Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. jūlijs, 2012
Drukāt

Nekustamā īpašuma nodoklis izdzīs no mājām 


Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Rīgas un Jūrmalas iedzīvotāji pauž satraukumu par nodokļiem, kas viņiem jāmaksā par viņu mājām un zemi un kas pēdējos gados strauji pieauguši.


 

Graujošs nodoklis, absurda politika

Mežaparka attīstības biedrības valdes locekle Līga Krūze stāsta, ka daudziem šā galvaspilsētas rajona iedzīvotājiem nodoklis kļuvis graujošs. Šogad par 2100 kvadrātmetriem zemes un ģimenes privātmāju viņai bijis jāmaksā ap 1300 latu. Ja pašvaldība nebūtu saglabājusi tā saukto nodokļa pieauguma 25 procentu ierobežojumu, tad nodokļa summa sasniegtu jau 2000 latu. “Nams Ernsta Bergmaņa ielā, kur es dzīvoju, gan ir liels – ap 400 kvadrātmetru. Taču nodokļa politika ir absurda – par šādu namu nodoklis 0,2 procentu apmērā no ēkas kadastrālās vērtības ir mazs, lielākā nodokļa summas daļa ir par zemi. Ja uz zemes man būtu uzbūvēts pavisam neliels namiņš, nodokļa kopsumma būtiski nemainītos,” saka mājas īpašniece.

Līga Krūze atzīst, ka tik lielu nodokli līdz šim viņa spējusi samaksāt no agrāko laiku ietaupījumiem, no mēneša ienākumiem tas nebūtu iespējams. “Mežaparka namu īpašnieku dzīvi vēl grūtāku pārvērš tas, ka viņiem nav tiesību ne pārbūvēt, ne nojaukt savus namus. Šis pilsētas rajons ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Ja nav iespējams maksāt, vienīgā iespēja ir meklēt sev dzīvesvietu citur. Savulaik daudzus šā rajona iedzīvotājus no mājām izdzina padomju vara. Tagad ar šādu nodokļa politiku to pašu izdarīs laicīgā vara,” viņa piebilst.

Mežaparka, Mātera ielas, iedzīvotājs Roberts Rozis atklāj, ka šogad par aptuveni 270 kvadrātmetru lielu ģimenes privātmāju un 1800 kvadrātmetru zemes gabalu bijuši aprēķināti 992 lati. Bet, tā kā ģimenē aug trīs bērni, saņēmis atlaidi – nodokļa summa sarukusi līdz aptuveni 570 latiem. Pērn ar nodokļa atlaidi par īpašumu bijis jāmaksā 501 lats.

 

“Ar maniem mēneša ienākumiem vienalga nepietiek, lai samaksātu šādu nodokli. Šādam maksājumam esmu spiests atlicināt naudu visu gadu,” saka Roberts Rozis.

 

Lielupē, Meža un Kalpaka prospekta rajonā, dzīvojošais Agris Irbītis par pirms kara no koka celto vienstāva ģimenes privātmāju un 1700 kvadrātmetriem zemes šogad samaksājis 1089 latus. 2007. gadā par zemi maksājis apmēram 430 latus, tātad piecu gadu laikā nodokļa summa palielinājusies gandrīz trīs reizes.

 

Jūrmala – 
Krievijas province?

Turpat kaimiņos Meža prospektā par 1932. gadā no koka celtu vasarnīcu un 1750 kvadrātmetriem zemes tās īpašniecei Latvijas Universitātes docentei Ingunai Ebelai aprēķinātais nodoklis bijis 1100 latu – trīskāršā mēneša atalgojuma apmērā.

Jaundubultu iedzīvotājai Mākslas akadēmijas profesorei Ritai Eglītei par 2800 kvadrātmetriem zemes un pirms aptuveni simt gadiem celtu koka māju pēdējos gadus bijis jāmaksā pāri par 1000 latu liels nodoklis. Pērn pašvaldība gan piešķīrusi viņai 50 procentu atlaidi. Rita Eglīte teic, ka tik un tā šāds nodoklis viņas ģimenei ir smaga nasta, lielākajai daļai iedzīvotāju šādas summas nav samaksājamas.

 

Līdzās viņas mājai apbūves zemes gabalu jau iegādājies kāds bagāts Krievijas ebrejs, kurš grasās celt lepnu pili. Viņasprāt, ārzemniekiem, kuri Jūrmalā iegādājas īpašumus un pastāvīgi nedzīvo, būtu jāmaksā lielāks nodoklis nekā vietējiem iedzīvotājiem.

 

Andris Plotnieks, augstskolas “Turība” jurisprudences profesors, par 3000 kvadrātmetriem zemes un dzīvojamo ēku Asaros šogad maksājis 1600 latu. “Vietējie iedzīvotāji neatkarīgi no tautības nespēs samaksāt šādus nodokļus, un viņu vienīgā izeja būs meklēt sev dzīvesvietu citur. Ar šādu nodokļa politiku Jūrmala ātri pārvērtīsies par Krievijas provinci,” viņš saka.

 

Nesamaksājams 
ne iedzīvotājiem, 
ne uzņēmējiem

Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dzenītis stāsta, ka pērn likumā noteiktās atļaujas īpašumu iegādei pašvaldībā prasīja 713 citu valstu pilsoņi un 13 citās valstīs reģistrēti uzņēmumi, kā arī 201 Latvijā dzīvojošais nepilsonis. Šā gada aizvadītajos mēnešos tās prasījis 351 citu valstu pilsonis, kā arī 141 Latvijā dzīvojošais nepilsonis. Pēdējos gados nekustamu īpašumu pircēji ar pašvaldību saskaņo caurmērā ap tūkstoš darījumu gadā.

 

Pašvaldības amatpersona gan atzīst, ka ap tūkstoš darījumu gadā ir mazāk par 2 procentiem no visu pilsētas nekustamo īpašumu kopskaita (ap 40 000 ēku un būvju un ap 12 500 zemes gabalu), tāpēc diezin vai var apgalvot, ka pilsētas īpašumus masveidā izpērk ārzemnieki.

 

Ņemot vērā īpašumu cenas Jūrmalā, diemžēl šie darījumi par lielām summām ietekmē pilsētas īpašumu kadastrālo vērtību un nodokļus. “Šādas nodokļu summas nav samaksājamas ne vietējiem uzņēmējiem, ne pilsētas pamatiedzīvotājiem,” atzīst pašvaldības amatpersona. Viņaprāt, centrālā vara ir apliecinājusi savu bezspēcību šā nodokļa politikas veidošanā.

 

No ārzemniekiem jāņem vairāk

Pēc Māra Dzenīša domām, vajadzīgs jauns nekustamā īpašuma nodokļa likums un pilnīgi citi kadastrālās vērtības noteikšanas paņēmieni. Ja valstī īpašumu kadastrālā vērtība atšķiras 1750 reižu, tad arī turpmāk laukos ģimenes privātmājas īpašniekam būs jāmaksā pārdesmit lati, bet Jūrmalā par līdzīgu īpašumu 1000 un vairāk latu.

“Iedzīvotājiem Jūrmalā nekad nebūs iespējams samaksāt nodokli, kura summas rodas, balstoties uz pašlaik Valsts zemes dienestā taisītajām īpašumu kadastrālajām vērtībām un Finanšu ministrijā noteiktajām nodokļa likmēm. Protams, būtu taisnīgi, ja ārvalstnieki, kuri iegādājušies īpašumus Jūrmalā un Rīgā un kuri pastāvīgi tur nedzīvo, tāpat lauku zemju un mežu uzpircēji no Zviedrijas un citām Skandināvijas valstīm maksātu lielākus nodokļus nekā Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji,” spriež Jūrmalas vicemērs.

 

Vajadzīgas reformas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) pārliecināts, ka nodokļu politikā nepieciešamas reformas. Šai nolūkā jūnijā viņš pulcinājis vienkop Tieslietu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts zemes dienesta un citu iestāžu amatpersonas, lai kopīgi lemtu par to, kas jāmaina nekustamā īpašuma nodokļa politikā. Kā no viņa mutes jau agrāk izskanējis presē, šīs speciālistu grupas uzdevums būtu piedāvāt tādu politiku, kas ievērotu iedzīvotāju reālos ienākumus un spējas samaksāt nodokļus par mājokļiem.

Saeimas deputāts spriež, ka nedrīkst likt vietējiem iedzīvotājiem pārcelties uz citu dzīvesvietu tikai tāpēc vien, ka viņu dzimtā pilsēta iepatikusies krievu miljonāriem.

 

Kaut arī viņš piekrīt, ka pašlaik starp maksājamo nodokļu summām un iedzīvotāju ienākumiem ir liela nesamērība, tomēr uzsver, ka ideja par sloga pārcelšanu no darbaspēka nodokļiem, tostarp iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uz nekustamiem īpašumiem esot pareiza. Pēc viņa domām, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme no 2015. gada jāsamazina līdz 16 procentiem.

 

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis domā, ka vajadzīga politiska izšķiršanās par to, kāds nodoklis būtu jāmaksā Rīgas, Jūrmalas un lauku novadu pastāvīgajiem iedzīvotājiem par viņu mājokļiem.

“Pašlaik sakām, ka nodokļu slogs no tā sauktajiem darbaspēka nodokļiem jāpārceļ uz nekustamiem īpašumiem, tātad kaut kur nekustamā īpašumu nodokļa summas neizbēgami celsies. Politiķiem atliks vien izšķirties, vai nodoklis jāpaceļ Ludzas vai kādā citā novadā, kur tas pašlaik ir mazs, vai Jūrmalā un Rīgā, kur vienai daļai iedzīvotāju tas ir pietiekami jau pašlaik,” spriež ministrijas amatpersona.

 

Uzziņa

Kopš 2010. gada 1. jūlija uzturēšanās atļaujas Latvijā līdz pieciem gadiem (ar tiesībām tās pagarināt) var iegūt, nopērkot īpašumu Rīgā vai Rīgas rajonā vismaz par 100 000 latu, bet citās pilsētās – par cenu, kas nav zemāka par 50 000 latu.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, laikposmā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. maijam ieguldījums nekustamajos īpašumos ir 159 123 389 latu.

Vislielākais iesniegumu skaits uzturēšanās atļauju iegūšanai šajā laikposmā saņemts no Krievijas, Ukrainas un citām austrumvalstīm.

Lauvas tiesa ārzemnieku nopirkto īpašumu ir Rīgā un Jūrmalā. Tos pērk arī Rīgas apkārtnē, piemēram, Babītē, Mārupē, Ādažos, Carnikavā un citur.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+