Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
25. marts, 2012
Drukāt

Paņēmieni kartupeļu asnošanas ierobežošanai

2k101215_135_db2

Iegādājoties svaigus kartupeļus lielveikalos, neaizdomājamies, ka to piegādātājiem nākas veikt dažādas viltības, lai pie patērētāja nonāktu kvalitatīva prece. Īpaši aktuāli tas ir ziemas otrajā pusē, kā arī pavasarī un vasarā līdz brīdim, kad ienākas jaunā raža.

Pieņemot, ka kartupeļu audzēšanas un novākšanas periodā izdarīts viss nepieciešamais kvalitatīvas ražas ieguvei un raža nogādāta glabātavā optimālos vides apstākļos, problēma numur viens visā pasaulē joprojām ir bumbuļu asnošana, beidzoties to fizioloģiskā miera periodam. Tā pēc būtības ir normāla parādība, jo noris saskaņā ar bumbuļos notiekošajiem dabiskajiem procesiem. Atkarībā no šķirnes īpatnībām, audzēšanas apstākļiem, ražas veselīguma un uzglabāšanas apstākļiem dīgšanas process var sākties dažas nedēļas vai vairākus mēnešus pēc kartupeļu novākšanas un ievietošanas uzglabāšanai.

Kāpēc dīgšana ir jāaizkavē?

Dīgšana ir saistīta ar bumbuļu ķīmiskā sastāva izmaiņām (piemēram, tajos esošā ciete pārvēršas cukurā), kas pārtikas kartupeļiem ir nevēlama parādība, jo sadīgušiem bumbuļiem pasliktinās gan vizuālais izskats, gan kvalitatīvais sastāvs, kas patērētāju, protams, neapmierina. Papildus tam bumbuļu dīgšana saistīta arī ar pieaugošiem bumbuļu svara zudumiem, jo līdz ar asnu parādīšanos palielinās ūdens iztvaikošana bumbuļos, kā arī sadīgušie asni var kavēt gaisa plūsmas apriti sabērumā, kas turpmākajā periodā bieži izraisa temperatūras paaugstināšanos sabērumā, kas pa prātam virknei kartupeļu slimību izraisītāju.

Bumbuļu miera periods Latvijas apstākļos parasti ilgst no novembra vidus līdz aprīļa beigām. Novembrī bumbuļi atrodas fizioloģiskā miera periodā, tāpēc to asnošana nenotiek, bet pēc tam fizioloģiskie procesi pakāpeniski aktivizējas un sākas asnu veidošanās. Jo temperatūra glabātavā augstāka, jo miera periods īsāks, tāpēc jācenšas nodrošināt optimālo režīmu, kas agrīnajām šķirnēm ir 2–3 OC, bet vēlīnajām ap 4 OC.

Asnu veidošanās sākums lielā mērā atkarīgs arī no glabātavā esošā gaisa gāzu koncentrācijas – tam jāsatur 16–18% skābekļa un 2–3% ogļskābās gāzes. Palielinoties ogļskābās gāzes daudzumam, bumbuļu vēlme dzīt asnus samazinās, tomēr tas nenozīmē, ka jāpārtrauc glabātavu vēdināšana, jo palielināts šīs gāzes daudzums var sekmēt bumbuļu nosmakšanu.

Ķīmiskās un alternatīvās metodes

Viena no pamatmetodēm pārtikā izmantojamo bumbuļu asnošanas aizkavēšanai ir pieļaujamās zemākās temperatūras uzturēšana 2–2,3 °C robežās (atkarībā no šķirnes). Ne vienmēr tas ir iespējams, un ne vienmēr tas ir arī vēlams, piemēram, pārstrādātājiem: ja glabāšanas temperatūra ir zema, bumbuļos palielinās reducējošo cukuru (galvenokārt glikozes) daudzums, savukārt augstāka glikozes koncentrācija pasliktina gala produktu izskatu – tie kļūst tumši. Glabātavās jācenšas nodrošināt stabilu režīmu, jo temperatūras svārstības sabērumā sekmē dīgšanu.

Pasaulē kopumā lielie komerciālie tirgi ir apgādāti ar sintētiskajiem (ķīmiskajiem) bumbuļos notiekošo dabisko procesu ierobežotājiem, piemēram, hlorprofāms (aerosola vai emulsijas koncentrāta veidā), maleīnhidrazīds (lieto jau tad, kad uzglabājamā raža vēl uz lauka). Ne visas vielas ir atļautas lietošanai katrā valstī, jo tās ir vairāk vai mazāk kaitīgas. Šīm vielām dažkārt ir tik spēcīgs sastāvs, ka tas var ietekmēt arī nākamā gada ražas fizioloģisko procesu norisi. Ja ar to nerēķinās un glabātavā izvieto sēklas kartupeļus, var rasties problēmas ar laukdīdzību pēc izstādīšanas arī bumbuļiem labvēlīgos apstākļos.

Pēdējos gados aizvien lielāku interesi izraisa alternatīvu metožu izstrāde, jo sabiedrībai daudz pieņemamāka ir videi draudzīgas saimniekošanas koncepcija. Pieaugot bioloģiski audzēto kartupeļu apjomam, alternatīvo metožu lietošanas iespējas kļūst arvien aktuālākas, tāpēc tās aktīvi tiek meklētas. Tā Izraēlā ir izstrādāta metode, kuras pamatā ir ūdeņraža peroksīda lietošana (produkts SpuDefender ™ SA 117). Kartupeļu asnošanas ierobežošanai pārbaudīta arī ozonēšana. Savukārt Aidaho universitātē ASV pirms dažiem gadiem pārbaudīja vairākus nesintētiskos preparātus, kā alternatīvu izmantojot dažādu augu ēteriskās eļļas. Rezultāti bija pozitīvi. Tika pētīta krūzmētras, piparmētru un krustnagliņu eļļa. Komerciāli samērā plaši tiek lietots karvons (izejviela ķimenes), bet tas salīdzinoši ir dārgs.

Asnošanas ierobežošanas nolūkos ASV ir pārbaudīti un patentēti arī jasmonāti (vielas ar hormoniem līdzīgu dabu) un aromātiskās karbonskābes. Konstatēts, ka papildus dīgšanas ierobežošanai šīs vielas uzlabo pārstrādes produktu – čipsu un frī – krāsu. Jasmonātus pašlaik jau izmanto smaržu rūpniecībā un kā aromatizējošās vielas pārtikā. Daudzās valstīs jau apstiprināta arī zaļā biopesticīda – SmartBlock – aktīvā viela.

Praktiskā lietošana

Ķīmiskos asnošanas ierobežotājus parasti piemēro kā siltumizolācijas aplikatoru, samērā augstā temperatūrā, radot aerosolu vai termisku miglu, kas ir kustībā pakārtoti ventilācijas sistēmas darbībai. Savukārt alternatīvos preparātus (izteikti gaistošas vielas) iesaka lietot auksto aerosolu veidā vai izmantojot dakts iztvaikošanas metodi. Dakts metodes pamatā: absorbējoša materiāla piesātināšana ar eļļu un šīs dakts novietošana vietā, kur cirkulē gaiss. Lai gaisa cirkulāciju pastiprinātu, var izmantot arī ventilatoru. Noskaidrots, ka piparmētru un krūzmētras eļļa, lietota ar dakts metodi, ir efektīvāks asnošanas bremzētājs nekā termiskā vai aukstā aerosola programma. Nelielās glabātavās izveido dakti, to piesūcina ar eļļām un iekarina aptumšotā logā (lūkā). Lielā glabātavā gādā par to, lai gaiss virs kartupeļu masas būtu piesūcināts ar eļļām.

Gan piparmētru, gan krūzmētras eļļa jālieto pietiekamā koncentrācijā. Lai sasniegtu efektivitāti, piparmētru eļļa jālieto apmēram 100 ml/m3 mēnesī, procesu atkārtojot ik pēc divām trim nedēļām. Abas minētās eļļas tiek raksturotas kā vienlīdz efektīvi asnošanas ierobežotāji. Arī krustnagliņu eļļa (produkts Biox–ASV C Pace) ir atzīta par labu asnošanas ierobežotāju, ja to lieto regulāri. Praktiķi neiesaka to lietot ar dakts uzklāšanas metodi, daudz efektīvāk to lietot silta aerosola veidā, izmantojot speciālu aplikatoru.

Ūdeņraža peroksīdu (ūdeņraža pārskābe H2O2) lieto, tiklīdz sāk parādīties pirmie asni. Lietošana jāatkārto ik pēc divām trim nedēļām, kad ar šo vielu bojātie asni atkal atauguši.

Zinātnieki Aidaho universitātē fiksējuši, ka sekmīgai bumbuļu asnu ierobežošanai labi jāpārzina arī šķirņu bioloģiskās īpašības. Ir šķirnes, kurām asni izveidojas ļoti īsā laikā (asni ir ātri un enerģiski), tāpēc tām nederēs maigās metodes.

Ir skaidrs, ka efektīva kartupeļu bumbuļu asnošanas kontrole ir galvenais komponents, kā nodrošināt uzglabāto kartupeļu kvalitāti pietiekami ilgu laiku, bet bez labas glabātavas ar regulējama mikroklimata iespējām to panākt grūti. To, vai lietot un, ja lietot, tad kuru no aprakstītajām metodēm, lielražotājiem diktē ekonomiskie apsvērumi, bet mazražotāji kādu no alternatīvajām metodēm var pamēģināt.

 

Raksts publicēts žurnālā “Agro tops”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+