Latvijā
Sabiedrība

No informatīvā kara līdz pilsoņu karam: Kā uzrunāt krievvalodīgos? 16

Foto NEPLP

“Latvija ir kļuvusi par frontes līniju Krievijas informatīvajā karā pret rietumiem,” uzskata Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa. “Šis informatīvais karš nav tiešā veidā vēsts pret Latviju, bet ņemot vērā mūsu vēsturi, sabiedrības sastāvu, valodas zināšanu un uzskatus, tas mūs ļoti tieši skar,” Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes (NEPLP) rīkotajā diskusijā par krievvalodīgās sabiedrības uzrunāšanu teica pētniece.

Bērziņa norādīja, ka pēc Krievijas Ārlietu ministrijas aplēsēm Latvijā “Krievijas tautiešu” īpatsvars ir vismaz 750 000 jeb 37% no kopējā iedzīvotāju skaita. Šajā lokā iekļauti ne tikai Krievijas pilsoņi vai etniskie krievi, bet ikviens, kurš identificējas ar Krieviju. Skaitliski tas ir mazāk kā Ukrainā (ap septiņiem miljoniem “Krievijas tautiešu”) vai Kazahstānā (pieci miljoni), bet tur īpatsvars no vietējo iedzīvotāju skaita ir attiecīgi tikai 16% un 28%. “Latvijā šis tautiešu īpatsvars ir vislielākais, kas nostāda mūs īpaši sarežģītā situācijā,” teica Bērziņa, atgādinot, ka mūsdienu karadarbībā arvien vairāk tiek integrēts militāro un nemilitāro risinājumu lietojums, tostarp informatīvā ciņa un psiholoģiskā kara metodes. Lai varētu risināt šādus drošības izaicinājumus, nepieciešama visaptveroša pieeja, kas pārsniedz tikai aizsardzības nozares robežas, nepieciešama arī citu nozaru un sabiedrības kopumā iesaistīšanās.

Pētniece vērsa uzmanību faktiem, ka Latvijas cittautiešu auditorijas vairākuma attieksme pret starptautiska mēroga notikumiem, lielā mērā sakrīt ar Krievijas kultivētajiem naratīviem (piemēram, ka Krima ir vēsturiska Krievijas daļa, bet Gruzija 2008. gadā uzbruka Krievijai). “Esmu gatava saderēt uz lielu naudas summu, ka vērtējumā par Skripaļa indēšanu vairums no viņiem slieksies piekrist, ka tā ir rietumu specdienestu provokācija,” teica Bērziņa, bet vienlaikus viņa uzsvēra, ka situācija nav bezcerīga. “Piemēram, Krievijas kultivētajam naratīvam, ka etniskās minoritātes Latvijā tiek diskriminētas, nepiekrīt 74% Latvijas sabiedrības. Skatoties krievvalodīgo auditorijas griezumā, tam gatava piekrist tikai aptuveni puse. Tātad nav tā, ka krievvalodīgā auditorija akli pakļautos Krievijas mediju traktējumam,” norādīja Bērziņa, secinot, ka krievvalodīgā auditorija, kaut arī “citādi domājoša”, ir lojāla Latvijai un vēl pastāv iespējas atrast saskarsmes punktus saistībā, tādēļ ar krievvalodīgo auditoriju jāturpina runāt. Pētniece gan izvairījās dot viennozīmīgu atbildi uz jautājumu – kādā valodā šai sarunai būtu jānotiek. “Šo es ieskicētu kā problēmu, par ko jālemj profesionāļiem,” teica Bērziņa. Viņa arī uzsvēra, ka veiksmīgai krievu auditorijas uzrunāšanai, jāpēta arī latviski runājošā auditorija un tās aizspriedumi. “Diemžēl ļoti lielu daļu nevajadzīga saspīlējuma un problēmu rada tas, ka latviešu auditorija kļūdaini uztver krievvalodīgās auditorijas signālus un viedokļus,” norādīja pētniece.

Savukārt socioloģisko pētījumu kompānijas “Kantar TNS” pārstāvis Oskars Rumpēters informēja, ka pēdējos gados kopējais sasniegtas cittautiešu apjoms Latvijas radio un TV tikpat kā nav mainījies.

Pētnieku prezentācijām sekoja diskusija, kurā vietējo krievu mediju pārstāvji uzsvēra, ka Latvijas krievu auditorija nav viendabīga masa, kas domātu vienādi un sekotu Kremļa kanāliem. “Cilvēki ir ļoti dažādi. Runāt par krievu auditoriju kā viendabīgu masu ir kā runāt par vidējo temperatūru slimnīcā. Ir vecākā paaudze, kas dzīvo ar negrozāmu pārliecību, ka Krievijas TV ir zelta etalons, ir jaunieši, kas uzskata, ka pasaule griežas tikai ap viņiem, ir vidējā paaudze ar savām vēlmēm,” teica “Latvijas Radio 4” pārstāve Ilona Madesova.

Savukārt Daugavpils televīzijas “Dautkom TV” pārstāve Jeļena Pankeviča demonstrēja aptauju ar Daugavpils iedzīvotājiem , kur lielais vairums atzīst, ka informāciju galvenokārt uzņem no Krievijas kanāliem, bet Latvijas kanālus neskatās, jo nerunā valsts valodā. Vienlaikus viņi labprāt skatītos Latvijas TV kanālu krieviski. Pankeviča arī pauda skarbu viedokli, ka priekšvēlēšanu gaisotnē politiķi nacionālās attiecības esot uzkurinājuši līdz tādam līmenim, ka tas sāk ietekmēt attiecības pat latviešu un krievu bērnu starpā un viņasprāt Latvija jau atrodoties uz pilsoņu kara sliekšņa.

NEPLP rīkotās diskusijas mērķis bija diskutēt ar pētniekiem, ekspertiem un krievvalodīgā satura veidotājiem par krievvalodīgās auditorijas uzrunāšanu Latvijas mediju telpā. Padomes ieskatā, būtiski noskaidrot, kā esošie komunikācijas kanāli sasniedz krieviski runājošo auditoriju un vai tie spēj konkurēt ar citu valstu piedāvāto informāciju krievu valodā.

LA.lv