Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
5. septembris, 2016
Drukāt

Nav skaidrības par nogremdēto ķīmisko ieroču atrašanās vietām Latvijas teritoriālajos ūdeņos

Foto - LETAFoto - LETA

Neskatoties uz to, ka Ārlietu ministrija (ĀM) rīkojusi trīs starpresoru ekspertu sanāksmes, tajās nav izdevies viennozīmīgi secināt, ka Baltijas jūrā nogremdētie ķīmiskie ieroči atrodas Latvijas teritoriālajos ūdeņos.

Kā liecina ĀM sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru otrdien skatīs valdība, Helsinku komisijas (HELCOM) ekspertu grupas MUNI 2013.gada ziņojumā secināts, ka Baltijas jūrā nogremdēti 40 000 metrisko tonnu ķīmisko ieroču. HELCOM MUNI ziņojumā ir ietverta arī informācija, ka vienas no zināmajām teritorijām, kurā ir nogremdēti ķīmiskie ieroči, daļa atrodas Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kā arī periodiski tiek reģistrēti gadījumi, kad pludmalē uz dienvidiem no Liepājas tiek izskaloti baltā fosfora gabaliņi.

Tā paša gada jūlijā ĀM organizēja starpresoru ekspertu sanāksmi, lai noskaidrotu, vai Baltijas jūrā nogremdētie ķīmiskie ieroči negatīvi ietekmē vai varētu negatīvi ietekmēt Latvijas teritoriālos ūdeņus un vidi, kā arī vai un kā Latvijai būtu jāiesaistās problēmas risināšanā. Sanāksmes rezultātā tika secināts, ka Latvijā trūkst informācijas par iespējamām ķīmisko ieroču nogremdējuma vietām Latvijas teritoriālajos ūdeņos.

2014.gada augustā tika rīkota nākamā starpresoru ekspertu sanāksme, 2015.gada februārī – noslēdzošā sanāksme. Arī šajās sanāksmēs neizdevās gūt viennozīmīgu apliecinājumu tam, vai Baltijas jūrā nogremdētie ieroči varētu atrasties Latvijas teritoriālos ūdeņos. Ņemot vērā, ka nav pieejama viennozīmīga informācija par ķīmisko ieroču iespējamām nogremdējuma vietām Latvijas teritoriālajos ūdeņos, kā viena no iespējām turpmākai rīcībai tika minēta Valsts arhīvā pieejamās informācijas apzināšana un izvērtēšana.

ĀM rīkotajās starpresoru ekspertu sanāksmēs tika izteikti priekšlikumi, kā rast risinājumu, galvenokārt izmantojot dažādus starptautiskos fondus, lai piesaistītu finansējumu pētniecības darbiem. Cita starpā šie risinājumi bija jautājuma aktualizēšana jūras telpiskās plānošanas procesa ietvaros, finansējuma piesaistīšana NATO zinātniskās programmas ietvaros iespējamie risinājumi. Tomēr ĀM pieejamā informācija neliecina, ka kādu no minētajiem risinājumiem būtu izdevies veiksmīgi izmantot.

Pievienot komentāru

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+