Oficiālā vizītē Latvijā viesojas Lietuvas prezidente 0
Vakar divu dienu valsts vizītē ar Lietuvas gaisa spēku lidmašīnu Latvijā ieradās Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Pie Rīgas pils viņu sagaidīja Valsts prezidents Andris Bērziņš, kā arī valsts amatpersonas. Vēlāk sekoja tradicionālā parakstīšanās Valsts prezidenta viesu grāmatā, kā arī abu valstu vadītāji pārsprieda aktuālos jautājumus.
Vizītes laikā Lietuvas prezidente no A. Bērziņa saņēma arī Pirmās šķiras Atzinības krustu.
“Mums ir izcilas attiecības,” pēc tikšanās ar Lietuvas kolēģi teica A. Bērziņš, atgādinot par pērn sasniegto abu valstu savstarpējās tirdzniecības pieaugumu par 42 procentiem, kā arī Lietuvas īpatsvaru Latvijas ārējās tirdzniecības bilancē – tie esot 18 procenti no kopējā. “Kad notiek šādas vizītes, mums nav nepieciešami biznesa forumi, jo lietas jau ikdienā praktiski notiek,” teica Valsts prezidents.
D. Grībauskaite atzina, ka Latvija un Lietuva spējusi piecelties no ekonomiskās krīzes, kā arī to kopā apturēt. Vārdu “kopā” uzrunā presei viņa pieminēja vairākkārt. Kā būtiskākos kopējos projektus Lietuvas prezidente nosauca nepieciešamību Baltijas valstīm iekļauties kopējā ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, kā arī kopā ar Latviju veidot gāzes tirgu. A. Bērziņš skaidroja, ka vērienīgie Baltijas valstu enerģētikas projekti nav pasliktinājuši abu valstu attiecības. “Mūsu lielais savstarpējās tirdzniecības apjoms liecina par to, ka lietas virzās uz priekšu pozitīvi. Visaginas AES ir projekts, kas paredzēts uz 60 gadiem, bet par sašķidrinātās gāzes termināļa celšanas izdevīgāko vietu zināsim, kad saņemsim atzinumu no Eiropas Komisijas,” sacīja A. Bērziņš. “Elektroenerģijas tirgus veidošanā mums sokas labi, bet gāzes tirgū mēs ļoti atpaliekam. Baltijas valstīm ir būtiski, lai tām būtu enerģētiskā drošība un gāzes jomā būtu jauni un dažādi piegādātāji,” teica D. Grībauskaite. Viņa arī atgādināja, ka Lietuva neatkarīgi no EK slēdziena cels savu sašķidrinātās gāzes termināli, kura celšanai vakar akceptu devis Lietuvas Seims.
“Lietuva šajā projektā nepretendē uz ES finansējumu, mēs spēsim to uzcelt paši par saviem līdzekļiem. Lietuva nevar par to diskutēt divus vai trīs gadus, jo tas ir pārāk dārgi. Lietuva nediskutē šajā jautājumā, bet rīkojas,” teica D. Grībauskaite. Savukārt runājot par iespējām atjaunot kravu plūsmu dzelzceļa posmā Mažeiķi–Reņģe, Lietuvas prezidente norādīja, ka tas esot abu valstu komercuzņēmumu ziņā.
D. Grībauskaite solīja, ka Lietuva palīdzēs Latvijai ar savu pieredzi Latvijai, kad tai 2015. gada pirmajā pusē būs prezidentūra ES padomē, jo Lietuvai šis pienākums būs jāpilda jau nākamā gada otrajā pusgadā. Lietuva varēšot arī Rīgai palīdzēt ar pieredzi tās kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas kontekstā. Atgādināšu, ka Viļņa 2009. gadā bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, un togad notika arī Lietuvas tūkstošgades svinības. “Gribu šodien apsveikt Latvijas prezidentu par to, ka viņam veicas palīdzēt Latvijai atgūties no ekonomiski grūtiem laikiem,” sacīja D. Grībauskaite.
Abu valstu prezidenti pārsprieduši arī jautājumus, kas skar ES daudzgadu budžetu, kā arī centienus panākt taisnīgākus ES lauksaimniecības tiešmaksājumus. Preses konferences beigās Lietuvas prezidente atzina, ka viņa nevēlētos solīt, taču apgalvoja, ka Lietuva eirozonai pievienosies, kad Lietuva tai būs pilnībā gatava un tam būs gatava eirozona. Kaimiņvalsts prezidente vakar nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un apmeklēja Okupācijas muzeju. Vakarpusē Valsts prezidents par godu D. Grībauskaites valsts vizītei rīkoja svinīgās vakariņas Melngalvju namā. Šodien Lietuvas prezidente tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, kā arī apmeklēs Inčukalna gāzes krātuvi.
Uzziņa Viesu saraksts uz valsts vakariņām par godu Lietuvas Republikas prezidentei Daļai Grībauskaitei No Latvijas puses: Andris Bērziņš, Latvijas Valsts prezidents Solvita Āboltiņa, Saeimas priekšsēdētāja Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs Mārtiņš Virsis, Latvijas vēstnieks Lietuvā Ojārs Ēriks Kalniņš, Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Romualds Ražuks, Latvijas Saeimas un Lietuvas Seima parlamentārās sadarbības grupas vadītājs Ģenerālmajors Raimonds Graube, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gundars Daudze, Prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Razāns, Ārlietu ministrijas politiskais direktors Artis Bērtulis, Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības direkcijas vadītājs Rets Plēsums, Valsts protokola vadītājs Andris Pelšs, Valsts prezidenta ārlietu padomnieks Marģers Krams, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Gatis Ābele, Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Līga Krapāne, Valsts prezidenta preses padomniece Elīna Čaklā, Ārlietu ministrijas otrā sekretāre Baltijas, ziemeļvalstu reģionālās sadarbības nodaļā Andris Ozols, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Zane Ventere, Valsts protokola Valsts prezidenta nodaļas vadītāja Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Adrians Dāvis, AS “Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs Aldona Treija, Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktore
No Lietuvas puses: Daļa Grībauskaite, Lietuvas valsts prezidente Arvīds Sekmoks, Lietuvas enerģētikas ministrs Ričards Degutis, Lietuvas vēstnieks Latvijā Vītauts Leškevičs, Lietuvas Ārlietu ministrijas viceministrs Nerijus Udrens, prezidentes galvenais ekonomisko un sociālo lietu padomnieks Daiva Ulbinaite, prezidentes galvenā preses padomniece Mindaugs Žičkus, prezidentes ārlietu padomnieks Rasa Kairiene, Lietuvas Ārlietu ministrijas Valsts un diplomātiskā protokola departamenta pārstāve Donats Kušlis, Valsts un diplomātiskā protokola departamenta prezidenta protokola nodaļas vadītājs Džoja Gunda Barīsaite, oficiālā fotogrāfe Romualds Kupris, oficiālais videooperators |
