Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
17. jūlijs, 2013
Drukāt

Padomju produkti mazpulcēnos


Foto - LETAFoto - LETA

“Kā no gaisa nokrituši!” Tā bija pirmā nīgrā doma, izlasot rakstu “Sākas darbs pie valstiskās audzināšanas programmas” (12.06.2013.).

 

Vai mēs tikai pēc 22 gadiem esam attapušies, ka mums trūkst pārdomātas ideoloģiskās audzināšanas sistēmas? Atjaunojot Latvijā valstisko neatkarību, mums nekas jauns nebija jāizgudro – tikai jāatjauno tā sistēma, kas valdīja pirms okupācijas gadiem visu laiku izcilākā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vadības gados. Vēl jau esam daži palikuši dzīvi, bijušie mazpulcēni, un ļoti labi atceramies, kā 1939. gada jūlija sākumā Ezerē dzīvojām telšu pilsētiņā, atzīmējot mazpulku dibināšanas 10 gadu jubileju. Nometnē piedalījās ap 1000 mazpulcēnu no visas Kurzemes. Četrās dienās iestudējām brīvdabas teātra izrādi “Saules cilts” ar naivu cerību, ka tā dzīvos mūžīgi. Dzīvē šis sapnis pagaisa, bet dvēselē joprojām dzīvo nesatricināts.

Atjaunojot Latvijā valstisko neatkarību, jau 1991. gada 14. februārī Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrija noorganizēja mazpulku atjaunošanas kopsapulci. Ievēlēja pirmo Latvijas mazpulku padomi 16 cilvēku sastāvā. Biju šīs padomes loceklis. Taču sākās rīvēšanās pašā mazpulku padomē, kurā bija gan nacionāli pārliecinātie, gan padomju ideoloģijas produkti.

Padomju laikā taču bija pamatīga komunistiskās audzināšanas sistēma – skolās bija algots pionieru vadītājs, kas “iešpricēja” vajadzīgo “poti” bērnu galviņās, kas vienam otram vēl nav izgaisusi. Atjaunotajā Latvijā ārpusklases organizatori bieži vien kļuva bijušie pionieru valdītāji un savu pārliecību tik ātri nespēja pārkārtot.

Skolās darbu turpināja arī līdzšinējie direktori, kuru vairākums bija padomju komunistiskās audzināšanas produkti, un tiem nebija īstas skaidrības, kā atjaunot nacionālo ideju skolu jaunatnē.

Skolu darbā traucēja arī pārlieku biežā izglītības ministru maiņa. Kā viens kaut ko labu iesāka, tā nepaspēja ne uz papēdi apgriezties, kad nāca atkal cits ar jaunām idejām, neatzīstot iepriekš veikto. Tanī ziņā padomju laikā bija lielāka stabilitāte, izglītības ministre Mirdza Kārkliņa toni noteica 16 gadus, līdz to nomainīja nākamais.

Tagad pietrūkst pēctecības un noturība kādas ieceres novešanai līdz galam. Lai Dievs dotu, ka iecerētā programma izdotos!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+