Nūjo tā, lai vari dziedāt 0
“Aizbrauciet uz Somiju vai Zviedriju, kaut Igauniju! Tur nūjo nevis pensionāri, bet divdesmitgadnieki bez jebkādām veselības problēmām,” Fēliksa pieredzēto apliecina arī nūjošanas instruktore profesore Baiba Smila.
“Pasniedzot kursu par nūjošanu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, esmu pamanījusi izmaiņas arī studentu viedoklī par šo fizisko aktivitāti – nāk un interesējas par iespējām pievērsties nūjošanai.” Profesores padomos der ieklausīties katram, kurš grib iet ar nūjām un darīt to pareizi!
* Nūjošana ir lielisks veids izturības attīstīšanai
Stundu ejot pareizā tehniskā solī, slodze un efekts ir tāds pats kā tikpat ilgai skriešanai, jo nūjojot nodarbinām gan apakšējās, gan augšējās muskuļu grupas, nodrošinot vienmērīgāku ķermeņa treniņu. Tiek iedarbināts rumpis – pleci, rokas, mugura un vēders.
Arī es, atklājot nūjošanu, nespēju noticēt, ka efekts ir tāds pats, bet, pārbaudot pulsu pēc katras pastaigas, atklājās neticamais. Šķita, pulsometram sabojājušās baterijas – bet nekā!
Turklāt nūjošanā slodzi var turēt ilgāk, jo kājas nenogurst tik ātri kā skrienot.
* Der ikvienam
Ar šo sporta veidu var nodarboties jebkurš – kas prot staigāt, spēj arī nūjot. Jā, varbūt jaunam cilvēkam tas šķitīs nedaudz garlaicīgi, tādēļ var skriet. Bet tiem, kam ir aptaukošanās problēmas, jāuzsāk nūjot. Krosiņš nederēs, jo locītavas var neturēt slodzi.
* Kas vajadzīgs nūjotājam
Svarīgākās, protams, ir nūjas, taču par sporta tērpu un labiem apaviem arī nevajag aizmirst. Jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem, bet kājās vislabāk aut zemās zoles krosenes.
Dažs uzskata, ka var izmantot slēpošanas nūjas. Taču nūjošanā šie rīki ir īsāki. Lai perfekti atbilstu cilvēka auguma parametriem, nūjām jābūt tik garām, ka siksniņas stiprinājuma vieta sniedzas līdz nabai. Ja nūjas būs pārāk garas, ar laiku sāksies muguras problēmas.
Jāskatās, vai siksniņa labi ieguļ plaukstā. Tā nedrīkst būt pārāk cieša vai vaļīga – jāsaplūst ar plaukstu kā vienotam veselumam, lai, atlaižot pirkstus, neberztu vai nekristu nost.
Ir divu veidu nūjas – regulējamas un neregulējamas. Pielāgojamās derēs visai ģimenei – atliek tikai uzstādīt atbilstošu garumu. Ja nūjas izmantos tikai viens nūjotājs, labāk iegādāties otras – tās ir vieglākas.
* Kā īsti iet?
Kad viss nepieciešamais ir sagādāts, jāsāk domāt par nūjošanu. Pareizajā solī ejot, galvai jābūt vērstai ar skatienu uz priekšu, tādēļ domās aiztaisām jakas rāvējslēdzēju, plecus atbrīvoti nolaižam uz leju un sākam soļot.
Sperot labo kāju, kreisajai rokai jābūt priekšā un otrādi. Tā ir iedzimta kustība, tāpēc nūjošanā jābūt ļoti dabiskiem – vislabāk vienkārši iet un neko nedomāt, vispirms novietojot uz zemes papēdi un tikai tad pēdu un pirkstgalus.
Visas darbības noris ar taisnu roku, kustinot plecu locītavu. Kad roku virza atpakaļ, nūja jāatlaiž vaļā – tā, it kā uz aizmuguri mestu sniega piku. Staigājot nūju nevajadzētu likt pārāk tālu uz priekšu – novietojam to pa vidu solim.
Ikdienas darbs daudziem ir sēdošs, pie datora, darbojoties tikai ar roku apakšējām daļām, un galva bieži vien neapzināti tiek ierauta plecos, tie ir sasprindzināti. Tā arī ir lielākā iesācēju kļūda nūjošanā – ir jāiemācās kustināt plecus, tādējādi atmodinot muguru un krūškurvi.
Lai sasniegtu pareizu tehniku, var iedvesmoties arī no YouTube, kur atrodami ļoti daudzi video par nūjošanu.
* Cik sparīgi darboties
Sākumā ar slodzi nevajag pārspīlēt. Ja iepriekš fiziskās aktivitātes nav bijušas regulāras, pirmajās reizēs ieteicams nūjot 20 minūtes. Galvenais ir sekot līdzi savai elpai. Ja piepūles laikā vairs nevar brīvi parunāt vai padziedāt – līdz nākamajai reizei jāmet miers. Jārēķinās, ka pirmajos brīžos ātri piekusīs ķermeņa augšdaļa. Īpaši aktuāli tas varētu būt skrējējiem, kuriem kājas slodzi pacietīs ilgi, bet rumpis – ne. Tomēr ar katru nākamo reizi nūjot varēs ilgāk.
* Kur nūjot
Nūjot var pa dažādu segumu. Man pašai visvairāk tīk to darīt pa meža takām, kur apkārt ir svaigs gaiss. Var iet arī pa asfaltu, bet tad nūjām nepieciešami speciāli gumijas uzgaļi. Lai piešautos, iesācējiem ieteicams līdzens segums – nevajag uzreiz kāpt pāri kritušiem kokiem vai lauzties cauri krūmājiem.
Tiem, kam nūjošana ir pavisam kas jauns, pēc ieteikuma vajadzētu vērsties pie instruktora, kā to darīja Fēlikss Ķiģelis. Tā būs iespēja noslīpēt tehniku. Jāraugās pēc pieredzējuša padomdevēja, kuram ir ārzemēs iegūts sertifikāts, jo tā ir sava veida kvalitātes zīme. Latvijā šādu dokumentu var iegūt trīs dienās, kas ir pārāk īss laiks specifisku zināšanu uzkrāšanai.
