Labklājības ministrijas (LM) speciālisti neslēpj vilšanos, ka reģionālās mobilitātes pabalsts, nosaukts par pārcelšanās pabalstu, sabiedrībā izpelnījies noraidošu attieksmi. Saņemti pārmetumi, ka tādā veidā cenšoties “iztīrīt” laukus no tur vēl palikušajiem iedzīvotājiem, lai ārzemniekiem atvieglotu iespēju par mazu naudu iepirkt brīvās zemes platības. 


Lasītākie

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

TV24

“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189

Lasīt citas ziņas

Šādi pārspriedumi neatbilst patiesībai, uzsver LM Darba departamenta direktors Imants Lipskis. Jaunais atbalsta pasākums paredzēts bezdarbniekiem, kas vēlas strādāt, taču darbu dzīvesvietas tuvumā nevar atrast. Viņi negrib doties arī uz ārzemēm, vislabprātāk paliktu un strādātu Latvijā. Nav noslēpums, ka daudzviet pilsētās vai ekonomiski aktīvākajos novados darba iespējas pastāv. Ja bezdarbnieks sameklēs vakanci attālāk no dzīvesvietas, pirmos mēnešus viņam kompensēs gan ceļa izdevumus, gan mājokļa īres maksu.

“Tas nenozīmē, ka obligāti būs jābrauc uz Rīgu. Iespējams, Rīga šajā programmā nemaz netiks ietverta.” I. Lipskis norāda, ka atbalstīs starpreģionālo mobilitāti, tas ir, veicinās bezdarbnieku kustību uz jebkuru citu pilsētu vai novadu, kā arī tad, ja no pilsētas dosies uz laukiem, piemēram, strādāt kādā zemnieku saimniecībā.

Viedoklis

Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba”

Krimināls

VID darbinieki apturējuši noziedzīgu grupējumu, kas darbojās taksometru pakalpojumu jomā

Valsts parāds arvien palielinās, strauji pieaug arī procentu maksājumu apmērs: “Latvija nevar atļauties paaugstināt valsts parādu virs 50% no IKP”

Šobrīd tiek izstrādāti nosacījumi, pēc kādiem piešķirs reģionālās mobilitātes pabalstu. To saņems bezdarbnieki, ja viņu darba vieta atradīsies vismaz 20 – 30 kilometru attālumā no dzīvesvietas.

I. Lipskis domā, ka, tik tālu strādājot, būs nepieciešama arī naktsmītne, kur mitināties darbdienās. Nedēļas nogales cilvēks pavadīs dzīvesvietā kopā ar ģimeni. Īrējot mājokli, segs arī īres izdevumus. LM pārstāvis uzskata, ka bezdarbniekiem, atskaitoties par pabalsta izlietojumu, droši vien nāksies uzrādīt gan transporta biļetes, gan īres līgumu.

Paredzēts, ka pabalstu griesti nepārsniegs 280 latus katram bezdarbniekam uz visu pasākuma laiku – vai tie būs divi, trīs vai četri mēneši. 2008. gadā, kad arī ilgstošo bezdarbnieku atbalstam tika ieviesti mobilitātes pabalsti, to griesti bija ievērojami lielāki – līdz 600 latiem. Taču, kā uzsver LM Darba departamenta direktors, toreiz bija citi apstākļi – “nepamatotas ekonomiskās izaugsmes gadi, kad cenas bija noteiktas neadekvāti augstas, tāpēc arī šis pabalsts bija tik liels”.

Nākamās nedēļas vidū interesenti LM mājas lapā varēšot iepazīties ar jaunā pasākuma koncepciju, bet septembrī un oktobrī piedalīties tās apspriešanā, izteikt savus ierosinājumus vai kritiku, norāda I. Lipskis.

Viņš arī uzsver, ka ministrijai neesot vēlmes pretnostatīt laukus pilsētām vai otrādi, taču atzīst, ka lauku apvidi daudzviet patiešām esot jau tukši. Bet, lai attīstītu nodarbinātību, vajadzīgas darbarokas. Tie 300 cilvēku, kam paredzēta šī programma, situāciju būtiski nepasliktinās.

“Viņiem tā būs iespēja arī saglabāt, nepārdot savus zemes īpašumus, lauku mājas, viņiem būs vieta, kur atgriezties,” saka LM Darba departamenta direktors Imants Lipskis.

Viedokļi

Romāns Eglītis (46) Gulbenes novadā: “Esmu kādreiz braucis uz rajona centru, kur bija darba iespējas. Tagad skaitos darba meklētājs. Lauku mājās pilnībā sevi nodrošinām ar pārtiku, taču bez naudas neiztikt – bērni jālaiž skolā, par elektrību jāmaksā. Labprāt atkal brauktu uz Gulbeni, meklētu iespēju strādāt maiņu darbu, piemēram, divas diennaktis strādāju, nākamās divas – brīvas, lai nevajadzētu meklēt naktsmītni un varētu darboties arī savā saimniecībā.”

Elita Trūle, Dagdas novada sociālā dienesta vadītāja: “Tie bezdarbnieki, kas vēlējās strādāt, sen jau izbraukuši no valsts. Nodarbinātības problēma jārisina arī uz vietām, jo visi nekad nevēlēsies doties prom no savām dzīvesvietām. Mūsu novada teritorija ir pietiekami plaša. Lai uz Dagdu atbrauktu no Šķaunes vai Andrupenes, jāmēro vairāk nekā 25 kilometri. Kaut dažas darba vietas jārada arī šiem cilvēkiem. Bet, ja būs jābrauc uz Daugavpili vai Rēzekni, iedzīvotājus tikai zaudēsim. Ja arī kāds turp dosies, dzīvos nedēļām prom no ģimenes, neko labu nesagaidām. Līdzšinējā pieredze rāda, ka ģimenes lielākoties izjūk. Lai tā nenotiktu, prom jābrauc visai ģimenei. Ieguvums – nekāds.”