Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
16. maijs, 2012
Drukāt

Nestāstiet, ka ministriju naudas maki ir plāni


sudraba_leta2

Kad Valsts kontrole pabeidz kārtējo gada revīziju valsts pārvaldes iestādēs, vienmēr atklājas kliedzoši fakti iestāžu finanšu darījumos. Izlasot revidentu konstatētos faktus, vairs negribas ticēt valsts augstāko amatpersonu teiktajam, ka valsts budžets tiek tērēts taupīgi, ka ienākumi tiek rūpīgi sabalansēti ar izdevumiem. 


 

Policisti ziedo degvielu

Iepazīstinot ar revīzijas rezultātiem par 2011. gadu, valsts kontroliere Inguna Sudraba šoreiz cita starpā vispirms izcēla revīzijas gaišo pusi. Valstī ir četras ministrijas – Satiksmes, Labklājības, Tieslietu un Iekšlietu –, kas, salīdzinot ar 2010. gadu, ir savu darbu tā uzlabojušas, ka VK revidentiem vairs neduras acīs kliedzoši likumu pārkāpumi. Atklājušās vien nelielas kļūdas un nepilnības. Izrādās arī, ka Latvijā ir tādi policisti, kas, strādājot valsts labā, no savām personīgajām kabatām ziedojuši vairāk nekā 10 tūkstošus latu, lai iegādātos benzīnu savām dienesta automašīnām un varētu pildīt darba pienākumus kriminālpolicijā. Valsts kontroliere pirmo reizi piedzīvojusi tādu brīnumu, ka valsts pārvaldē ir cilvēki, kas savai vadībai neprasa kompensāciju par personīgajiem tēriņiem sabiedrības labā. Likums šādus ziedojumus nepieļaujot, tāpēc šogad Iekšlietu ministrijai būs jāatrod nauda benzīnam.

 

Slikts paraugs citiem

Citāda situācija ir ar Finanšu ministriju (FM), kas atbild par gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanu, kā arī par valsts sektorā strādājošo darba samaksas politiku. Kamēr valdības vadītājs Valdis Dombrovskis sabiedrībai skaidrojis, ka jādzīvo taupīgi, ka pagaidām algas valsts pārvaldē netiks paaugstinātas, tikmēr ministrija rīkojusies un centrālajam aparātam mēnešalgas palielinājusi kopumā par 475 tūkstošiem latu, bet pārējais atlīdzības izdevumu pieaugums novirzīts piemaksām par virsstundām un kvalitatīvu darbu, neraugoties uz to, ka šādas piemaksas nav atļautas. Pagājušajā gadā kopējie FM centrālā aparāta izdevumi atalgojumiem palielināti par 731 tūkstoti latu jeb par 23 procentiem.

 

FM to motivē ar nepieciešamību nodrošināt darbinieku darba samaksu citu ministriju darbinieku vidējās samaksas līmenī. Taču revidenti atklājuši, ka jau 2010. gadā FM plānojusi 1047 latu lielu centrālā aparātā vidējo atlīdzību mēnesī, kamēr valsts budžeta iestādēs darba samaksa bija tikai 471 lats.

 

Tātad pati FM, kurai jārūpējas, lai valsts institūcijas darbotos vienotā atlīdzības sistēmā, neievēro likumu.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija valstij ir radījusi 4,29 miljonus latu lielus zaudējumus. Ministrijas neizdarību dēļ pārtraukti 18 projekti, kuriem bija paredzēts Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums (ERAF), un projektā ieguldītie līdzekļi nav atgūstami. Valsts kontroliere atzina, ka normatīvie akti pēc būtības nav pārkāpti. Tātad zaudējumi, visticamāk, tiks norakstīti.

Ministrijas padotības iestādes ir veikušas līgumos neparedzētus 38 tūkstošus latu lielus avansa maksājumus. Četrās izglītības iestādēs revidenti ir konstatējuši faktus, kas liecina par amatpersonu iespējamu atrašanos interešu konflikta situācijā. VK par to ir informējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.

 

Miglaini darījumi

Arī Veselības ministrijā ir notikuši miglaini darījumi ar valsts naudu – kopsummā 1,88 miljoniem latu. Revidentiem radušās šaubas par darījumu atbilstību un likumību ministrijas padotības iestādē – Rīgas Stradiņa universitātē. “Mēs esam informējuši Ģenerālprokuratūru par to, kā notiek studiju maksas ieturēšana un maksāšana universitātē,” sacīja I. Sudraba. Augstskolas vadība nav nodrošinājusi, ka līdz 2008. gadam studijas uzsākušie ārvalstu studenti studiju maksu maksā universitātei. Izrādās, ka augstskolai ir sadarbības līgums ar SIA “Akadēmiskais izglītības fonds”, kas saņem studiju maksas un daļu no tām nepamatoti klasificē kā ziedojumu uzņēmumam.

 

Saskaņā ar noslēgto līgumu uzņēmums saņem arī to naudu, ko studenti samaksā par savu dokumentu reģistrēšanu. Tā ir diezgan ievērojama maksa. Piemēram, ārvalstu studentam pēc konkursa iesniegto dokumentu reģistrēšanas pakalpojumi maksā 1054 latus.

 

Revidenti konstatējuši, ka dati par studējošiem ievadīti neprecīzi un neatbilst līguma vienošanās nosacījumiem, kā arī ievadīti ar novēlošanos vai nav ievadīti vispār. Tātad nav nodrošināta pietiekama kontrole par studentu veiktajām iemaksām, kā arī aprēķinātie ieņēmumi nav patiesi.

Revidenti atklājuši arī būtiskus likumu pārkāpumus darbiniekiem izmaksātajos atalgojumos. Piemēram, RSU, strādājot astoņas stundas, iespējams saņemt samaksu par 1,5 un vairāk slodzēm. Revīzijas ziņojumā gan neviena persona nav nosaukta uzvārdā, bet, ja Veselības ministrija patiešām vēlēsies noskaidrot, kas tad īsti notiek profesora Jāņa Gardovska apsaimniekotajā iestādē, tad valsts kontroliere sniegs izsmeļošu informāciju. Veselības ministrei Ingrīdai Circenei to būtiski noskaidrot arī tādēļ, ka J. Gardovskis ir arī ministrijas paspārnē izveidotās stratēģiskās padomes galvenais speciālists. Piebildīšu, ka augstskolas rektors Gardovskis savā amatpersonas ienākumu deklarācijā norādījis, ka universitātē 2011. gadā nopelnījis 67 377 latus. Viņš ir ne tikai algots rektors, bet arī katedras vadītājs, pētnieks, doktorantu darbu vadītājs, ārsts un ķirurģijas klīnikas vadītājs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+