka eX†rā jāslavē visādi КГБ-is†i un citi okupācijas varas šes†aki un podļizas!

  4. Ketnere vēl ir krievu okupācijas domāšanas stereotipu gūstā….

  5. Eh, šīs ketneres, kuras nacistu okupāciju sauc par okupāciju, bet to okupāciju, kuru pastrādāja krievi – mīļi un nekaitīgi par padomju varu, padomju gadiem un padomju laikiem.

  6. rakstelis pilnībā ignorē Liepiņa pausto. tā vietā Ketnere cenšas sevi attaisnot, nevietā un bez jēgas piesaucot citus ogrēniešus un tā vietā, lai atzītu, ka darbs apzināti vai neapzināti ir paveikts pavirši, viņa kaut ko murgo par tiesu un citē Liepiņa feisbuku. bet varbūt Ketnerei vienkārši pietrūkst dūšas atzīt, ka viņasprāt par slepkavību notiesātais koncentrācijas nometņu darbinieks Laizāns, strādāja “pareizajā” nometnē un viņas acīs ir varonis, bet nometnēs nomirušie bija to pelnījuši.

  7. Nu pastāstiet vēl ka nebija ne okupācijas,ne kolaboracionisti,nenotika pārkrieviešana un komunisti kā okupantu varas tiešie izpildītaji ir goda ceļami.Laikam esat dzīvojusi šo ļaužu draudzīgā kolektīvā bez vajadzības apjēgt kas notiek apkārt,jo Ogŗē,tāpat kā visā valstī,okupantu pašpārvaldnieki dzīvo zili zaļi un uz ārzemēm jāmūk no viņu terora.

  8. Vai “viss 6000 cilvēku OTK kolektīvs” vispār zināja,
    ka tāds Laizāns tur vispār ir, tas vēl atsevišķs temats.

  9. Par Kauliņu nevajadzētu pārāk sajūsmināties.
    .
    Kā bija “labais” sļedovaķeļs un “sliktais” sļedovaķeļs,
    kurš ieguva “informāciju” maucot nagus,
    tāpat bija ar kolhozu priekšsēdētājiem.
    .
    Turēt nepārtraukti aiz rīkles(ja “labi” nevergosi – izsūtīs)
    ir tikai farizejiskuma izpausme.
    “labi” varbūt bija tikai tiem, kuri bija piešāvušies veikli
    imitēt čaklu strādāšanu.
    Gan jau ar laiku nostrādāja Stokholmas sindroms, kas tagad
    īstenības noskaidrošanu ļoti apgrūtina.

  10. Ko atļavās uzrakstīt Gapoņenko?!! Vai Jūs, Natālija Ketnere pret to iebildāt – domāju, ka nē!

  11. čekisti gan,jo kājas aug no čekas.
    Kā to vēlāk pārsauca ir mazsvarīgi – mērķi palika čekistiski.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (1)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+