NB8 digitalizācija palīdzēs sadarboties 0
Autors: Ēgils Hāgens Steiners, Norvēģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā
Pēc Otrā pasaules kara ziemeļvalstis pielika ievērojamas pūles, lai izveidotu ciešāku sadarbību savā starpā. Centieni izveidot Skandināvijas Aizsardzības savienību tika pārtraukti, kad 1949. gadā Norvēģija, Dānija un Islande pievienojās NATO. Tomēr sadarbība citās jomās turpinājās.
Konsultācijas parlamentāriešu starpā ieguva jaunu nozīmi un svaru līdz ar ziemeļvalstu padomes izveidošanu 20. gs. 50. gadu sākumā. Tolaik tika pieņemti vairāki svarīgi lēmumi, kam ir liela nozīme arī mūsdienās. Jau 1952. gadā starp ziemeļvalstīm tika ieviesta iespēja brīvi ceļot, neuzrādot pasi, un šī kārtība kļuva par Šengenas līguma priekšteci. 1954. gadā tika izveidots kopīgs ziemeļvalstu darba tirgus. Šo lēmumu dēļ ziemeļvalstu reģions kļuva par vienu no saliedētākajiem reģioniem Eiropā. 1971. gadā tika izveidota Ziemeļu Ministru padome.
Pēc tam, kad Baltijas valstis 1991. gadā atguva neatkarību, nostiprinājās arī Ziemeļu un Baltijas valstu sadarbība. Šo sadarbības formātu sauc par NB8 (Nordic – Baltic Eight), jo tajā ietilpst astoņas ziemeļu un Baltijas valstis. Šajā ietvarā notiek regulāras tikšanās politiskajā līmenī, kā arī ekspertu konsultācijas, veicinot sadarbību dažādās jomās. Šogad Norvēģijai ir prezidentūra Ziemeļu Ministru padomē, un tā ir atbildīga arī par NB8 sadarbības koordinēšanu 2017. gadā.
Viens no mūsu principiem ir veicināt sadarbību un risināt jautājumus, kas ir svarīgi un rūp vairākumam šā reģiona iedzīvotāju. Viens no šādiem jautājumiem ir digitalizācija. Lai saglabātu konkurētspēju jaunajā, “zaļajā”, globālajā ekonomikā, ziemeļvalstu reģionā ir jāattīsta daudzveidīgāka uzņēmējdarbība un rūpniecība, un, lai to panāktu, sadarbībai ar Baltijas valstīm ir būtiska loma. Nozaru digitalizācijas process var būtiski veicināt pāreju uz videi nekaitīgu ekonomiku un ilgtspējības mērķu sasniegšanu.
Nesen galvaspilsētā Oslo Norvēģija rīkoja ziemeļvalstu un Baltijas valstu ministru konferenci ar nosaukumu “Digital North” (Digitālie ziemeļi). Šajā konferencē pulcējās politikas veidotāji, biznesa līderi un eksperti, kas apsprieda ciešāku sadarbību digitālajā jomā mūsu reģionā. Konferencē tika pieņemti trīs svarīgi politikas mērķi. Pirmais: digitalizācijas spēju stiprināšana, tostarp izveidojot kopīgu pārrobežu digitālo pakalpojumu jomu publiskajā sektorā. Otrais: mūsu uzņēmumu konkurētspējas stiprināšana, veicinot digitalizācijas procesu. Trešais: vienotā digitālā tirgus veicināšana ziemeļvalstu un Baltijas reģionā.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ministri, kas atbild par digitalizāciju, ir lūguši Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru palīdzēt izstrādāt plānu šo mērķu sasniegšanai. Pašlaik tiek izstrādāts decentralizēts šo mērķu ieviešanas plāna priekšlikums, kura būtība ir – katra valsts uzņemas atbildību un virza darbu konkrētā jomā. Tas ir konkrēts piemērs ciešākai ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbībai. Mēs esam pārliecināti, ka plašāka sadarbība starp mūsu valstīm var radīt pievienoto vērtību, vairāk darba vietu un palīdzēt uzlabot pakalpojumus iedzīvotājiem visā NB8 reģionā.
Norvēģijas ministrs ziemeļvalstu sadarbības lietās Franks Bake-Jensens konferences noslēgumā izteica pārliecību, ka “šis novatoriskais darbs dos labumu visiem, kas dzīvo un strādā mūsu reģionā, kā arī palīdzēs sasniegt ES centienus izveidot digitāli vienotu Eiropu”.
