Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
13. janvāris, 2015
Drukāt

Kādus nedarbus pagājušās nedēļas izskaņā pastrādāja vētra “Fēlikss” piekrastē?

Aculiecinieka foto/TwitterAculiecinieka foto/Twitter

Guntars Reķis, Ventspils novada Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs: “Vētra atnāca pie mums ne tik stipra, kā iepriekš tika prognozēts, bet zobi bija gana asi. Pirmdienas rītā apsekoju stāvkrastu piecās vietās. Vēji bija iegrozījušies tā, ka kopā ar ūdeņiem pamatīgi nograuzuši stāvkrastu, vietām pat līdz četriem metriem. Jūrā ieskaloto uzrakstu “Jūrkalne” atrada trīs kilometrus uz Ventspils pusi, tūliņ braukšu lūkot, kā to saglābt un atvest atpakaļ – pirmais burts laikam pagalam, humora veči teic, ka tagad būsim tikuši pie jauna nosaukuma “Ūrkalne”. Šo ieskalojumu jūrā cilvēki droši vien vēl ilgi atcerēsies, tāpat kā atceras kādas vecākas sievietes agrāk teikto – redzi, dēliņ, tur, kur tagad ir jūras otrais sēklis, man kādreiz bija kartupeļu lauks. Jā, nekādi joki, esmu piedzīvojis, ka vienā naktī vētra no stāvkrasta paņem vairāk nekā sešus metrus. Jūra no mums tikai paņem, atpakaļ neko nedod. Ne velti cilvēki no daudzām Latvijas vietām speciāli brauc pie mums, lai izjustu vētru tā, kā to iespējams tikai Jūrkalnes stāvkrastā. Protams, ievērojot drošības noteikumus. Arī šoreiz tādu baudītāju netrūka.”

 

Aigars Štāls, Liepājas komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists: “Liepājnieki ar bažām vēroja augsto ūdens līmeni, zem tiltiem bija palikusi neliela sprauga, izskatījās, ka pat ar laivu būtu grūti izbraukt. Ļaudis runāja, ka ezers ienācis pilsētā. Jūras ūdeņus vētra iedzina tirdzniecības kanālā, no turienes tie nonāca Liepājas ezerā, savukārt pārplūdušajam ezeram neatlika nekas cits kā ienākt pilsētā ar visām no tā izrietošām sekām. Applūda vairākas ezermalai piegulošās ielas, daudzas sētas, īpašumi. Pēc Dzērves ielas sūkņu stacijas applūšanas vairs nav iespējams novadīt lietus ūdeņus. Bet lietus bija ilgstošs. Cerams, ka šonedēļ staciju varēs savest kārtībā, tikai jālūdz Dievs, lai tuvākajās dienās neuznāk vēl kādi lielāki pūtieni. Satrauca arī četru luksoforu sabojāšana, tika darīts viss, lai līdz svētdienas pēcpusdienai tie atkal būtu darba kārtībā. Protams, Jūrmalas parkā un citur tika izgāzti lieli koki, vairākās vietās pilsētā cieta ēku jumti un žogi, dārzi un pagalmi, ceļa zīmes, plakāti un reklāmas stendi. Esam nobažījušies par Liepājas Universitāti – tās jumts cieta jau pirms Ziemassvētkiem, tagad atkal. Ne tikai stiprā vēja, bet arī augstā ūdens līmeņa dēļ grūtības radās ostā.”

 

Ilona Jēkabsone, Salacgrīvas novada Ainažu pilsētas pārvaldes vadītāja: “Ainažos – visas Latvijas jūrniecības šūpulī – šoreiz viss pagāja samērā mierīgi, pirms Ziemassvētkiem vēji bija daudz stiprāki. Pat elektroenerģijas padeves traucējumi iedzīvotājus neskāra, varbūt bija tikai kāds atsevišķs gadījums.”

 

Agris Petermanis, Nīcas novada domes priekšsēdētājs: “Vienu brīdi likās, ka nāksies izsludināt iedzīvotāju evakuāciju no Reiņu laivu bāzes rajona, tik stipri pacēlās Liepājas ezera līmenis. Bet tad celšanās apstājās, cilvēkus nenācās pārvietot. Tomēr savu posta darbu vētra paveica arī šoreiz – gan sabojāja daudzdzīvokļu mājas jumtu novada administratīvajā centrā, gan paskaloja krastu Bernātos un kāpas Jūrmalciemā, gan radīja elektrības atslēgumus. Bet šodien atkal saule caur mākoņiem, viss mierīgi, it kā vētra nemaz nebūtu bijusi.”

 

Aldis Pinkens, Dundagas novada Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs: “Tā kā jūrā līmenis bija ļoti augsts, ūdens nežēloja kāpas un skaloja nost krastu. Taču solītie trakie vēji gāja secen, nekā dramatiska nebija.”

 

Uzziņa

* Vētra “Fēlikss” Latvijā izrādījās vājāka, nekā iepriekš prognozēts.

* Vislielāko spēku tā sasniedza Liepājas ostā – 31 metrs sekundē, Rucavā – 27 metri. Ventspilī vēja ātrums bija 26 m/s, Liepājā – 25 m/s, Kolkā – 22 m/s, Daugavgrīvā – 18 m/s .

* Spēcīgā vēja dēļ svētdienas rītā Latvijā bez elektrības bija 1600 “Sadales tīkla” klientu, pirmdienas rītā – 1500 klientu, visvairāk Ogres, Tukuma, Madonas un Aiz­kraukles pusē.

* Ceļoties jūras un Liepājas kanāla ūdens līmenim, kritiski augstu ūdens līmenis pacēlās Liepājas ezerā, applūdinot pļavas, ezermalas ielas, dārzus, pagalmus. Augsts līmenis bijis arī Jūrkalnē, Kolkā un citviet.

* Vētras nedarbus iedzīvotāji iemūžinājuši ne tikai Liepājā, Jūrkalnē un Ventspilī, bet arī Mazirbē, Salacgrīvā, Staldzenes stāvkrastā, Rīgā, Vakarbuļļos, Bolderājā, Mangaļsalā, Daugavgrīvā, Vecpiebalgā, Ādažos un daudzās citās vietās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+