Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. marts, 2015
Drukāt

Cik nepieciešami pašvaldībām šķiet paredzētie semināri par valsts apdraudējuma pārvarēšanu? (3)

Foto - Ilze GalkinaFoto - Ilze Galkina

Valdība uzdevusi Aizsardzības ministrijai (AM) sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi risināt problēmas ar nacionālās televīzijas apraidi pierobežā. Tāpat noteikts, ka AM un Iekšlietu ministrijai šogad jāorganizē semināri pašvaldībām par valsts apdraudējuma pārvarēšanu. Kā uz gaidāmajām aktivitātēm raugās pierobežas pašvaldībās?

 

Andris Kazinovskis, Balvu novada domes priekšsēdētājs: “No vienas puses, ir labi, ka valsts reaģē uz daudzajiem Eiropā izskanējušajiem brīdinājumiem par apdraudējumiem Baltijai. No otras puses, rodas bažas, ka atkal apmierināsies tikai ar tādu parunāšanu. Nedaudz salīdzināsim valsti ar lauku saimniecību. Lauku saimnieks taču ir parūpējies par aizsardzības līdzekļiem gan pret ugunsgrēkiem, gan pret dabas stihijām. Protams, valsts apdraudējums no ārējiem spēkiem nav dabas kaprīze. Taču arī šajā gadījumā jābūt attiecīgiem aizsardzības līdzekļiem, turklāt katru dienu, no rīta līdz vakaram un no vakara līdz rītam, lai nekavējoties būtu iespējams aizstāvēties. Runā par diviem procentiem no IKP aizsardzībai kaut kad vēlāk. Bet vai tāda vilcināšanās nevar novest pie valsts zaudēšanas? Tautai jāaizsargā sava zeme, nedrīkst paļauties tikai uz piekto pantu par kolektīvo drošību. Kādreiz zemessargiem bija ieroči. Kāpēc tagad mums tos neuztic? Kāpēc tik maz tiek darīts, lai cilvēki būtu valsts patrioti?”

 

dombrovskisJuris Dombrovskis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu novadam ar Krieviju ir 37 kilometrus gara robeža. Sen zināma patiesība – gribi mieru, gatavojies karam. Semināri varētu būt. Cilvēki ir jāinformē un jāizglīto. Bet vai apmierināties tikai ar to? Varbūt vajag izspēlēt apdraudējuma situāciju? Pēc scenārija varētu atslēgt sakarus, mācību formā pieļaut pat “zaļo cilvēciņu” parādīšanos, pa punktiem atstrādāt, kas un kā jādara pašvaldībai un iedzīvotājiem. Zināšanas un prasmes izslēgtu paniku. Ja valsts ir apdraudēta, tad ienaidniekam ir ļoti svarīgi, lai noteiktā teritorijā izceltos pēc iespējas lielāka panika. Pagaidām diemžēl no tās mēs nebūtu pietiekami pasargāti. Lai stāvokli mainītu, visiem – robežsargiem, policistiem, zemessargiem, pašvaldību darbiniekiem un pārējiem iedzīvotājiem – jābūt ne vien skaidrībai, kas būtu jādara, bet arī iemaņām, kā praktiski rīkoties. Par televīzijas apraidi pierobežā – vajag nodrošināt tādus raidījumus, kas cilvēkus interesētu. Bet vispirms jāparūpējas par dekoderiem – vai nu dotācijas, vai sociālās palīdzības veidā.”

 

 

 

Foto - LETAFoto - LETA

Lidija Siliņa, Baltinavas novada domes priekšsēdētāja: “Jau decembra nogalē Drošības policija tikās gan ar pašvaldības darbiniekiem, gan ar iedzīvotājiem. Ieguvām vērtīgu informāciju, tagad mums ir telefona numuri, pa kuriem zvanīt nepieciešamības gadījumā. Jā, mums ar Krieviju ir 27,4 kilometrus gara robeža, toties cilvēki ir uzticami valstij, nekādus “zaļos cilvēciņus” negaida. Taču gataviem mums jābūt uz visu, tas ir skaidrs. Cita lieta, ka valstij vajadzētu izrādīt lielākas rūpes par dzīves līmeņa celšanu pierobežā. Tā nedrīkst palikt tukša no cilvēkiem. Novada pašvaldība ne vien cenšas noturēt cilvēkus, bet arī atsaukt aizbraukušos. Četri puiši jau atgriezušies savu vecāku mājās un nodarbojas ar lauksaimniecību.”

 

 

 

 

 

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Arturs Dukulis, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs: “Nezin kāpēc visi to vien dara kā kliedz par Latgali. Bet arī Alūksnes novadam, kas ir Vidzemē, ir robeža ar lielo kaimiņu. Mēs, piemēram, vēlējāmies iekārtot videonovērošanu, bet mums pateica – iekšlietu sistēmā tādam nolūkam nauda nav paredzēta.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Zemessardzi atbrunjoja, jo droshi vien zinaaja, ka ja taa augshaa seedoshie turpinaas baazt kabataas, ZS vinjus pieshuus :), taaeec atnjeema ierochus. Ja vara tautai uzticas un otraadi, tad ierochi buutu maajaas …

  2. No formālas politinformācijas siltāk nepaliks. Jābūt konkrētam totālas Valsts aizsardzības plānam ar konkrētiem uzdevumiem katrai pašvaldībai. Bez pūdercukura un buramvārdiem kādā nevalodā.

    • Ļoti liela kļūda tika pieļauta atbruņojot un noniecinot zemessardzi. Nedomāju, ka tas vienu laiku bija NEAPZINĀTI. Par savu drošibu vienmēr jābūt sardzē, nedrīkst paļauties tikai uz sabiedrotajiem.
      Ļoti slikta patriotiskā audzināšana, tādas vispār nav, jo valstī kopumā nav sakārtota likumdošana un tiesu sistēma. Valda drausmīga NETAISNĪBA, KAS AR GADIEM PALIEK ARVIEN satraucošāka, jo parastais cilvēks ir visās dzīves sfērās pilnīgi neaizsargāts, tāpēc arī klibo patriotisms, jo tauta jūt politiķu drausmīgo nishilismu visās sadzīvē.

Draugiem Facebook Twitter Google+