Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
8. februāris, 2016
Drukāt

Nevajag salīdzināt. “LA” lasītāja atbilde somu žurnālistei (8)

Foto - LETA (Ilustratīvs attēls)Foto - LETA (Ilustratīvs attēls)

Bēgļi Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" teritorijā.

28. janvāra “LA” publikācijas “Kāpēc latvieši kļūst naidīgi?” autorei Raitas kundzei – visu cieņu par dziļo interesi par Latviju. Tas attiecas gan uz rakstiem par Latviju, gan biežiem braucieniem pie mums, gan mūsu visbiežāk pozitīvajiem novērtējumiem.

Tomēr iespaids, ka žurnālistei emocijas ņem virsroku pār loģiku. Nevajag mūsu pēckara bēgļus un ne arī tagadējos ekonomiskos migrantus salīdzināt ar pašreizējo islāmticīgo pieplūdumu – tās ir divas pilnīgi dažādas lietas.

Mūsējie, ierodoties citās kristiešu valstīs, nekādus noteikumus neizvirzīja, neteica: “Dodiet, mums tas pienākas!” Tikai ar smagu darbu un neatlaidību pierādīja, ka var integrēties šajās zemēs gan ar valodu, gan darbu, ieņemot pat visai augstus amatus. L. Raitai iesaku noskatīties profesora L. Taivana intervijas, lai saprastu, kāpēc nelegālie imigranti ierodas Eiropā, nevis dodas turp, kur būtu gan tuvāk, gan siltāk. Un kas aiz šīs ekspansijas stāv – vai tikai pieminētā sliktā dzīve (kari, bads), vai arī islāmistu patiesais mērķis – pārņemt pasauli, protams, sākot ar Eiropu. Aritmētika vienkārša – ko mēs ar saviem vienu vai diviem bērniem ģimenē varam likt pretī nācijām, kur ģimenē ir pieci līdz septiņi bērni. Tātad – tikai laika jautājums. Nav latviešiem nekāda naida. Bet ir nācijas mēģinājums pašsaglabāties un tikai, cienītā Raitas kundze.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Nav dzirdēts, ka Rainis vai Vaira būtu ka*ājuši vilcienā, autobusā vai metro uz grīdas… vai vilciena perona… tā kā nevajag 🙂

  2. Nevajag prasīt latviešu naidu – mēs neesam naidīgi, bet kad būsim, tad ilgi var nākties raudāt.

  3. Somietei ir viegli salīdzināt – viņu zemē nav trešdaļas valsts iedzīvotāju, kuri vienkārši negrib Latviju kā normālu nacionālu valsti Eiropā, bet redz joprojām kā piedēkli Krievijai, – no manas mātes dzīvesvietas 5st mājas 60 dzīvokļiem 6 ir latviešu ģimenēm, bet pārējie joprojām atrodas mentāli citas valsts ietekmē, ar pavisam citu skatu uz mūsu valsts nākotni.Esam redzējuši, kā sākot pēckara gadiem līdz mūsdienām ienācējiem labākajā gadījumā ir pilnīgi vienaldzīga mūsu vide, tradīcijas, attīstība, un ja tā godīgi, tad līdz esam primitīvāka sabiedrība kļuvusi.Tādēļ mums pārmest svešu ļaužu negribēšanu, kas nāk nevis tā vienkārši, kā patvēruma meklētāji, bet uzstājīgi pieprasīdami,ar pirktām pasēm, melodami, un nezinot, cik lielā nabadzībā dzīvo daļa šejienieši, nekādas pozitīvas sajūtas neraisa.

  4. vajag salīdzināt. visu iepazīst salīdzinājumā un viss realatīvi – 3 mati – daudz vai maz? uz galvas maz, zupā daudz!

  5. Bailes, dalīšana “mūsējie” un “tie citi, svešie”, naids, norādīšana, ka tie citi ir sliktāki un mēs esam labāki, vēlme pašu sadarīto vienmēr attaisnot, citu rīcību skatot noraidošā gaismā. Divas situācijas nekad nevarēs būt identiskas (te runāju par sociālām situācijām), bet tas nenozīmē, ka tā viena ir cēlāka par citām. Nez ko autors teiktu par tiem “mūsējiem”, kas aizbrauca dzīvot uz to svešo kakla, no viņu nodokļos iemaksātā (dzīvojot no “svešo” pabalstiem), ieslēdzoties t.s. labklājības slazdā? Bet to jau mēs neredzam. Uzceļam lielu mūri un (iz)dzīvojam nošķirtībā, paceļot šķēpu pret visiem, kas nav tāds, ko mēs it kā varam atzīt pēc nenosakāmiem kritērijiem par tīru latvieti, mūsējo.

    • jums ir vēlēšanās atgriezties 15.gadsimtā,tad -lūdzu!Visi jau nu tā vis negribēs,pie mums tas it kā jau būtu noiets etaps.Tikai vienkāršāk laikam būtu tiem ne pārāk daudzajiem doties pie tiem ” dabas bērniem” un tur gūt baudu viņu eksotiskajās tradīcijās,dažviet pat iespējams kanibālismu,par skaisto”izvarošanas spēli ” pat nerunājot.

    • mana dzimta NEKUR UN NEKAD nav devusies uz svešām valstīm meklēt labumu, ja neņem vērā vardarbīgu izsūtīšanu uz Sibīriju un nomiršanu tur.Un visi mani radi ir tepat Latvijas zemē dzīvojuši un kopuši, sargājuši un saudzējuši SAVU ZEMI!Un nevienu no šiem austrumu, tuvo austrumu un Āfrikas klejotājiem neesam ielūguši savā sētā, bet neesam atteikuši palīdzību tur – viņu zemēs, bet ne savā sētā, istabā un, vēl jo vairāk, gultā!Un NEVIENAM NAV TIESĪBU MAN UN MANIEM RADIEM JEBKO PĀRMEST!Vīriešiem par savu zemi ir jācīnās nevis jābēg!Jau bez visa šī visāda ārprāta pietiek pasaulē, lai šo vēl ielaistu savā mājā!

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (62)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+