Foto – AFP

Obama aicina Krieviju turpināt sadarbību masu ieroču iznīcināšanā 0

ASV prezidents Baraks Obama aicināja Krieviju sadarboties, lai “atsvaidzinātu” līgumu par kodolieroču un ķīmisko ieroču likvidēšanu, kura darbības termiņš beidzas 2013. gadā un kura pagarināšanu Maskava iepriekš noraidījusi.

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Lasīt citas ziņas

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs oktobrī paziņoja, ka Maskava negrasās pagarināt 1992. gadā noslēgto vienošanos, tādējādi kārtējo reizi apliecinot, ka Obamas pasludinātā ASV un Krievijas attiecību “restartēšana” nav nekur tālu pavirzījusies. Uzstājoties kodolieroču neizplatīšanas ekspertu sanāksmē Nacionālajā kara koledžā Vašingtonā, Obama tomēr pauda optimismu par iespējām līgumu pagarināt. “Krievija teikusi, ka mūsu pašreizējā vienošanās nav tikusi līdzi izmaiņām attiecībās starp mūsu valstīm. Uz ko mēs sakām – atsvaidzināsim to,” sacīja prezidents. “Sadarbosimies ar Krieviju kā ar līdztiesīgu partneri. Turpināsim darbu, kas tik svarīgs abu mūsu valstu drošībai. Esmu optimistisks – mēs to spējam.”

Draudu samazināšanas sadarbības programma jeb tā dēvētā Nana-Lugara programma tika izveidota, lai likvidētu masu iznīcināšanas ieročus bijušās PSRS valstīs vai panāktu to drošu uzglabāšanu. Vienošanās tikusi pagarināta jau divkārt – pēdējo reizi 2006. gadā, un eksperti uzskata, ka pateicoties tai ir deaktivētas 7610 kaujas kodolgalviņas un 902 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, kā arī 684 no zemūdenēm palaižamās ballistiskās raķetes, neitralizēts nezināms daudzums ķīmisko ieroču, palielināta skaldāmo materiālu uzglabāšanas drošība un mazināti bioloģisko ieroču izplatīšanās draudi. Pašreizējā līguma darbības termiņš beidzas 2013. gadā, un ASV diplomāti par Vašingtonas finansētās programmas turpināšanu sāka ar Maskavu konsultēties jau jūlijā. Taču Krievijas Ārlietu ministrija ļāvusi noprast, ka tā varētu sadarboties ar Vašingtonu šajā jautājumā arī turpmāk tikai uz citiem noteikumiem. Pašreizējā vienošanās izsauc Maskavas neapmierinātību, jo tā dod Vašingtonai pieeju tādai slepenai informācijai par tās bruņojumu, kāda Krievijai par ASV kodolarsenālu nav pieejam.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.