Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. oktobris, 2014
Drukāt

Negribam pelnīt uz piena ražotāju rēķina. Saruna ar Edgaru Ružu

Foto: LETAFoto: LETA

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" ģenerāldirektors Edgars Ruža piedalās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīva sabiedrības "Latraps" rīkotajā diskusijā par kooperatīvu nozīmi Latvijas lauksaimniecībā.

Graudkopības kooperatīva “Latraps” biedri ieguldījuši vienu miljonu eiro piensaimnieku kooperatīviem piederošās piena pārstrādes rūpnīcas “Latvijas piens” attīstībā. “Latraps” izpilddirektors Edgars Ruža sarunā ar žurnālu “Agro Tops” skaidro, kas notiks tālāk.

“Latraps” kļūšana par “Trikāta KS” un “Dzēse partneri” ir viens no skaļāk izskanējušiem kooperatīvu integrācijas piemēriem Latvijā. Vai varam uzzināt, kāpēc kļuvāt par vienu no “Latvijas piena” īpašniekiem?

Mūsu lēmums investēt miljonu eiro “Latvijas pienā” nav vienkārši finansiāli un ekonomiski izskaidrojams. “Latraps kļuva” par “Latvijas piena” īpašnieku vairāk patriotisku un kooperācijas ideju vadīts – taču šāds jēdziens nav banku izmantotajā terminoloģijā. Ja ir investīcijas, tad finanšu atskaitē jāparādās, kā ar tām plānots pelnīt, pretējā gadījumā tas ir ziedojums. Mūsu miljons nav ziedojums, taču mums nav nekādu vēlmju iet šajā projektā, lai uz piena ražotāju rēķina pelnītu.

Sākotnēji “Latraps” bija 11,7% daļu īpašnieks “Latvijas pienā”, tagad 33 %. Kādas ir iespējas noteikt lietu kārtību ar mazākuma akcionāra tiesībām?

Mūsu uzstādījums ir ļoti vienkāršs – kamēr mūsu nauda ir “Latvijas pienā”, “Latraps” jābūt 25,1% un ne mazāk. Statūti un dibināšanas līgums nosaka, ka lēmumi tiek pieņemti ar 75%. Lai aizstāvētu savu naudu, mēs gribam būt lēmumu pieņemšanā.

Pašreizējie 33 % ir tikai starpposms, jo arī VAKS ir izteicis vēlmi (vēl nav pieņēmis lēmumu) iesaistīties projektā. Tuvākajā laikā plānots arī palielināt pamatkapitālu. Šo darbību rezultātā mūsu daļa uzņēmumā varētu samazināties līdz 25,1%.

Tas, ka “Latraps” vēlējies pārņemt 50%, lai būtu kontrolpaketes īpašnieks, ir tikai runas, jo kontrolpaketes kā tādas nav. 25,1 % nozīmē, ka mums ir bloķējošās balss tiesības. Tās nepieciešamas, lai varētu aizstāvēt savu miljonu. Jo ziedojums tas nav.

Ar “Latraps” miljonu netiks dzēsti kādi degošie parādi vai palielināta piena iepirkuma cena?

Iepirkuma cena ir jāsedz rūpnīcai no ražošanas ieņēmumiem. Ja kādā mirklī to nevar, tad īpašnieki, piena piegādātāji, lemj, kā šo jautājumu atrisināt. Piemēram, rūpnīcu subsidē, tas ir, aizdod naudu, saņemot mazāku naudu par pienu, kas būtu jānoformē ar līgumiem. Tas šobrīd nav izdarīts, bet pie tā tiek strādāts. Tas nozīmē, ka viņi šo naudu kaut kad dabūs atpakaļ. Šobrīd tas tā nav un piena ražotāji ir neapmierināti, ka saņem mazāku naudu nekā tirgus vidējo. Tā nav pareiza situācija. Viņi nedrīkst subsidēt rūpnīcu. Ja viņi par pienu saņem mazāk nekā vidējo cenu tirgū, tad viņi vai nu aizdod vai investē rūpnīcā.

Vai “Latvijas piena” vadības maiņa nebūs vienīgās izmaiņas pārvaldībā?

“Latraps” uzstādījums, ieejot Latvijas piena īpašniekos, ir salīdzinoši vienkāršs – atrast labu vadītāju un, man šķiet, tas ir izdevies, definēt darbības virzienus un mērķus, kontrolēt to izpildi, bet nejaukties vadīšanas procesā un netraucēt. Manuprāt uzņēmums nonācis grūtībās arī tāpēc, ka kooperatīvi, rūpnīcas īpašnieki, bija ieinteresētās personas un savstarpējā interešu konfliktā.

Visu interviju lasiet jaunākajā žurnāla “Agro Tops” numurā

Agro Topa logo

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+