Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
26. maijs, 2013
Drukāt

Pa dienu – ēdnīcā, pa nakti – arī!…


Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Jau Ziemassvētkos Sanitas Ziediņas kalendārā skolu izlaiduma datumi bija aizpildīti. Lizuma un Tirzas pusē cilvēki raduši laikus parūpēties, lai ģimenes godību mielastu gatavotu cilvēks ar labu slavu, un Sanitai tā iet pa priekšu. 


 

Īstais darbs

Amatu, kuru Sanita mācījās Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā, sauc Lauku mājas saimniece. Taču pirms tikt pie savas mājas, nācās piedzīvot lietas, kuras viņa negrib cilāt. Kas pagājis, lai guļ cieši aizslēgtā pagātnes lādītē!… Tagadnes trauka saturs ir tīrs, un pat visdrūmākajā dienā debesis mirdz gaišas virs “Veldzītēm”, kur Sanita ar vīru Jāni nesen uzplēstā atmatā iestādījuši četrus desmitus rožu.

– Te savulaik bija kolhoza ēdnīca. To pielāgojot dzīvošanai, atstājām izsniegšanas lūciņu, lai pirmo reizi viesos atnākušajiem ko brīnīties, – viņa saka, māju izrādot. – Pa mūsu viesistabas logu visas vietējās ekstras kā uz delnas – brīvdabas estrāde, pansionāts un kapsēta!…

Viņa tēlaini stāsta par pirmo neveiksmīgo dīķa rakšanas mēģinājumu palejā, bet noslēgums ir īsts dzīvesprieka lādiņš.

– Man ir jauka māja, patīkams darbs un blakus cilvēks, kurš mani saprot, palīdz un novērtē.

Sanitas ikdiena paiet Lizuma pamatskolas ēdnīcā, kur viņa cep un vāra lielai saimei. Bet brīvdienās ļoti bieži jāpārslēdzas uz jubileju, kāzu vai bēru mielasta gatavošanu.

– Tā nu sanācis, ka visu laiku atrodies ēdnīcā, – viņa smejas, “Veldzīšu” biogrāfiju atgādinot. Taču, lai cik saspringta mēdz būt daža nedēļa, citā darbā Sanita sevi iedomāties nespēj.

 

Pārbaudītas vērtības

Svinību mielasta ēdienkartes plānošana vienmēr sākas no sarunas ar pasūtītāju. Lielākoties cilvēki zina, ko vēlas redzēt uz galda. Bet nenoteiktības skartajiem Sanita uzdod jautājumu: ko pašam kārojas nobaudīt?

– Mūsu ļaudis ciena pārbaudītas vērtības – sulīgu cūkgaļu, vietējās zivis, pazīstamas garšas mērcēs un salātos. Ruletēs nekādu žāvēto plūmju vai aprikožu!… Tā vairs neskaitās tīra manta. Uz eksperimentiem pierunāt necenšos, – viņa saka.

Piekto gadu vadot Lizuma tautskolas pavāru kursus, gan palaikam riskē laist apritē arī ko neparastāku. Bet plašāku atvēzienu vienmēr bremzē kursantu finansiālās iespējas un nodarbībai atvēlētais cēliens: cilvēki atnāk vakarā pēc darba, jau noguruši un sarežģītu ēdienu gatavošanas smalkumus diezin vai uztvers un novērtēs. Jāpriecājas par vidējās paaudzes interesi un vēlmi pamācīties dažādot ģimenes uzturu.

 

Lustīgie pavāri

Bagātīgāku mielastu gatavošanas reizēs Sanitai virtuvē nāk palīgā vīrs. Tad viņa ir droša, ka produkts sasmalcināts attiecīgi uzstādījumam – kubiņos, skaidiņās vai standziņās, ka nebūs paviršību un patvaļīgu atkāpju. Jānis ir precīzs, atbildīgs un gatavs jebkuram uzdevumam, kas paredzams vai pēkšņs nāk priekšā godu cienasta gaisotnē.

Reiz Sanita palīdzējusi labai kolēģei klāt laulību galdu lielā viesu namā. Ar svinību vadītāju bija sarunāts, ka Ziediņa gādās, lai noteiktā brīdī ierastos kāzās tradicionālie čigāni.

Tā ir pārbaudīta komanda – Sanita ar Jāni un vēl divi draugu pāri, kam patīk priecāties un gaumīgi jokot. Vienmēr liela jautrība, kad par daiļavām sataisījušies vīri starp kāzu viesiem jestri meklē sev preciniekus.

– Tajās kāzās pie galda jau no paša sākuma valdīja tik drūma noskaņa, ka sāku bažīties, vai tautiskā klaunāde vispār vēlama. Zvanu Jānim: zini, tā un tā… Neuztraucies, gan jau iekustināsim publiku, viņš mierina. Un patiešām notika neticamais: tie paši gluži vai olekti norijušie kāzinieki kļuva tik atraisīti un līksmi, un mūsu “skaistulēm” bija tāda piekrišana, ka gandrīz vaļā netikām, – Sanita atceras smejoties.

Pēc kāda laika viņu sasniedza no mutes mutē palaists šo svinību atstāsts: tur esot strādājuši pavāri, kas gādā par lustēm. Ne nu gluži tā bija, bet… Lai paliek bez labojumiem.

Citās kāzās apsargs vispirms nikni dzina projām bezkaunīgos “meitiešus”. Kļūdīšanos sapratis, smējās līdz asarām.

 

Vegetai – nē!

Gada laikā Sanitai iznāk sarūpēt ap pieciem desmitiem dažādu mielastu. Pie citu gatavota cienasta sēžoties, viņa met acis visapkārt, lai uzķertu sev ielāgojamo. Aizgūt, ņemt vērā un mācīties – svēta lieta jebkurā amatā. Bet, ja mute uzķer vegetas noti, ēst vairs negribas arī tad, ja galdā liktais skaitās delikatese.

– Vegetu nelietoju un citiem neiesaku, – šajā jautājumā Sanitas nostāja ļoti strikta. – Jebkurš garšas pastiprinātājs gan ēdiena dabisko buķeti sajauc, gan veselībai kaitīgs. Pati izmantoju tikai piparus, sāli un vietējos garšaugus.

 

Viltotās irbītes Sanitas Ziediņas gaumē
GoduGaldi2-ak

Cūkas kakla karbonādes šķēlēm liek virsū pildījumu no samaltas cūkgaļas, smalki sagriezta žāvējuma, apceptiem rīvētiem burkāniem un sīpoliem. Garšvielas – tikai sāls un malti melnie pipari. Satītus un ar diegu nostiprinātus veltnīšus ātri apcep un pēc tam šmorē. Viltotās irbītes gatavas īsā laikā un tik maigas, ka burtiski kūst mutē.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Krabju nūjiņu tīteņi

GoduGaldi4-akNav sarežģīti: atritinātā krabju nūjiņā pilda ar sīpoliem, sāli un pipariem saceptus šampinjonus, kam beigās pierīvēts siers. Jaunu satīto rullīti, pamērcētu sakultā olā un apviļātu miltos, apcep eļļā.

 

 

 

 

 

 

 

 

Gurķi jāņogu marinādē

Pagājušajā rudenī Sanita konservējot burkās kopā ar gurķiem dāsni iebēra sarkano jāņogu ķekarus. Pārlejamo marinādi gatavoja bez etiķa un sterilizēja, kā pieņemts. Gurķi sanāca ļoti maigi un burciņu saturs tik pievilcīgs, ka gandrīz grēks taisīt vaļā…

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+