Mobilā versija
+1.6°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
31. augusts, 2017
Drukāt

Uzņēmējs Bergs: izglītības sistēma strādā tukšgaitā (19)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Normunds Bergs

Aicinot skolās atjaunot obligāto eksāmenu fizikā, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas vadītājs, uzņēmējs Normunds Bergs uzsver, ka tādējādi skolēni tiktu rosināti apgūt tehniskās zinības, kas paver durvis uz labi apmaksātu darbu. “Ja bērns nav mācījies fiziku, ķīmiju, dabaszinības, viņam ir nogriezts ceļš uz daudzām profesijām,” intervijā žurnālam “Mājas Viesis” secina Bergs. Pēc viņa domām, pašlaik stāvoklis inženiertehniskās izglītības jomā ir dramatisks.

“Mūsu augstskolās inženiertehnisko zinātņu jomā katru gadu ir pieejami ap 3500 budžeta vietu. Vienlaikus iepriekšējā mācību gadā vidusskolās fizikas eksāmenu pieņemamā līmenī (virs 60%) nokārtoja 319 bērni. Es nevaru iedomāties, kā iespējams studēt inženierzinātnes bez pamatzināšanām fizikā. Tas nozīmē, ka valsts ar šīm budžeta vietām dedzina naudu pa tukšo. Mums nevienā augstskolā vairs netiek prasīts eksāmens fizikā, jo skaidrs, ka ar šiem 319 bērniem nevar aizpildīt 3500 budžeta vietu. Bet ar pliku aizpildīšanu nepietiek, jo bez iepriekšējām zināšanām studenti vienkārši netiek galā ar augstskolas mācību programmu un lielākā daļa drīz vien tiek atskaitīti. Karalis ir kails, sistēma strādā tukšgaitā!”

Bergs norāda, ka agrāk līdzīgas problēmas bija ar matemātiku, kad vidusskolu absolventiem bija iespēja nekārtot eksāmenu šajā priekšmetā. “Cilvēks pēc dabas ir slinks; ja viņam ir iespēja kaut ko nedarīt, tad viņš arī nedarīs. Tā bija pārprasta brīvības izpratne, uzsverot tiesības izvēlēties. Sak, ļausim bērnam izvēlēties, vai viņš gribēs ēst rupjmaizi vai konfektes! Un tad brīnāmies, ka visi izvēlas konfektes un vēlāk jādomā, kā salabot cauros zobus. Kad kopīgiem spēkiem mums izdevās atjaunot obligāto eksāmenu matemātikā, sākumā visiem bija šoks, jo eksāmens atklāja nezināšanas okeānu. Tagad situācija ir normalizējusies.”

Bergs uzsver, ka inženiertehniskā izglītība ir labs ieguldījums nākotnē, jo labs inženieris vai programmētājs arī Latvijā var nopelnīt ļoti labu algu. “Inženierzinātņu jomā, ja būsi sasniedzis noteiktu zināšanu līmeni, ir diezgan droši, ka tev būs labi apmaksāts darbs un iespēja pabarot savu ģimeni. Savukārt mūzikā un daudzās sociālo zinātņu jomās ienākumi ir sadalīti ļoti nevienlīdzīgi: operas primadonnai būs nodrošināts ļoti labs atalgojums, bet koristiem klāsies daudz grūtāk.”

Interviju ar N. Bergu lasiet žurnālā “Mājas Viesis” vai lasiet e- žurnālu

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Attvainojos,izglītības sistēma ir viena no labākājām pasaulē!Piedod sistēma strādā ideāli!

  2. Neizplatiet baumas par savu valsti !Gribu zināt kāpēc tik daudz cilvēki izbraukši, tāpēc ka laba izglītības sistēma.Troļļot var kaut kur citur….

  3. “viena tante teica” – ce rezultāti valstī un turklāt OECD rezultāti – stagnācija.
    VAJAG ANALĪTISKI IZVĒRTĒT DATUS,NEVIS EMOCIONĀLI!

  4. Nevajag dzīvot ilūzijās “skolotāja” izglītības sistēma ir sabrukusi un neatbilst mūsdienu ekonomikas prasmēm !
    Jautājums kāpēc ce matemātikas resultāti krītas , tāpēc ka tik laba sistēma?

    • Rezultāti matemātikā “krīt” tāpēc, ka tos salīdzina ar rezultātiem no perioda, kad matemātika bija izvēles priekšmets – to lika tikai tie, kuriem padevās un kuriem vajadzēja iestājai augstskolās. Tagad matemātikas ekāamenu kārto visi un dabiski, ka rezultāti ir zemāki. Starp citu, kritums, ko neprofesionāļi dramatizē presē, svārstās 1-1,2% robežās… Es jums piekrītu, ka sistēma ir jāattīsta, bet tā, par laimi, ir tālu no sabrukuma. Neizplatiet baumas par savu valsti!

  5. Izglītības struktūra
    1.Nav elastīga;
    1.1. prasa daudz laika;
    1.2. rezultāts prasmju apguvē zems;
    1.3.Copy paste tradīcijas;

    Kā ar skolotāju + datoru programmatūras palīdzību sasniegt optimālo rezultātu.
    Tas jārisina visiem elementiem – valsts + skolēni + skolotāji + uzņēmēji.

    • Dati stipri apšaubāmi. Izskatās, ka ņemti no avota “viena tante teica”. Arī es darīšu tāpat: man ir skeptiska attieksme pret daudzināto grupu – uzņēmēji: maksā algas aploksnēs, trīs reizes gadā izņem savus bērnus skolā no stundām, lai brauktu slēpot. Vai tas neliecina, ka te ir kaut kas pārprasts par uzņēmēja dzīves stilu Latvijā vai tas ir “nauda pirmajā paaudzē”?

  6. Pieņemiet darbā rietumu inženierus un ražojiet uz nebēdu.

  7. Tiem,kam maz sajēgas,kā attīstās valsts ekonomika.
    1.Izglītība – inženiertehniskās zinātnes , nosaka ražošanas potenciāli , tas ir, cik varēs saražot ar to cilvēku skaitu,kuri ir ieguvuši izglītību nozarē;
    2.Aizmirstiet,ka ar humanitārām zinātnes nozarēm varēs attīstīt valsts potenciālu;
    3.Katras valsts ekonomikas pamatā ir inženiertehniskās zinātnes, Japāna,DKR,Singapūra un citas.

    • Lavijai vajadzētu attīstīties kā DKR un Singapūrai? Kur ņemsim cilvēkus? Dienvidkorejā iedzīvotāju skaits ir 51,25 miljoni, bet Singapūrā – 5,6. Vai varat nosaukt kādu kultūras vai citas jomas izcilību no šiem reģioniem?

  8. Zinātnieks un pētnieks Atbildēt

    Рамзан Кадыров заявил, что звание академика РАЕН присвоено ему за успехи в восстановлении мира в Чечне и что он получил его так же, как принц Уэльский, бывший генсек ООН Бутрос Бутрос-Гали и многие другие.

  9. Elektroniķim ir izdevīgāk paskrūvēt rozettes nekā remontēt modernos televizorus.

  10. Stagnē un skolas likvidē. Krievi malači nevienu skolu nav latvijā aizklapējuši. Jo krievu paliek vairāk kā latviešu.

  11. Stagnē un skolas likvidē. Krievi malači nevienu skolu nav latvijā aizklapējuši. Jo krievu paliek vairāk kā latviešu.

  12. Ja valsts strādā tukšgaitā, tad likumsakarīga arī izglītības u.c. nozaru tukšgaita.

  13. Berga primitīvisms Atbildēt

    Bergs domā, ka ir viens atrisinājums – mācīties inženierzinātnes. Kur tad viņi strādās un ko viņi ražos? Jau šodien studenti, kas studē ceļu būvniecību vasaras praksi izstrādā ar grūtībām – kaut kur par pazīšanos un blatu – augstskola jau ar to nenodarbojas. Nevajag salīdzināt operdziedātājus un koristus – katram sava loma un vieta un viens nevar aizvietot otru, nevajag runāt par to, ko labi neizprot.

  14. LA!
    Kas tas par virsrakstu – rakstā nekas tam neatbilst!

  15. budžeta vietām nav atgriezeniskas saites?? Tā ir kopējā nodoklu maksātāju nauda un kāda ir garantija, ka izstudējušais paliek te Latvijā un strādā iegūtajā profesijā?? Mēs šķiņķojam šo budžeta naudu kā miljardieri saviem mazbērniem

Draugiem Facebook Twitter Google+