Lilija Ērika – Elizabete fon Līvena, Aija – Ludmila Špīlberga filmā “Laiku viesulī”. 1921. gads.
Lilija Ērika – Elizabete fon Līvena, Aija – Ludmila Špīlberga filmā “Laiku viesulī”. 1921. gads.
Foto: RMM krājums

Pa nacionālā aktierkino pēdām Kuldīgā 0

No 16. aprīļa līdz 18. maijam Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā apskatāma Rakstniecības un mūzikas muzeja ceļojošā izstāde “Ceļā uz Latvijas Holivudu. Pa nacionālā aktierkino aizsākumu pēdām Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā”, informē muzejs.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189
Lasīt citas ziņas

Izstāde veltīta latviešu aktierkino sākotnei, aptuveni divdesmit gadu ilgam laika posmam pirms Otrā pasaules kara. Amerikas kino vēsturē šo laiku dēvē par Holivudas zelta laikmetu, Latvijā tikmēr ar ierobežotiem tehniskajiem līdzekļiem, bet ar lielu entuziasmu mazos filmu uzņēmumos tapa pirmās filmas.

No 1920.–30. gadu neatkarīgās Latvijas laika aktierkino līdz mūsdienām saglabājušās tikai dažas filmas. Rakstniecības un mūzikas muzejā uzkrātas dažādas liecības, kas ļauj gūt priekšstatu par mūsu pirmajām filmām, un izstādei atlasītas gan fotogrāfijas, gan dažādi vērtīgi, procesam piederīgi priekšmeti: vēstules, rokraksti, dokumenti, arī daži skaņu ieraksti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ceļā uz Latvijas Holivudu piedāvā ielūkoties vairāk nekā desmit filmās, kas iezīmē aktierkino attīstību no pirmajām mēmajām filmām (“Es karā aiziedams” (1920), “Laiku viesulī”, “Fricītis jūrmalā” (1921), “Psihe”, “Vilkiem mests laupījums” (1922), “Lāčplēsis” (1930) līdz skaņu filmām (“Tautas dēls” (1934), “Dzimtene sauc” (1935), “Zvejnieka dēls” (1939), “Aizsprosts” (1940) un pirmajai latviešu padomju aktierfilmai “Kaugurieši” (1941).

“Filmas strukturētas trijās daļās – ir nacionālpatriotiskas, komiska rakstura filmas un melodrāmas, tādējādi pievēršot uzmanību gan žanru dažādībai, gan mūsu aktierkino sākotni raksturojošai iezīmei – mitoloģiskās saknes saplūdinot ar sava laika realitāti un tematiski pievēršoties nozīmīgiem mūsu vēstures un Latvijas valsts veidošanās notikumiem, kino apliecina sevi kā neatņemamu nacionālās kultūras daļu,” stāsta RMM pārstāve Laura Brokāne.

Izstāde arī atklāj, ka Latvijas aktierkino sākotne cieši saistīta ar teātri. Profesionālie aktieri gūst jaunu pieredzi kino, un teātris ir vieta, no kurienes filmēšanas vajadzībām iegūt rekvizītus, ūsas un parūkas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.