Mobilā versija
+0.5°C
Kristaps, Krists, Klinta, Kristers, Kristofers
Pirmdiena, 18. decembris, 2017
25. maijs, 2017
Drukāt

Māris Zanders: Nomenklatūras psiholoģija nav mainījusies (13)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Aivars Lembergs

Nevaru teikt, ka cītīgi sekoju priekšvēlēšanu debatēm. Ne tādēļ, ka kaut kā neganti izturētos pret to dalībniekiem, bet stundu skaits diennaktī ir ierobežots. Tomēr Aivara Lemberga parādīšanās vairākos debašu formātos šajā nedēļā mani, kā nu ierasts teikt, uzrunāja paša interešu par vēsturi kontekstā.

Varu saprast tos skatītājus un, iespējams, arī pašu Lembergu, kuriem neizpratni un nepatiku radīja iztaujātāju vēlme uzdot jautājumus par vairāk nekā desmit gadus seniem notikumiem. Kāds tam sakars ar pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā un tuvāko nākotni?

Un te nonāku pie pirmās tēzes. Desmit, pat divdesmit gadu seni notikumi turpina ietekmēt šodienu. Cik saprotu, to centās parādīt Jānis Domburs, un man šķiet, ka viņam ir taisnība. Mēs varam ilgi pārrunāt, kādēļ tas tā ir. Kā iemeslu var minēt to, ka Latvijā kā nelielā valstī t. s. elites loks objektīvi ir šaurs, attiecīgi reālas alternatīvas neveidojas, kas savukārt veicina zināmu ieciklēšanos. Vai arī iemesls var būt Latvijas ekonomikas objektīvais mērogs, kurā atšķirīgās izejas pozīcijas un attiecīgi sasniegtais personīgās labklājības veidošanā pirms divdesmit gadiem, ja tā var teikt, iesaldējas. Iespējami arī citi iemesli.

Savukārt otrā tēze, kas izriet no pirmās, ir tā, ka tieši tādēļ šai Latvijas visjaunāko laiku vēsturei ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība. Vēstures zinātnē, publicistikā utt. ir pozīcija, ka nepieciešama laika distance, lai kādus notikumus objektīvi izvērtētu. Tam var piekrist, bet vienlaikus mēs arī redzam, ka šī Latvijas vēstures jaunākā posma nepietiekamais izpētes līmenis (kaut ko ir mēģinājis Lato Lapsa, savukārt politiķu memuāri, piedodiet, nav uztverami nopietni) rada problēmas saistībā ar pirmo tēzi. Respektīvi, ir grūti saprast – nevis emocionālā līmenī apgalvot –, kur sakņojas šodienas problēmas. Mēs redzam (piemēram, LTV debatēs 1:1), kā apgalvojuma avoti tiek piesaukti jau aizsaulē aizgājuši cilvēki, tātad faktiski šie apgalvojumi ir nepierādāmi. Tāpat nav īsti normāli, ka biežāk lietotais vēstures avots ir tiesvedību dokumenti. Tās, protams, ir nesalīdzināmas lietas, tomēr es teiktu, ka jaunākā posma izpētei noderētu kaut kas līdzīgs vēsturnieku komisijai, kas strādā ar VDK materiāliem.

Vēlreiz – kāpēc tas ir svarīgi? Šo jomu nevajag vulgarizēt līdz jautājumam “kā jūs nopelnījāt savu pirmo miljonu?”, jo tad parasti iestrēgstam apmaiņā ar “laipnībām” par to, kurš ir zaglis, kurš pats nav bijis pietiekami uzņēmīgs un tādā garā. Runa ir par domāšanas veidu, lēmumu pieņemšanas mehānismiem. Jo:

a) daļa no pašreizējās elites, ja tā var teikt, fiziski ir tā pati, kas deviņdesmitajos gados;

b) gados jaunākā elites daļa domāšanas veidu pārņem.

Ilustrācijai var minēt Lemberga atbildi Domburam par izjūtām Latvijas neatkarības atgūšanas posmā. Politiķis skaidroja, ka viņš jau kopš astoņdesmito gadu sākuma nav ticējis PSRS ilglaicīgumam, jo esot redzējis sistēmas trūkumus, tās neefektivitāti. Te viņam nav ko pārmest, jo ir bezjēdzīgi pārmest domāšanas veidu, taču motivācija bija tolaik esošās sistēmas trūkumi, nevis, piemēram, pārliecība, ka vispār Latvija ir okupēta valsts, ka ir iespēja labot vēstures netaisnību utt. Nezinu, vai man izdodas parādīt, bet šīs it kā nianses ir ļoti būtiskas. Man šķiet, ka šis, sauksim to tā, efektivitātes kritērijs elites domāšanā nekur nav pazudis. Ja pragmatiskāk (no elites interešu viedokļa) būs veidot valsts, piemēram, ģeopolitisko virzību citādi, ja elitei liksies, ka nacionāla valsts nav “efektīva”, tad iracionālie (jēdziens lietots bez ironijas) argumenti par savu valsti, vēsturi utt. zaudēs nozīmi. Tāpat ieklausīšanās vērts bija Lemberga paustais, ka viņš astoņdesmitajos gados apzinājies nomenklatūras sistēmas reakciju pret sistēmas rakstīto un nerakstīto noteikumu iespējamiem pārkāpējiem. Esmu pārliecināts, ka nomenklatūras psiholoģija nav mainījusies.

Tēlaini izsakoties, viss turpinās, astoņdesmito gadu beigu – deviņdesmito gadu Latvijas vēsture ir ļoti nozīmīga, bet neizstrādāta tēma, un, atklāti sakot, šis atgādinājums man personīgi ir lielākais ieguvums no pašvaldību vēlēšanu kampaņās dzirdētā.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Daudzi droši vien najauš ka Aivars ticis pie turības caur Ventspils ostas uzņēmumiem,bet nevar pierādīt,jo tajā laikā nepastāvēja tāda amatpersonas deklarācija.

  2. Komentātori , jūsu komenti mani pārliecina, ka , ja ievēlēs Kristovski, tad Kristovskis kopā ar Meroni gada laikā izlaupīs VENTSPILI!,. Komenti, , jūs esat līdzdalībnieki!. Ventspils Lembergam ir kā bērns uz mūžu, bet laupītājiem, kārtējais kampiens….

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Īsts lauku vecis ar atbilstošu domāšanu!
      Mazais vīriņš “savu bērnu”, pie tam nelikumīgi, ir sakampis tik dziļi, ka neviens netiek klāt! Zaglim jāsēž cietumā un tiesu nespēja un paša “varoņa” prasme izlocīties, nemaina lietas būtību.
      Apžēliņ! Ventspils nebūt neizskatās pēc paraugpilsētas ne fiziskā, ne morālā nozīmē. Jā, ir daudz padarīts, galvenokārt gan uz citu reģionu rēķina, bet pilsētas nomales un APKĀRTNE (tā gan jau vairs nav pilsēta, bet kārtīgs saimnieks sakopj arī ceļu uz savu māju!) ir nožēlojamas.
      Bet arī tas ir štrunts- sāls slēpjas vīriņa bezkaunībā, nihilismā, visatļautībā un vēlētāju lielas daļas tumsonībā (izsakos ļoti maigi). Tavs komentārs ir kā štempele manis teiktajam. Veiksmi vēlēšanās! Nav jābūt gaišredzim, lai saprastu, kas ir Tavs kandidāts!

  3. Pilnīgs murgojums. Lapsas kompilācijas saukt par kaut ko nopietnu – tā nu ir augstākā līmeņa muļķība. Rakstīt par Lembergu un nepateikt neko par galveno – ostas izlaupīšanu…Te nu redzams tas, ko varētu saukt par samākslotas gudrības infantīlismu.

  4. Ja nesēdēs domē, ko viņš darīs?Godīgu amatu tā ir visu mūžu nav iemācījies, lai sev nopelnītu maizi.No jaunības abi ar brigmani peldējuši kur treknāk un sēdēs kamēr ar kājām pa priekšu …kā mācīts 50 gadus no kremļa.Šitie paši nepratīsies…saviem krēsliem tādi ir caurauguši.

  5. kamēr no psrs shēmām pelna, kamēr nav prokuroru

  6. Nav dzili jaalien filozofijaa. Lieta ir vienkaarsha. Muusu elite irinficeejusies ar labeejo liberaalismu. Tas nav miiliigais liberaalisms, kas paliidz neveiksminiekiem. Gluzhi preteeji. Shis liraalisms ir domaats naudiigajiem, vinju briiviibai izriikoties ar bagaatiibu kaa vien ienaak praataa. Kaadas ir tam sekas mees juutam uz savas aadas.

  7. Zanders kārtējo reizi “muļķi laiž”. Būtu labāk pamācījies no kolēgas Bena Latkovska, kurš vismaz vienreiz uzrakstīja par sasniegto:” 1980. gadā Latvijas plašsaziņas līdzekļos izskanēja trauksmes zvans par katastrofālo demogrāfisko situāciju. Tika iedarbināts viss tā laika propagandas aparāts un materiālās palīdzības stimuli. Rezultāts nebija ilgi jāgaida, un 1987. gadā Latvijā piedzima tiem laikiem rekordaugsts bērnu skaits. Kādi tad ir šodienas skaitļi salīdzinājumā ar toreizējiem? Tie ir graujoši.” Svarīgākā izšķiršanās (NRA.LV)

  8. Par Lembergu neko jaunu tu nepateiksi un tur viss ir zināms. Bet kāda vēl nozīmīgāka, bet līdz galam neizstrādāta tēma (un tajā pašā laikā mediju maz ievērota) ir latviešu izcelsmes uzņēmēja Ērika Gromula afēra. Zandera kungs, jūs arī esat līdzvainīgs daudzu cilvēku apkrāpšanā, jo savulaik uzrakstījāt slavinošu rakstu, kas daudziem sajauca galvu:
    “Multimiljonāra (ne sevišķi jautrie) piedzīvojumi Latvijā.” (Māris Zanders, “Nedēļa”, rubrika: “Nedēļas cilvēks”, 18.12.2006.)
    Ir teiciens, ka zemē izlietu ūdeni nesasmelsi un pateiktu (un presē nodrukātu) vārdu vairs neatsauksi. Bet uzrakstiet vismaz turpinājumu tai 10 gadus vecajai publikācijai, lai kaut drusciņ izpirktu savu vainu un attīrītu savu sirdsapziņu.

  9. kā man patīk zandera komentāri

  10. Kāda tur vēstures izstrādāšana ! Savu ņuku prihvatizējot nokampuši, tagad ieinteresēti noklusēt kas un kā bija.

  11. Süds visos laikos ir sūds.

    • Piekrītu. It sevišķi E.Veidemanes pēdējais murgojums NRA. Pat savu viedokli nav iespējams pievienot. P.S. purkšķi uztaisīja un aiz kauna nosarka ??? Diez vai. Sūds tomēr ir sūds visos laikos.Piekrītu.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No CSDD uz slimnīcu

Par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) jauno valdes priekšsēdētāju izvēlēts Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Imants Paeglītis. Viņam ir bakalaura grāds inženierzinātnēs un profesionālais maģistra grāds biznesa vadībā, kā arī ir ilggadēja pieredze vadošos amatos. Kopš 2008. gada Paeglītis ir CSDD valdes loceklis. Veselības ministre Anda Čakša teikusi: “Jaunā valdes priekšsēdētāja uzdevums būs nodrošināt uz iedzīvotāju vērstu pakalpojumu pieejamību lielākajā valsts slimnīcā. Finanšu disciplīna, nepieciešamo cilvēkresursu piesaiste un ārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošana pacientiem ir galvenie izaicinājumi, ar ko I. Paeglīša kungam un viņa komandai būs jāsaskaras un jārod risinājumi.”

Vai CSDD valdes loceklis ir piemērota izvēle slimnīcas vadītāja amatam?
Draugiem Facebook Twitter Google+