Obama ierosina izlūkošanas programmu reformu 0
ASV prezidents Baraks Obama, reaģējot uz spiegošanas skandālu, kuru izraisīja Savienoto Valstu izlūkdienestu bijušā darbinieka Edvarda Snoudena atklātībai nodotās ziņas, 9.augustā ierosinājis reformēt valsts izlūkošanas programmas.
Obama aicinājis Kongresu uz sadarbību ar Balto namu, lai pārskatītu vispretrunīgāk vērtēto pēc 2011.gada 11.septembra pieņemtā pretterorisma likuma sadaļu, kas ļauj valdībai uzkrāt datus par telefonsarunām.
Obama joprojām uzstāj, ka datu uzkrāšanas programma, kura tiek īstenota, pamatojoties uz tā dēvēto 215.likuma sadaļu, ir “svarīgs instruments mūsu centienos izjaukt teroristu sazvērestības”. Tomēr vienlaikus viņš aicinājis izveidot “papildus drošības mehānismus”, lai kliedētu sabiedrības bažas par privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumiem un nodrošinātu labāku izlūkdienestu darbības uzraudzību un lielāku caurskatāmību.
Prezidents aicinājis Kongresu reformēt arī Ārējās izlūkošanas uzraudzības tiesu, kas aiz slēgtām durvīm izvērtē valdības pieprasījumus veikt personu izsekošanu.
Obama mudinājis turpmāk šo slepeno tiesu valdības pieprasījumus izvērtēt, uzklausot arī pretargumentus, kā tas ir citās tiesās.
Baltais nams iecerējis arī izveidot īpašu “pilsonisko brīvību un privātās dzīves neaizskaramības virsnieka” posteni Nacionālajā drošības pārvaldē. Jaunā amatpersona būs atbildīga par plašākas informācijas sniegšanu sabiedrībai.
Prezidents arī paziņojis, ka ASV izlūkdienesti izveidošot īpašu tīmekļa vietni, lai nodrošinātu lielāku savas darbības caurskatāmību.
Turklāt, Obama sola izveidot ar izlūkdienestiem nesaistītu ekspertu grupu, kuras uzdevums būs izstrādāt metodes “tautas uzticības” saglabāšanai un izvērtēt ASV spiegošanas programmu ietekmi uz valsts ārpolitiku.
Šai komisijai 60 dienu laikā jāsagatavo starpziņojums, bet gala secinājumi jāsniedz līdz gada beigām.
