Mobilā versija
+4.6°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
28. septembris, 2017
Drukāt

Uzņēmējs atjauno Ērģemes pilsdrupas (3)

Foto - Gundega SkagaleFoto - Gundega Skagale

Valkas uzņēmējs Jānis Biezais iecerējis atjaunot pils Ziemeļu un Vārtu torņus, uzliekot starpstāvu pārsegumus un jumtu. Bet, lai cilvēki nebrauktu pilsdrupās ar automašīnām, ieejai tiks likti priekšā bīdāmie vārti.

Lielākā daļa latviešu kā īpašas dabas vērtības uztver mežus, Baltijas jūru un piekrasti, kā arī ezerus, upes un avotus, bet valcēnieši aicina Latvijas apceļotājus pievērst uzmanību ne mazāk būtiskai Latvijas ainavas sastāvdaļai – pilsdrupām. Viņi rosina apmeklēt Ērģemes pilsdrupas, kuras, pateicoties vietējo uzņēmēju un iedzīvotāju iniciatīvai, nu ir sakoptas un pakāpeniski tiek atjaunotas.

Bruņinieku turnīri un kapusvētku zaļumballes

“Tagad modē ir braukt uz Latgali, uz zilo ezeru zemi, bet Latvijā ir tik daudz skaistu vietu. Es esmu bēdīgs, ka igauņi uz Ērģemi brauc vairāk nekā latvieši. Igauņi vairāk ceļo gar pierobežu, latviešiem vajag gatavus maršrutus un bukletiņu rokās,” teic Ērģemes pilsdrupu atjaunošanas iniciators, SIA “Valkas meliorācija” valdes priekšsēdētājs Jānis Biezais.

Uzņēmuma “Valkas meliorācija” vadībā pirms vairākiem gadiem nodibinātā biedrība “Ērģemes bruņinieku pils” uzņēmusies atjaunot Ērģemes ordeņa pilsdrupas, lai radītu tūristiem pievilcīgu objektu. Biedrība veiks pilsdrupu konservāciju un rekonstrukciju, kas paredz vēsturiskā mūra nostiprināšanu un atsevišķu konstrukciju atjaunošanu. Apskatei iecerēts atvērt divus Ērģemes viduslaiku pils torņus.

Plānots arī atjaunot vietējo iedzīvotāju tradīcijas rīkot pasākumus pils mūros. Te tiks organizēti starptautiski bruņinieku cīņu pasākumi. Paralēli bruņinieku cīņām pilī skanēs viduslaiku mūzika, būs iespēja baudīt pēc senajām receptēm gatavotus ēdienus un dzērienus. Šogad un pērn pilsdrupās notika kapusvētku zaļumballe. “Jau pirmās Latvijas laikā pilsdrupās bija estrāde, taču tagad tā uzbūvēta citā vietā pils pagalmā, lai saudzētu drupas,” stāsta J. Biezais.

Vietējie iedzīvotāji šo sakārtoto vietu dāvina Latvijai simtgadē.

Ejam pastaigāties

Pirms pieciem gadiem Valkas uzņēmējs Jānis Biezais, kurš ikdienā nodarbojas ar meliorācijas sistēmu ierīkošanu, aizdomājies, ko varētu darīt, lai palielinātu sava novada labklājību, lai piesaistītu tūristus Ērģemei un Valkai.

“Mūsu pamatmērķis ir dabūt tūristu ārā no Rīgas, lai viņš paliek laukos divas naktis. Te ir ko redzēt. Ērģemes pilsdrupas – vienas no vislabāk saglabājušamies mūra pilīm Latvijā. Te ir vēsture – Ērģemes baznīca, Veckārķu pils, Naukšēni, uz otru pusi Valka, Omuļu muižas parks, Igaunijā ir Helmes ordeņa pils, te ir daba – Sedas purvs ar dabas takām, ko varam parādīt. Man nepatīk Latvijā dominējošais priekšstats, ka pilī ir stalažu tipa iekšējā starpstāvu izbūve, uzkāpj augšā, apskatās bildītes par vēsturi, paskatās pa logu un kāpj lejā. Eiropā tūrisma infrastruktūra izveidota tā, ka cilvēks atbraucot atstāj pietiekami daudz naudas vietējiem un viņš grib atbraukt vēl, jo ir interesanti. Tas vienlaikus ir kā piedzīvojums un kā vēstures izzināšana. Ja Grieķijā dejo sirtaki, tad mēs varam dejot kaut vai sudmaliņas,” stāsta J. Biezais.

Kultūras ministrija piešķīrusi Valkas domei naudu Ērģemes pilsdrupu torņu jumta un starpstāvu pārsegumu, logu, durvju ierīkošanai. Šie darbi jāpaveic līdz nākamā gada rudenim. “Ja es ietu un teiktu, ka gribu atjaunot pilsdrupas, nekas nesanāktu. Jo latviešiem ir raksturīgi atšķirīgajam teikt: nē. Labāk nedarīt, nekā izrādīt iniciatīvu un darīt. Lai atjaunotu pilsdrupas, nodibinājām biedrību un uzrakstījām iesniegumu Valkas novada domei ar lūgumu nodot mums apsaimniekošanā Ērģemes pilsdrupas. Pirmajos darbības gados pilsdrupu atjaunošanā ieguldīti gan uzņēmuma, gan privātpersonu līdzekļi, tagad izdevies piesaistīt ar valsts un pašvaldības naudu,” piebilst pilsdrupu atjaunotājs.

Klimata izmaiņu dēļ pilsdrupas iet bojā

Ērģemes ordeņa pils celta no vietējiem laukakmeņiem, ķieģeļiem un kaļķu javas. Pils ārējais mūris veido regulāru četrstūri (tā ir tā sauktā konventa tipa pils) ar diviem lieliem nocietinājuma torņiem. Pilij apkārt bija ar ūdeni pildīti grāvji. Priekšpili ar centrālo daļu saistīja paceļamais tilts. Ērģemes pili mestri izmantoja kā noliktavu, atbalsta punktu un naktsmītni.

Koka konstrukcijas tiks atjaunotas ne tikai tāpēc, lai parādītu apmeklētājiem, kā te kādreiz varēja izskatīties, bet arī lai nosegtu mūrus, lai apturētu to sabrukumu. Mūri visvairāk cietuši tieši aizvadītajos 40–50 gados, par to liecina pilsdrupu fotogrāfijas.

Viņam nepatīk fakts, ka Latvijas simtgades sagaidīšanai miljoni tiek tērēti bukletiņos, grāmatiņās, bet taustāmām vērtībām tiek pievērsts maz uzmanības. “Par to naudu, kas tiek iztērēta Latvijas simtgadei, varēja uzbūvēt kādus trīs ceļus un nosaukt par godu Latvijas simtgadei, un tā būtu paliekošāka vērtība nekā tie daudzie pasākumi, kas tiek organizēti un pēc tam tiks aizmirsti,” uzskata J. Biezais.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “ZAAO” ar vides iniciatīvu “100 darbi Latvijai” aicina ikvienu – iedzīvotājus, biedrības, uzņēmumus, pašvaldības, valsts vai pašvaldību iestādes – ceļā uz Latvijas simtgadi paveikt ko paliekošu un nozīmīgu, tieši tāpat, ka to jau dara biedrība “Ērģemes bruņinieku pils” un vairāk nekā simts šīs iniciatīvas atbalstītāji.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Apsveicami!Lai Latvijai vairāk būtu tik enerģisku cilvēku.

  2. Varbūt smieklīgi, bet derētu atgādināt zviedriem, ka viņi te arī ir pie vainas
    Varbūt atmestu kādu palīdzību

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +4.6
Alūksne +5.8
Daugavpils +2
Saldus +1
Liepāja +2.4
Jelgava +2
Ventspils +10.2
Limbaži +7
Madona +2
Rēzekne +3
Draugiem Facebook Twitter Google+