Ekonomika
Bizness

Nelegālie ātrāk un lētāk var tikai nelegāli 5

Foto – Uldis Graudiņš

Nelegālo pasažieru pārvadātāju prasītā maksa par braucienu nesedz pašizmaksu, aprēķinājusi Autotransporta direkcija (ATD). Braucienus iespējams nodrošināt, vien darbojoties pelēkajā ekonomikā.

Par “Latvijas Avīzes” žurnālista veikto eksperimentu – braucienu uz Liepāju ar nelegālo pasažieru pārvadātāju šā gada 5. jūlijā – stāstījām mūsu laikraksta 13. jūlija numurā rakstā “Nelegāli… uz Liepāju”. Tā sauktās biļetes, čekam līdzīgas izdrukas, uz kuras norādīts uzņēmuma “Baltic Group Acord” nosaukums un norāde par sniegto pakalpojumu “Izbraukuma tirdzniecība”, pārdošana notika Grobiņā pie Krasta ielas 12. nama, bet ceļā pavadītais laiks bija par 15 – 20 minūtēm ilgāks, nekā atgriežoties Rīgā ar regulārās satiksmes autobusu. “LA” mājas vietnē komentāros pie šā raksta lasītāji norādīja uz nelegālo pārvadātāju lētāku biļeti un izdevīgumu, tostarp pievešanu gandrīz pie mājas, iebraukšanu lidostā, braucienus vēlā vakara stundā. Tie pamudināja mani vairāk izskaidrot pasažieru pārvadājumu ekonomiku.

 

Ekonomika “neiet kopā”

ATD ar sadarbības partneriem secināts, ka pārvadātājam, veicot četrus reisus dienā (divi turp un divi atpakaļ) ar nosacījumu, ka katrā braucienā ir vismaz 10 pasažieri, biļetei ir jāmaksā vismaz 14,27 eiro, nevis 10 eiro, ko prasa nelegālie pārvadātāji. Ja ik dienu veic astoņus reisus (četrus turp un četrus atpakaļ), biļetei ir jāmaksā vismaz 11,44 eiro. Šajā cenā ir iekļauta visu nodokļu maksāšana, degvielas pirkšana ar atlaidēm, remonti savā remontu bāzē, maksa par virsstundām, sociālās garantijas, bet nav iekļauta peļņa, naudas novirzīšana uzņēmuma izaugsmei.

Mazāku nekā 10 eiro biļetes maksu var nodrošināt vien tad, ja mazas ietilpības autobusā regulāri katrā braucienā brauc vidēji 15 pasažieri. Tad var pelnīt. “Ir iemesls aizdomām par nodokļu nemaksāšanu, par algu maksāšanu aploksnēs, par degvielu, ko nelegālais pārvadātājs, iespējams, nepērk oficiāli. Vēl svarīgi – kādas ir šo nelegālo pārvadātāju piedāvātās sociālās garantijas darbiniekiem,” tā ATD vadītājs Kristiāns Godiņš.

Nelegālos regulāros pasažieru pārvadājumus no Rīgas uz Liepāju veic neregulārie pasažieru pārvadātāji SIA “Baltic Group Acord” un SIA “S Motors”. ATD abiem ir piešķīrusi licences, tomēr atļaujas sniegt regulāro pasažieru pārvadājumu pakalpojumu šiem uzņēmumiem nav.

 

Maršrutus piedāvā konkursā

Regulāri pārvadāt pasažierus kādā maršruta tīkla daļā var konkursā uzvarējis pasažieru pārvadātājs. Maršrutā Rīga–Liepāja–Rīga šīs tiesības ieguva AS “Liepājas autobusu parks” un AS “Nordeka”.

Neregulārais pārvadātājs drīkst apkalpot grupas, piemēram, skolēnu grupas, Dziesmu un deju svētku dalībniekus, sporta spēles un citus pasākumus. “Tātad tas nav regulārs brauciens, tas notiek noteiktā laikā, ir zināma grupa, ir atrunāts braucēju saraksts, ir zināms, no kurienes uz kurieni notiek brauciens, ir līgums starp pasūtītāju un izpildītāju, ne starp pasažieri un vedēju. Visbeidzot, par braucienu ir jānorēķinās bezskaidru norēķinu veidā, ar pārskaitījumu vai jāmaksā uzņēmuma kasē. Nekādi mistiski 10 eiro “izbraukuma tirdzniecībā”, tādi varianti neatbilst neregulārajam pārvadājumam,” neregulāro pārvadājumu būtību skaidro K. Godiņš.

Neregulārie pārvadājumi ir vajadzīgi, tomēr, ja šāds pārvadātājs sniedz regulāru pakalpojumu, notiek tirgus kropļošana. Sabiedrisko transportu, lai tas veiktu sociālo funkciju, regulē. “Būvējot sabiedrisko transportu uz biznesa principiem, visai lielas daļas sabiedriskā transporta nebūtu nemaz vai arī tas kursētu ļoti reti. Iemesls – ieņēmumi no biļetēm galvenokārt nesedz zaudējumus,” turpina K. Godiņš. Patlaban pasažieru pārvadātājiem pusi no naudas ieņēmumiem veido ieņēmumi no biļešu pārdošanas, otru pusi valsts no dotācijām pieliek klāt. “Tā ir sociālā funkcija – nodrošināt cilvēkiem mobilitāti. Tāpēc ir svarīgi – ja neregulārais pārvadātājs sāk tēlot regulāro un braukt tam pa priekšu, viņš atņem to pasažieri, kas brauktu ar regulāro pārvadātāju un maksātu par braucienu. Līdz ar to valstij ir jāmaksā viņa vietā, lai nosegtu zaudējumus,” uzsver ATD vadītājs.

 

Dārgāk, ilgāk un bīstamāk

Nelegālie pārvadātāji Liepājā pasažierus pieved iespējami tuvu viņu dzīvesvietai, vienlaikus paildzinot braucienu tiem, kas izkāps pēdējie. ATD uzsver – nevienā valstī sabiedriskais transports nevar katru pasažieri pievest līdz mājai. Pēdējie pasažieri negribēs vēl 40 minūtes vizināties pa Liepāju, kamēr izvadā citus pasažierus.

“Nelegāļu” arguments, pārmetums regulārajiem pārvadātājiem par elastīgu izbraukšanas laiku arī nav nopietns. Vai kāds gribētu aiziet uz pieturu un secināt, ka pārvadātājs bijis elastīgs un aizbraucis 10 minūtes pirms pasažiera ierašanās?

Nokļūšanu lidostā vai aizbraukšanu no lidostas ar regulārās satiksmes autobusu patlaban īsteno Liepājas Autobusu parks sadarbībā ar “Baltic Taxi”. Autobusa vadītājs pasažieri izlaiž pieturā un vēlāk ar taksometru viņu par 1,50 eiro aizved līdz lidostai. “Tas nozīmē – cilvēki, kam nevajag lidostā izkāpt, netērē laiku, viņus neved iekšā, lai no 40 pasažieriem izlaistu, piemēram, trīs. Pretim ir taksometrs, liepājnieki jau šo iespēju izmanto. Atpakaļceļā ielidojušam pasažierim ir jāvēršas “Baltic Taxi” stendā lidostā Rīga. Tur rezervēs vietu autobusā, un “Baltic Taxi” taksometrs aizvedīs uz Mežmalas ielu, kur varēs iekāpt maršruta autobusā,” teic K. Godiņš.

Pārliecinājos, ka brauciens ar “nelegāli” uz Liepāju ir par 15 – 20 minūtēm ilgāks nekā ar regulārās satiksmes autobusu. Navigācijas sistēma “Waze” rāda – ar vieglo automašīnu bez apstāšanās uz Liepāju var aizbraukt 2 stundās un 40 minūtēs. Satiksmes autobuss šo attālumu veica trīs stundās, turklāt ceļā vēl aptuveni piecas minūtes bija biļešu kontrole.

 

Ļaujam sevi apzagt

ATD teic, ka ir grūti aprēķināt visu nelegālo pārvadājumu ietekmi un radītos zaudējumus, tāpēc ka neviens “nelegālis” neatskaitās par braucienu biežumu un degvielas pirkumiem. Zaudējumus valstij no nelegālajiem pasažieru pārvadājumiem direkcijā lēš 1 – 2 miljonu eiro vērtībā. “Tas nav gluži frizieru piparbodītes lielums, tā ir liela naudas summa, kas mums ļoti būtiski spētu lielāko daļu zaudējumu papildus sabiedriskā transporta dotācijai nosegt. Likvidējot nelegālos pārvadājumus, mazināsim dotācijas no valsts budžeta, nodrošināsim labāku sabiedriskā transporta pakalpojumu, tostarp lauku maršrutos. Cilvēkiem ir jābūt iespējai braukt uz viņiem vajadzīgo vietu arī tad, ja autobusā ir vien trīs četri pasažieri,” uzsver ATD vadītājs.

Kad pasažieris iekāpj regulārā pārvadātāja autobusā, viņš ar nopirkto biļeti savā ziņā noslēdz līgumu par kvalitatīva pakalpojuma saņemšanu. Tas nozīmē – ja autobusam kaut kas notiek, reisu neizpilda, nedod Dievs, notiek kāda avārija, cilvēkam ir trauma, var vērsties pie pārvadātāja un ir jākompensē zaudējumi.

“Ja par braucienu apliecina ar izdruku, kurā rakstīts “izbraukuma tirdzniecība” – kas par ko kompensēs vajadzības gadījumā? Vai šī tā sauktā biļete, čeks vispār ir izgājis caur kasi?” vaicā Godiņš. Aplēses rāda, ka viens nelegālais autobusiņš gada laikā veic 170 000 km. Garantijas par šo autobusu drošību nav.

Vēl svarīgi, ka nelegālais pārvadātājs arī nekad neņems autobusiņā 1. un 2. grupas invalīdus, kam par braucienu maksā valsts.

Godiņš aicina rakstīt pieteikumu, ja ir vajadzība izveidot papildu reisu vēlā vakarā. Viņš gan nesola vienam cilvēkam piemeklēt autobusu, lai vestu viņu 220 km… “Tas ir dārgs prieks. Mums ir jābūt pārliecībai, ka pretim būs pietiekams skaits braucēju. Varētu domāt par papildu reisiem piektdienas vakaros vai pirmssvētku dienās. Kaut vai tiem cilvēkiem, kas atgriežas ar vēlajiem lidojumiem no Anglijas vai no Īrijas. Nav racionāla iemesla maksāt visu lielo naudas summu dotācijai. Liepājas virzienā pašizmaksa lielajam autobusam ir aptuveni 1 eiro/km, mazajiem busiņiem mazāk. Tātad brauciens vienā virzienā maksā vairāk nekā 200 eiro. Lielajā autobusā vajadzētu būt vairāk nekā 20 pasažieriem. Aptuveni pusei autobusa ir jābūt piepildītai. Sameklēt pulksten pusdesmitos vakarā 20 braucējus uz Liepāju nebūs tik viegli,” tā ATD vadītājs.

Līdzšinējā direkcijas pieredze rāda, ka nereti, pēc iedzīvotāju pieteikuma atverot jaunu reisu, braucēju tomēr nav. Tad eksperimentu uztur 4 – 6 mēnešus un beigās pārāk niecīgā pasažieru daudzuma un lielās dotācijas dēļ to slēdz.

 

Galerijas nosaukums
LA.lv
LA
LA.lv
Ekonomika
Kas jāņem vērā neapdrošinātu mobilo telefonu īpašniekiem, skaidro telefonu servisā
7 stundas
LA
LA.lv
Ekonomika
“Smart-ID” lietotāji iegūst augstākā līmeņa e-parakstu
7 stundas
LA
LA.lv
Ekonomika
VIDEO: Pārbūvēts reģionālā ceļa posms no Madlienas līdz Tīnūžu-Kokneses šosejai
8 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
Laukos.lv
Laukos
Gada darījums: “Bergvik Skog” par 324 miljoniem eiro pārdevis 111 100 ha Latvijas meža
4 stundas
LE
LETA/LA.lv
Sports
Štrombergs liek punktu sportista karjerai
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
Rinkēvičs: Ministriju līmenī ir atšķirīga gatavība “Brexit”
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Otrdienas vakarā Rīgā izveidojušies ievērojami sastrēgumi
10 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Vekseļa lieta: no bijušā Lielvārdes mēra Āboliņa tiesā piedzen 600 000 eiro
4 stundas