Mobilā versija
+10.3°C
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
Ceturtdiena, 27. aprīlis, 2017
9. marts, 2017
Drukāt

Nodokļu reforma sociālo jomu neapdraudot (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Finanšu ministrijas (FM) iecerētā nodokļu reforma tiek slavēta kā investoru pievilinātājs un ekonomiskās izaugsmes veicinātājs, bet nodokļu ieņēmumu ziņā tiek pieļauts kritums. Vai un kā tas ietekmēs sociālo budžetu – par to vakar FM pārstāvjus iztaujāja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti.

Kā uzsvēra FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) – sociālā budžeta sakarā neesot pamata uztraukumam: “Solidaritātes nodokļa reformēšana, sociālā nodokļa piemērošana autoratlīdzībām un pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumu loka sašaurināšana un prognozētā ekonomiskā izaugsme nozīmē pieaugumu sociālajās iemaksās.” Nodokļu reformas autori pat cer uz tik lielu pieaugumu, lai varētu 1% no sociālā budžeta (aptuveni 80 – 90 miljonus eiro) novirzīt veselības nozarei.

“Piedāvājums ir cerīgs gan sociālās apdrošināšanas budžeta, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa politikas maiņas kontekstā, tomēr ir vairāki aspekti, kuriem aicināsim pievērst pastiprinātu uzmanību,” pēc iepazīšanās ar FM piedāvājumu atzina Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS).

Neierasti atzinīgi Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāra aprakstīto piedāvājumu vērtēja arī opozīcijas deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”): “Jūtos neveikli, slavējot FM, bet izskatās, ka esam pie vārtiem uz paradīzi vai pasaku. Šajā reformā beidzot risinātas vairākas lietas, par ko esam runājuši gadu desmitiem. Ja finanšu ministrei izdosies to īstenot, tad viņa ieies vēsturē!”

Vienlaikus gan Klementjevs un citi deputāti pauda satraukumu par ieceri 1% no sociālajām iemaksām novirzīt veselībai. “Cik reižu bāzām roku sociālajā budžetā, tik reižu bija katastrofa,” neapmierināti galvu kratīja pieredzējušais deputāts Romualds Ražuks (“Vienotība”), atgādinot iepriekšējo valdību mēģinājumus lāpīt pamatbudžeta robus uz sociālā budžeta rēķina.

Tāpat deputātiem bija bažas par to, kā darbosies solidaritātes nodokļa aizstāšana ar papildu sociālajām iemaksām. Kaut gan sociālā budžeta kontekstā tas būs izdevīgāk, jo solidaritātes nodokļa ieņēmumi aizgāja pamatbudžetā, bet sociālās iemaksas nokļūst speciālajā budžetā. Atsevišķi komisijas locekļi arī pauda bažas, vai izdosies īstenot sociālā nodokļa piemērošanu autoratlīdzībām, jo tas varētu novest pie radošo cilvēku protestiem. “Prognozēju, ka šeit mēs saskarsimies ar radošo cilvēku protestiem, kuri būs satraukušies par ieņēmumu mazināšanos. Taču tai brīdi, kad pienācis pensijas vecums, slimība vai bezdarbs, tad šie cilvēki dzied citu dziesmu,” teica Barča.

Deputāts Hosams Abu Meri (“Vienotība”) vērsa uzmanību faktam, ka nodokļu reformā nav iekļauts jautājums par obligātajām minimālajām sociālajām iemaksām, kuras gada nogalē izraisīja asas debates Saeimā un galu galā tika atliktas. Deputātam Abu Meri, kurš vienlaikus ir arī Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, gan pienāktos zināt, ka tieši viņa pārstāvētajai ministrijai ir dots valdības uzdevums līdz jūnijam sagatavot jaunu piedāvājumu par obligātajām minimālajām iemaksām.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ieradumam liels spēks Atbildēt

    Tikai divas nedēļas pirms pensiju samazināšanas,premjers Valdis Dombrovskis arī mūs mierināja un pat Valsts prezidentam apsolīja,ka pensijas netikšot aiztiktas! Un arī šodien pensiju fondos uzkrātā nauda JAU nedod mieru dažiem mūsu politiķiem!

  2. Tikai iepriekš no speciālā budžeta,kurā viss samests vienā katlā, ir jāatdala pensiju fonds,kā tas ir visās citās valstīs!

  3. Ekonomiskās izaugsmes prognoze var arī nepiepildīties.

Draugiem Facebook Twitter Google+