Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. jūnijs, 2014
Drukāt

Koku salā Madeirā augu gadu temperatūra ir +20 °C

Foto - Ivo ČuhačevsFoto - Ivo Čuhačevs

Madeiras augstākās kalnu grēdas iesniedzas mākoņu cepurēs. Laiks uz salas var mainīties vienā mirklī, bet jau nākamajā mākoņi, sašķeļoties kalnu smailēs, var izklīst pa kalnu ielejām kā nebijuši.

4000 km ir aptuvenais attālums, kas šķir Latviju ar vienu no daudzajām tā saucamajām Eiropas Savienības aizjūras zemēm un teritorijām. Pēc sešu stundu ilga lidojuma no Rīgas nonākam Āfrikas ziemeļu daļā Atlantijas okeānā esošajā vulkānisko salu grupā un no tām lielākajā – Koku salā (Ilha Da Madeira – port. val.) jeb Madeirā. Tās garums nesasniedz pat 100 km.

Salu grupa ir Portugālei piederošs autonomais apgabals, starp citu, lai turp nokļūtu no Eiropas kontinenta, nāksies pārvarēt vismaz tūkstoš kilometru. Jūras kartēs sala pirmo reizi parādās 14. gs. sākumā, savukārt 15. gs. sākumā Madeiru sāk apdzīvot portugāļu ieceļotāji. Pēc Aleksandra Grīna romāna “Tobago”, var noprast, ka Kurzemes hercoga Jēkaba matroži Madeiras krastos pietauvojās ne reizi vien. Madeiras sala ir bijusi iecienīta pieturvieta kuģotājiem ceļā no un uz Ameriku. Neskatoties uz plaši izplatīto pirātismu un ceļojuma bīstamību, labvēlīga aizokeāna brauciena gadījumā iemainītā un iepirktā prece varēja nest pat 500% lielu peļņu.

Spītīgi ražo cukuru


Madeira savulaik ir bijusi lielākā cukura eksportētāja pasaulē, kamēr to apsteidza Amerikas kolonizētāju jaunapgūtie plašumi cukurniedru audzēšanai. Latvijā jau kādu laiku cukura ražošana ir pārtraukta, bet madeirieši vēl spītīgi turas pie senču aizsāktās un savulaik salai tik nozīmīgās nodarbes.

Aprīļa sākumā pie Kalhetas uzņēmuma “Engenhos da Calheta” vārtiem garā kolonnā pulcējas kravas automašīnas ar jaunās sezonas cukura niedru ražu. Pārlādētās kravas izraisa patiesu izbrīnu, jo, apbraukājot Madeiru, tā arī neizdevās ieraudzīt ievērības cienīga izmēra lauksaimniecības lauku. Turklāt dažviet nokļūšana līdz dobēm prasa teju vai alpīnista iemaņas. Klinšainā reljefa dēļ pirms dobīšu ierīkošanas vēl ilgas stundas nāksies pastrādāt ar akmeņkaļa darbarīkiem.

Par neizmērojamu ieguldītā darba apjomu liecina izveidotais ūdens apgādes kanālu jeb levadu daudzums, kas no ūdens pārbagātajiem kalnu avotiem piegādā lauksaimniekiem tik vajadzīgo saldūdeni. Madeiras salu klāj neskaitāmi mazdārziņi, kas izmēra ziņā vairāk līdzinās kāda Latvijas pilsētas daudzstāvu māju mikrorajona piemājas puķu dobēm. Izņēmumi ir mazliet plašākās banānu plantācijas. Neskatoties uz maigo klimatu, kas madeiriešiem nodrošina +20 °C vidējo gaisa temperatūru augu gadu, banāni padodas izmēros nelieli salīdzinājumā ar tiem, ko esam pieraduši redzēt Latvijas lielveikalos. Arī pašu madeiriešu lielveikalos Brazīlijā un citās siltās zemēs audzētā augļu produkcija nav nekāds retums.

Tirgū – vīns un zivis


Salu klāj ievērojams no dažādām pasaules malām savestu augu daudzums, kas tīri labi iejutušies maigajā klimatā, savukārt ar dzīvnieku un putnu valsts dažādību vietējiem nav ko lepoties, salu apdzīvo tikai dažas putnu sugas un neizmērojams ķirzaku skaits. Toties vulkāniskās salas dziļie Atlantijas okeāna ūdeņi labi kompensē Madeiras faunas vienveidību ar okeānā gūto lomu bagātību. Vietējo iecienītākā zivs noteikti ir ogļzivs (espada – port. val.), to var iegādāties it visur, kur tirgo jūras veltes. Madeirieši audzē arī saldūdens zivis, un pa vienu no salas ūdens bagātākajām 25 avotu levadu traucas foreles.

Tāpat kā Portugālē arī salas iedzīvotāji labprāt lieto sālītas kaltētās zivis, kuras savulaik sagatavoja uzglabāšanai un jūrnieku pārtikai tālajos kuģu braucienos. Arī Madeiras vīna recepte ir nejauši atklāta, tieši pateicoties okeānu braucējiem, kas, atgriežoties no gara kuģojuma, pamanīja, ka saulē atstātā vīna garšas īpašības ir nevis pasliktinājušās, bet uzlabojušās.

Mūsdienās Madeiras vīna institūts ir izstrādājis receptes, kā uzsildīt un pagatavot kārtīgu Madeiras vīnu, smalkākie var tikt noturēti pat 100 gadus, atvēlot tiem dabisku saules siltumu. Interesanti, ka Madeiras vīna tāpat kā šampanieša nosaukuma izmantošanu ierobežo Eiropas Savienības regulas, tomēr nelielos apjomos Madeiras nosaukuma vīnu ražo ASV un Krimas autonomajā republikā.

Vīns, zivis un uz salas audzētās veltes vienuviet nonāk zemnieku tirgū (Mercado dos Lavradores – port. val.) Funšalā. Gluži kā kādā senā 13. gs. leģendā par žurku ķērāju Hannoveres pievārtē, kurš ar savu apburošo flautas spēli izvilināja no pilsētas visas žurkas un pēcāk arī bērnus, mūzikas vilināti, kopā ar pulciņu vācu tūristu dodamies uz skaņas avota pusi pašā tirgus sirdī.

Latviešu kokle 
salā skan trīs gadus


Pārsteigumam nav gala, saprotot, ka tirgus tiek pieskandināts ar Latvijā darinātas kokles skaņām. Tā nu iesākās pazīšanās ar koklētāju Agnesi Aldi, kura zaļajā salā jau trīs gadus ar savu koklēšanu priecē ne tikai tūristus, bet arī vietējos iedzīvotājus dažādos svinīgos dzīves mirkļos. Pirms četriem gadiem Agnese ieradās salā ar savu koklētāju ansambli “Dzītari”, lai sniegtu koncertu vīna festivālā, nedomājot, ka jau pēc dažiem mēnešiem atgriezīsies vēlreiz un uz palikšanu.

Sešu gadu vecumā Agnese gribējusi apgūt flautas spēli, bet sagadīšanās pēc sākusi spēlēt kokli pie prasmīgās skolotājas Valdas Bagātas Baldones mūzikas pamatskolā. Gadu gaitā, mainoties skolotājiem gan Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā, gan vēlāk Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Agnese no katra pasniedzēja paņēmusi ko sev nozīmīgu, lai pilnveidotu savas koklēšanas iemaņas.

Sākot dzīvi uz salas, Agnese atrada darbu restorānā, tomēr 17 gadi, kas bija pavadīti pie kokles, ātri vien likuši pie tās atgriezties. Šobrīd pasūtīta izgatavošanai arī elektroakustiskā kokle ar iebūvētu priekšpastiprinātāju. Taču, lai to sāktu spēlēt, jāpievieno slēdži, to trūkuma dēļ pie kokļu meistara izveidojusies gara mūziķu rinda. Agneses kokle slēdžus gaida jau divus gadus. Priekšpastiprinātājs koklei ļaus kvalitatīvāk skanēt caur pastiprinošām iekārtām un nest kokles skaņas vēl tālāk un skaļāk. Kāda tūriste no Francijas jau novērtējusi kokles skanējumu un sarakstās ar Agnesi, aicina ciemos, savukārt kāds Krievijas diskžokejs ierakstītās Agneses spēlētās kokles skaņas izmantojis savu skaņdarbu radīšanā. Kā vietējo klausītāju novērtējumu Agnese min kādu konkursu, kurā aptuveni 100 konkurentu vidū trijās kārtās izdevies iegūt uzvaru un ar latviešu tautas instrumentu prezentēt Madeiru Lisabonā. Lisabonas uzstāšanās translēta brazīliešu “TV Record” ēterā.

Madeiras sala un tās maigais un saulainais klimats piedāvā patīkamu alternatīvu garajiem un drēgnajiem rudens un ziemas vakariem Latvijā.

Pievienot komentāru

Gribi pilnībā mainīt stilu? Kā spert pirmo soli, iesaka stiliste Una BernatovičaLūdzu, pastāstiet, kas jādara, lai sieviete pilnībā mainītu savu stilu! Kā panākt efektu, lai neviens viņu vairs nepazīst? ILONA KULDĪGĀ
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
LEGO Duplo - Konstruktori pašiem mazākajiem!Mazuļa dzīves periods ir īpašs, un to apzinās katra jaunā māmiņa. Viņas mazais iemācās pasauli, kuru mēs pazīstam un zinām, pilnīgi no
Draugiem Facebook Twitter Google+