“Musica Baltica” nule nosvinējusi savas  pastāvēšanas 20 gadus – šobrīd tā ir lielākā nošu izdevniecība Baltijā, mūsu Dziesmu svētku repertuāra, mūzikas mācību literatūras, latviešu komponistu partitūru, muzikoloģisko pētījumu, monogrāfiju, enciklopēdiju un mūzikas antoloģiju izdevēja.

Lasītākie

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1

TV24

“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā

Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7

Lasīt citas ziņas

“Musica Baltica” ir spilgts Latvijas mūzikas kultūras zīmols, kas divdesmit gadu garumā ticis mērķtiecīgi spodrināts un čakli audzēts. Šodien tā atspoguļo mūzikas kultūras izaugsmi pēdējo gadu desmitu laikā pēc valstiskās neatkarības atgūšanas.

Aiz katra zīmola stāv konkrēti cilvēki. “Musica Baltica” panākumus veidojuši galvenokārt trīs profesionāli mūziķi – Solvita Sējāne Rīgā un Lilija Zobens un viņas dzīvesbiedrs Lezlijs Īsts Londonā. Izdevniecības jubilejas pasākumā 31. janvārī Spīķeru koncertzālē abas direktores – Solvita Sējāne (Rīga) un Lilija Zobens (Londona) – uzsvēra, ka tieši draudzība un sadarbība ir tie faktori, kas veidojuši izdevniecības izaugsmi – un tās nav tikai frāzes, jo “Musica Baltica” ir atvērta, elastīga, radoša un allaž uz auglīgu sadarbību vērsta kompānija, primāri ieinteresēta mūzikā. “Musica Baltica” ir visnotaļ bagāta – un tas neattiecas tik daudz uz materiālo stāvokli, cik paveikto – izdevniecība šodien pārstāv jau 120 komponistu daiļradi: galvenokārt latviešu autorus, un viņu vidū ir gan Ēriks Ešenvalds un Andris Dzenītis, gan Pēteris Plakidis, Arturs Maskats, Rihards Dubra, Selga Mence un vesela plejāde spožāko Latvijas skaņražu. Pateicoties “Musica Baltica” pārstāvniecībām nozīmīgos pasaules mūzikas centros, viņu partitūras tiek izplatītas ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Frankfurtes mūzikas mese un citi lielākie mūzikas industrijas gadatirgi ir vietas, kur “Musica Baltica” nenogurstoši ir klāt. Bet ilgstošā partnersadarbība sākotnēji ar “Schott” izdevniecību Vācijā, bet kopš 2012. gada – ar “Edition Peters,” ļāvusi izdevniecības “Musica Baltica” un latviešu mūzikas atpazīstamību stiprināt pasaules mērogā. Nošu izdošana un īre, tāpat kā citu mūzikas izdevēju devuma izplatīšana, bet pēdējā laikā – arī piedalīšanās atsevišķu skaņu ierakstu albumu tapšanā – ir “Musica Baltica” ikdienas darbības sastāvdaļa. Bet sākās viss drīz pēc 1991. gada, kad Solvita devās uz Lielbritāniju studēt. Pēc atgriešanās no Anglijas, kur līdztekus Rīgā jau saņemtajam konservatorijas diplomam mūzikas pedagoģijā viņa Londonas “King’s College” bija ieguvusi maģistra grādu mūzikas vēsturē, radās ideja par nošu izdevniecības nepieciešamību. Tieši mīlestība uz seno mūziku, kuras atklājumu pirmie asni Latvijā bija saistīti ar ansambļa “Canto” darbību, Lielbritānijas bagātīgo senās mūzikas tradīciju iepazīšana, kā arī sabiedrībā augošā interese par šo padomju laikā gandrīz disidentisko interešu jomu un izpausmes formām, bija tie dzinuļi, kas neatkarīgas valsts apstākļos mudināja meklēt līdz šim neapgūtus laukus un jomas. Ciešā sadarbība, patiesībā – tuvā draudzība ar Liliju Zobens – Latvijā labi pazīstamo Lielbritānijā dzīvojošo kordiriģenti un etnomuzikoloģi –, tāpat kā draugu un domubiedru atbalsts gan Latvijā, gan Lielbritānijā, ļāva veidot pamatu tam laikam neparastu ideju īstenošanai. Viena no tām bija starptautiska senās mūzikas festivāla organizēšana. 1994. gadā tāds notika pirmo reizi – Bauskā un Rundālē, pateicoties privātai iniciatīvai un radot impulsu ne tikai senās mūzikas kustībai Latvijā, bet arī kļūstot par festivālu viļņa pirmo vērā ņemamo bezdelīgu. Pirmos soļus bija spēris arī uzņēmums “Novello Baltica” kā slavenās britu izdevniecības pārstāvniecība Baltijas reģionā. Tās nošu sējumu lielumlielo daļu veidoja kormūzika un senās mūzikas partitūras, un nu tās bija pieejamas arī Latvijas interesentiem. Globalizācijas procesi gan “apēda” 1811. gadā dibināto “Novello”, bet izdevniecība Latvijā pārtapa par “Musica Baltica” – patstāvīgu veidojumu, kas, tāpat kā Senās mūzikas festivāla birojs, atradās Brīvības ielā 85 – vienās telpās ar 80. gadu beigās nodibināto Latvijas Mūzikas biedrību. Tikai pēc 2000. gada “Musica Baltica” pārcēlās uz namu K. Barona ielā, kur šodien atrodas arī izdevniecības veikals – vienīgā vieta Latvijā, kur tik bagātīgā klāstā iespējams iegādāties un pasūtīt notis un mūzikas literatūru. Latviešu mūzikai ir nākotne, un to palīdz kaldināt “Musica Baltica”. Apsveicam!